Saskaņā ar likumu „Par autoceļiem” visi ceļi tiek iedalīti valsts autoceļos, pašvaldības autoceļos, māju un komersantu ceļos.
Māju un komersantu ceļi parasti ir privātā īpašumā esoši ceļi, un tādā gadījumā saskaņā ar likuma „Par autoceļiem” 5.panta ceturto daļu par komersantu ceļu un māju ceļu lietošanas aizliegumu, ierobežojumiem vai to atcelšanu lemj autoceļa īpašnieks, saskaņojot to ar attiecīgo vietējo pašvaldību.

Ierobežojumu var noteikt, ja ceļš nav paredzēts (projektēts) attiecīgai slodzei. Pirms tā izmantošanas jāpalielina tā nestspēja, un tas jāsakārto, ja tiek bojāts.

Saskaņā ar šī likuma 6.1 pantu „Ceļa servitūts”, ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.

Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.
Kā nosaka likuma 6.2 pants „Ceļa servitūta blakus tiesības”, ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nevar liegt servitūta lietotājam izmantot ceļa aizsargjoslas apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nenosaka ceļa aizsargjoslu vai nenosaka to pietiekami lielu, strīdu izšķir tiesa. Servitūta lietotājs sedz zaudējumus, kas ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašniekam rodas ceļa servitūta blakus tiesību izmantošanas rezultātā.

Par ceļa esamību un tā raksturojumu informāciju var iegūt no vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un pašvaldības būvvaldē.