Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 354 pielikumā var aplūkot pedagogu profesiju un amatu sarakstu. Minētie noteikumi nosaka, ka pedagoga amats ir arī augstskolas rektors, prorektors, dekāns, prodekāns, katedras vadītājs, lektors, docents, profesors, asociētais profesors, pasniedzējs, vecākais pasniedzējs, kā arī asistents izglītības jomā.

Tādēļ nav nekādu šaubu, ka Izglītības likuma 50. panta 1. punktā noteiktie ierobežojumi, ka “par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas MK noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu”, attiecas arī uz augstskolās strādājošiem pedagogiem.

Līdz ar to atbilde uz uzdoto jautājumu ir – jā, persona nedrīkst strādāt par docētāju augstskolā, t.i., lasīt lekcijas pieaugušiem cilvēkiem, ja ir izdarīts tīšs noziedzīgs nodarījums, neatkarīgi no tā, cik sen tas ir noticis, proti, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Tomēr jāuzsver, ka šobrīd Izglītības likumā noteiktais ierobežojums ir samazināts. No 2015. gada personām, kuras izdarījušas tīšus kriminālpārkāpumus vai tīšus mazāk smagus noziegumu, ir tiesības vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), lai saņemtu atļauju strādāt par pedagogu.

Atļaujas izsniegšanas kārtību nosaka MK noteikumi Nr. 195 „Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm”. Tajos ir noteikts, ka lēmumu par atļaujas izsniegšanu, atteikumu izsniegt atļauju un atļaujas anulēšanu pieņem IKVD.

Saistībā ar normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem ir būtiski atcerēties pedagoga amata nozīmību sabiedrībā. Arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments 2011. gada 5. oktobra spriedumā Nr. SKC–478/2011 uzsvēris, ka “pedagoga amata kandidātam jāatbilst gan profesionālajām, gan augstām morāles un ētikas prasībām, tādēļ saskaņā ar Izglītības likuma 50. panta 1. punktu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, nevar strādāt par pedagogu”.

Arī MK noteikumu Nr.195 punkts 10.3. nosaka, ka komisija, izvērtējot riskus, vai atļauja nekaitēs izglītojamo interesēm, ņem vērā tīša kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to. Piemēram, ja pedagogs (arī augstskolas pedagogs) ir izdarījis zādzību vai īstenojis uzņēmējdarbību, nemaksājot valstī noteiktos nodokļus, un nodarīto nav ne pārdomājis, ne patiesi nožēlojis, ir jāšaubās, vai viņš atbilst augstām morāles prasībām un spēs pildīt Izglītības likumā noteiktos pedagoga pienākumus veidot izglītojamā (tostarp studenta) atbildīgu attieksmi pret sevi un citiem.

Sīkāku informāciju par iepriekš sodīto personu izvērtēšanas procesu un iesniedzamajiem dokumentiem var izlasīt IKVD mājaslapā www.ikvd.gov.lv sadaļā “Iepriekš sodīto personu izvērtēšana”.