Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Norma par pedagogu sodāmību iestrādāta divos likumos. Pirmkārt, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta 5.daļa nosaka: iestādēs, kuras īsteno bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citus pasākumus un kur uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas, kas sodītas par vardarbību vai seksuālu vardarbību, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktores vietniece Inga Krastiņa skaidro, ka tas attiecas pilnīgi uz visiem skolas darbiniekiem, tajā skaitā tehniskajiem darbiniekiem.
Tomēr norma par pedagogu sodāmību vēl spēcīgāk ir nostiprināta Izglītības likuma 50.pantā, kur teikts, ka par pedagogu nevar strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. Vienīgais izņēmums ir tad, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) ir izvērtējis, ka tas nekaitē skolēnu interesēm, un atļāvis par pedagogu strādāt personai, kas savulaik sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.
Šādi minētais Izglītības likuma pants skan jau no 2012.gada. Iepriekš gan pastāvēja uzskats, ka par pedagogu var būt tikai persona ar nevainojamu reputāciju. Tāda reputācija nevar būt, ja persona paveikusi tīšu noziegumu. Tomēr likumdevējs secināja, ka tas ir pretrunā ar Satversmes 106.pantu - ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Līdz ar to parādījās dilemma, vai ir vērts atlaist savas jomas profesionāli un ļoti labu pedagogu tāpēc, ka viņš agrā jaunībā veicis zādzību, sen par to izcietis sodu un labojies?
Lai gan norma Izglītības likumā tika iestrādāta jau 2012.gadā, tikai pagājušā gada decembrī to sāka īstenot dzīvē. Tika pieņemti MK noteikumi Nr.195 "Kārtība, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, nekaitēs izglītojamo interesēm", kas nosaka kārtību, kas un kādā veidā izvērtēs, kam ļaut strādāt skolā, kam nē.
Pedagogiem ar sodāmību jāsaņem atļauja strādāt skolā
Pirms pieņemt darbā pedagogu, skolas direktoram Sodu reģistrā ir jāpārliecinās, ka pedagogs par tīšu noziegumu nav bijis sodīts. Ja persona ir sodīta, tad, lai varētu strādāt skolā, ir jāsaņem atļauja. Arī tad, ja pedagogs jau strādā skolā, viņam šāda atļauja ir nepieciešama.
Ir svarīgi saprast, ka IKVD izvērtē tikai tos pedagogus, kas iepriekš sodīti par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu. Tās personas, kas sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu dienests neizvērtē un tādas par pedagogu strādāt nedrīkst, neatkarīgi no tā, kāds bijis noziegums.
Lai saņemtu atļauju, personai ir jāiesniedz iesniegums Izglītības kvalitātes valsts dienestā. Iesnieguma izvērtēšana ir maksas pakalpojums.
Iesniegumam pievieno:
Iesniegumus izvērtē komisija
Pretendentu iesniegumus izvērtē IKVD speciāli izveidota Iepriekš sodīto personu izvērtēšanas komisija. Tās sastāvā iekļauj:
Ja nepieciešams, komisija var pieaicināt arī citu institūciju darbiniekus. Turklāt visiem komisijas dalībniekiem ar parakstu jāapliecina, ka informācija par personu ir konfidenciāla un nav izpaužama trešajām pusēm.
Ko ņem vērā komisija?
MK noteikumi Nr.195 nosaka kritērijus, ko komisija ņem vērā, izvērtējot pedagogu darbību un iepriekšējo sodāmību. Komisija skata ne tikai nozieguma veidu, raksturu un pašas personas attieksmi pret to, bet arī vērtē, kāds laika posms pagājis kopš nozieguma veikšanas.
Komisija ņem vērā gan nodarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, gan personas attieksmi pret to, skaidro IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecākā eksperte Jana Veinberga. Šajā gadījumā ir nozīme katram apstāklim: izvērtē arī personas nožēlu par nodarīto, cik sen noticis noziedzīgais nodarījums, vai persona tajā laikā jau strādāja par pedagogu, vai izdarīja vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus u.c. aspektus.
Lai saprastu, vai pedagogs var strādāt skolā, vērā ņem visus riskus skolēnu veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai. Kopumā laikā no 2014.gada decembra (kad IKVD sāka pieņemt pieteikumus) līdz 2015.gada 28.oktobrim IKVD saņēmis 105 iesniegumus par personas izvērtēšanu. No tiem 50 personām izsniegtas atļaujas strādāt par pedagogu, tajā skaitā 43 atļaujas izsniegtas bez ierobežojumiem attiecībā uz mērķgrupām un 7 ar ierobežojumiem strādāt par pedagogu atsevišķās izglītības mērķgrupās.
Visbiežāk personu pārkāpumi un sodāmība ir bijusi saistīta ar braukšanu alkohola reibumā, zādzībām nelielā apmērā, vieglu miesas bojājumu nodarīšanu.
Atteikts par vieglprātīgu attieksmi
Piemēri mazāk smagam noziegumam, kur komisija ieteikusi izsniegt personai atļauju strādāt par pedagogu, ir šādi: braukšana alkohola reibumā (nodarījums noticis sen, nav atkārtots, persona to nožēlo), izvairīšanās no nodokļu nomaksas, grāmatvedības pārkāpumi, zādzība nelielā apmērā, kas paveikta pusaudžu vecumā.
Gadījumos kad atļauja atteikta, personas par mazāk smagiem noziegumiem sodītas vairākkārt, turklāt īsā laika periodā. Tāpat bijuši arī gadījumi, kad sarunā ar komisiju pausta vieglprātīga attieksme pret izdarīto pārkāpumu, tāpēc komisija neguva pārliecību, ka persona izdarīto nožēlo un tas nekaitēs izglītojamo interesēm.
Līdz šim komisija dot atļauju ir atteikusi divos gadījumos, jo secinājusi – minētie pedagogi nav piemēroti, lai kvalitatīvi spētu mācīt, audzināt, strādāt ar izglītojamajiem, nodrošinot tiem iespēju attīstīt savu garīgo un intelektuālo potenciālu.
"Tāds komisijas secinājums radies, minētās personas uzklausot un ievērojot viņu ētisko attieksmi (piemēram, paveiktos noziedzīgos nodarījumus nenožēlo, paveikti vairāki noziedzīgi nodarījumi, neizdarot secinājumus pēc iepriekšējā). Komisija vērtējot ņem vērā, cik pedagogam būtiska ir ne vien viņa profesionālā kvalifikācija, bet arī kāds ir personības raksturojums. Tas nozīmē, ka pedagogam gan citu skatījumā, gan pašvērtējumā ir jāatbilst gan profesionālajām, gan arī augstām morāles prasībām," stāsta J.Veinberga.
Var izsniegt atļauju strādāt tikai ar mērķgrupu
Pēc iesniegumu izvērtēšanas dienests, pamatojoties uz komisijas atzinumu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
Atbilstoši atļaujai IKVD pedagogam izsniedz tā vadītāja parakstītu lēmumu. Ja dienests izsniedz atteikumu, tad MK noteikumi nosaka, ka tam jābūt pamatotam. Tātad jābūt skaidram, kāpēc minētā persona nevar strādāt par pedagogu.
Ja pastāv iespējama kaitējuma risks noteiktas izglītības mērķgrupas interesēm, atzinumā norāda attiecīgo izglītības mērķgrupu, ar kuru persona turpmāk strādāt nedrīkst. Šajos gadījumos izsniegtas atļaujas, kas paredz ierobežojumu attiecībā uz izglītības programmām, kuru izglītības mērķgrupa ir izglītojamie līdz 18 gadu vecumam. Tas tāpēc, ka persona sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu un no spriedumā minētā panta, pēc kura persona atzīta par vainīgu, var secināt, ka noziedzīgais nodarījums bijis saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (piemēram, nodarīts viegls vai vidējs miesas bojājums). Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantam izglītības iestādēs ar bērniem nevar strādāt par vardarbību sodīts cilvēks. Tātad persona var būt pedagogs, bet nevar mācīt nepilngadīgus bērnus.
Pieteikušies arī tie, kas sodīti par smagiem noziegumiem
Kopumā šogad IKVD ir iesniegti 105 iesniegumi. No tiem 43 saņemti no personām, kuras sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Pēc šādu iesniegumu saņemšanas:
"Visos gadījumos esam saņēmuši izglītības iestādes vadītāja atbildi un tādējādi pārliecinājušies, ka minētās personas izglītības iestādē vairs nestrādā," informē J.Veinberga.
Liela daļa no pedagogiem, kuri sodīti par smagu vai sevišķi smagu noziegumu un iesnieguši iesniegumu Kvalitātes dienestam par personas izvērtēšanu, agrāk sodīti par huligānismu grupā, kas saistīts ar miesas bojājumu nodarīšanu un sabiedrības miera traucēšanu.
Dienests var anulēt atļauju
Nav tā, ka persona, ieguvusi atļauju, tālāk var darīt, ko grib. MK noteikumi Nr.195 nosaka: ja dienesta rīcībā ir informācija, kas liecina par personas iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm, tas atkārtoti izvērtē personas atbilstību pedagoga amatam un iespējamo kaitējumu izglītojamo interesēm.
IKVD, pamatojoties uz komisijas atkārtoti veikto izvērtēšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā anulē izsniegto atļauju, ja konstatēts, ka personas darbība, strādājot par pedagogu, kaitē izglītojamo interesēm, vai konstatēts, ka persona ir sniegusi nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu atļaujas izsniegšanai.
