Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda, ka, ņemot vērā nacionālās intereses, Latvija solidaritātes mehānismā nav gatava piedalīties ar personu pārvietošanu vai finanšu iemaksām. Latvija piedalīsies tikai ar alternatīviem atbalsta pasākumiem, kas ir dalībvalsts atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu.
Tāpat Iekšlietu ministrija norāda, ka turpina dialogu ar EK, īpaši skaidrojot informāciju par riskiem, ar ko Latvija saskaras uz ES ārējās austrumu robežas. Jau nākamajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, kas norisināsies nākamajā nedēļā, ministrs pieteiks šo jautājumu un tiks turpināts dialogs.
EK atzīst, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, tā turpinās monitorēt migrācijas spiedienu ES dalībvalstīs un būs gatava mainīt nosacījumus, ja kādā no dalībvalstīm situācija mainīsies.
Tāpat EK apliecina, ka tā ir saņēmusi visu nepieciešamo un papildus informāciju no Latvijas – proti, datus par instrumentalizācijas radīto spiedienu uz ES austrumu robežas, par pagaidu aizsardzību saņēmušo personu skaitu, kā arī patvēruma procedūras pieprasījumu pieaugumu.
2025. gada decembrī ES padome rakstveida procedūrā apstiprināja lēmumu veidot pirmo migrantu solidaritātes rezervi 2026. gadam, kas ir daļa no ES Migrācijas un patvēruma pakta solidaritātes mehānisma īstenošanas procesa. Solidaritātes mehānisms paredz ES dalībvalstu iesaisti kopējā migrācijas situācijas pārvaldībā, sniedzot atbalstu tām ES valstīm, kuras saskaras ar paaugstinātu migrācijas spiedienu. Neskatoties uz to, ka lēmumu bez Latvijas neatbalstīja vēl piecas dalībvalstis, tas tika apstiprināts ar kvalificēto balsu vairākumu.
