E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 2163
Lasīšanai: 4 minūtes
1
1

Atzīme zemesgrāmatā par servitūtu ir pamats ceļa izmantošanai

J
jautā:
04. aprīlī, 2013
Toms

Sveiki! Ja man zemesgabalam (un 2 kaimiņiem) vienīgais pievadceļš ir uz privātīpašumā esošas zemes gabala (faktiski zemes gabals ir speciāli atdalīts ceļam), tā zemesgrāmatā ir atzīme pie apgrūtinājumiem "Ceļu servitūta teritorija 0.12 ha". Vai man ir tiesības arī šo ceļu izmantot (ņemot vērā, ka ZG nav konkrēti norādīts servitūta lietotājs) un kādi riski ir, ka šo servitūtu var atcelt?

A
atbild:
02. maijā, 2013
Tieslietu ministrija
Ksenija Novikova, sabiedrisko attiecību speciāliste

Atbilstoši Civillikuma 1231.pantam servitūtus nodibina ar likumu, ar tiesas spriedumu vai ar līgumu vai testamentu.

Zemes reformas laikā pašvaldībām, kā to paredzēja likuma „Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” un likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” regulējums, bija tiesības lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā noteikt ar zemes lietošanu saistītus servitūtus, tostarp ceļa servitūtu citu fizisko personu interesēs.

Jāatzīmē, ka vispārīgi, kā tas izriet no Civillikuma 1141.panta, servitūta pastāvēšanai vajadzīgi divi nekustamie īpašumi, tomēr, tā kā zemes reformas regulējošie normatīvie akti nekonkretizēja, ka lēmumā par zemes piešķiršanu lietošanā obligāti jānorāda valdošais nekustamais īpašums, nereti no pašvaldības lēmumiem par zemes piešķiršanu lietošanā un attiecīgi arī no zemesgrāmatu ierakstiem valdošais nekustamais īpašums nav konkretizējams.

Vispārējās jurisdikcijas tiesu praksē pausts uzskats, ka jautājumā par pašvaldību tiesībām noteikt ar zemes lietošanu saistītus servitūtus par būtisku atzīts apstāklis, vai ceļš jau pastāvējis līdz zemes privatizācijai. Proti, ja ceļš pastāvējis līdz zemes privatizācijai, neatkarīgi no apstākļiem, kad ceļa servitūts nodibināts un vai lēmumā norādīts valdošais nekustamais īpašums, tas neietekmē šāda ceļa servitūta nodibināšanas nepieciešamību.

Tāpēc zemesgrāmatā izdarītā atzīme par pašvaldības lēmumā par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes nodošanu īpašumā par samaksu, vai pirkuma līgumā norādītiem īpašuma tiesību aprobežojumiem vai apgrūtinājumiem ir pamats attiecīgā ceļa izmantošanai arī tad, ja dokumentā, uz kā pamata noteikts ceļa servitūts, nav noteikts valdošais nekustamais īpašums.

Attiecībā uz iespējamiem riskiem ceļa servitūta atcelšanai jāatzīmē, ka strīds par ceļa servitūta izbeigšanu ir civiltiesiska rakstura strīds. Ja konkrētajā gadījumā ir identificējams valdošais nekustamais īpašums, jautājums par ceļa servitūta izbeigšanu var tikt risināts, vai nu kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam ar valdošā nekustamā īpašuma īpašnieku panākot vienošanos par atteikšanos no ceļa servitūta un par to slēdzot rakstisku vienošanos, vai kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekam ceļot pret valdošā nekustamā īpašuma īpašnieku attiecīgu prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Vienlaikus jānorāda, ka atbilde sniegta, neiepazīstoties ar konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem vai raksturojošiem dokumentiem – līdz ar to tā vērtējama kā vispārīga.

Racionālākais tiesiskās palīdzības veids rodams, izvērtējot konkrēto situāciju individuāli, kura novērtējumu var sniegt zvērināts notārs vai cits juridiskās palīdzības sniedzējs.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU