Atbilstoši Civillikuma 1231.pantam servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu vai testamentu.

Zemes reformas laikā pašvaldībām, kā to paredzēja likuma „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” un likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” regulējums, bija tiesības lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā noteikt ar zemes lietošanu saistītus servitūtus, tostarp ceļa servitūtu citu fizisko personu interesēs.

Jāatzīmē, ka vispārīgi, kā tas izriet no Civillikuma 1141.panta, servitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustamie īpašumi, tomēr, tā kā zemes reformas regulējošie normatīvie akti nekonkretizēja, ka lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā obligāti jānorāda valdošais nekustamais īpašums, nereti no pašvaldības lēmumiem par zemes piešķiršanu lietošanā un attiecīgi arī no zemesgrāmatu ierakstiem valdošais nekustamais īpašums nav konkretizējams.

Vispārējās jurisdikcijas tiesu praksē pausts uzskats, ka jautājumā par pašvaldību tiesībām noteikt ar zemes lietošanu saistītus servitūtus par būtisku atzīts apstāklis, vai ceļš jau pastāvējis līdz zemes privatizācijai. Proti, ja ceļš pastāvējis līdz zemes privatizācijai, neatkarīgi no apstākļiem, kad ceļa servitūts nodibināts un vai lēmumā norādīts valdošais nekustamais īpašums, tas neietekmē šāda ceļa servitūta nodibināšanas nepieciešamību.

Tāpēc zemesgrāmatā izdarītā atzīme par pašvaldības lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu, vai pirkuma līgumā norādītiem īpašuma tiesību aprobežojumiem vai apgrūtinājumiem ir pamats attiecīgā ceļa izmantošanai arī tad, ja dokumentā, uz kā pamata noteikts ceļa servitūts, nav noteikts valdošais nekustamais īpašums.

Attiecībā uz iespējamiem riskiem ceļa servitūta atcelšanai jāatzīmē, ka strīds par ceļa servitūta izbeigšanu ir civiltiesiska rakstura strīds. Ja konkrētajā gadījumā ir identificējams valdošais nekustamais īpašums, jautājums par ceļa servitūta izbeigšanu var tikt risināts, vai nu kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam ar valdošā nekustamā īpašuma īpašnieku panākot vienošanos par atteikšanos no ceļa servitūta un par to slēdzot rakstisku vienošanos, vai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam ceļot pret valdošā nekustamā īpašuma īpašnieku attiecīgu prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Vienlaikus jānorāda, ka atbilde sniegta, neiepazīstoties ar konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem vai raksturojošiem dokumentiem – līdz ar to tā vērtējama kā vispārīga.

Racionālākais tiesiskās palīdzības veids rodams, izvērtējot konkrēto situāciju individuāli, kura novērtējumu var sniegt zvērināts notārs vai cits juridiskās palīdzības sniedzējs.