Dzimšanas fakta pārreģistrāciju Latvijā ir iespējams veikt tikai tādā gadījumā, ja papildināt dzimšanas reģistru valstī, kurā pirmreizēji reģistrēta bērna piedzimšana, nav iespējams. Situācijas apraksts liecina, ka bērna dzimšana jau ir reģistrēta civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādē Vācijā un bērna dzimšanas reģistrā, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, ierakstīts bērna mātes bijušais vīrs. Līdz ar to konkrētā jautājuma risināšanā vispirms ieteicams vērsties attiecīgajās iestādēs Vācijā, ņemot vērā, ka jebkādu papildinājumu veikšana civilstāvokļa aktu reģistros Vācijā tiek noteikta ar nacionālo regulējumu un LV portāla rīcībā par to nav informācijas.

Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma 146. pantā sniegtajam skaidrojumam par bērna tēvu, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība šķirta, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums). Paternitātes pieņēmums nav spēkā, ja paternitāte atzīta Civillikuma 155. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā, kas paredz, ka paternitāti var atzīt arī tad, ja bērna māte, bērna mātes vīrs vai bijušais vīrs un bērna bioloģiskais tēvs personiski iesniedz kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā. Minētās normas skatāmas kopsakarā, proti, paternitātes pieņēmums (kas realizējas tikai dzimšanas fakta reģistrācijas brīdī) nav spēkā, ja tiek iesniegts trīspusējs paternitātes atzīšanas iesniegums vienlaikus ar pirmreizējo dzimšanas fakta reģistrāciju. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā trīspusēja paternitātes atzīšana vairs nav iespējama. 

Līdz ar to atliek iespēja paternitātes pieņēmumu apstrīdēt tiesā, kā to nosaka Civillikuma 148. pants. Šī jautājuma risināšanā nedrīkst vilcināties, jo likumdevējs ir noteicis laika ierobežojumu, kurā iespējams apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Ņemot vērā minēto, lai veiktu bērna dzimšanas fakta pārreģistrāciju Latvijā, ir nepieciešams Vācijas kompetentās iestādes, kurā sākotnēji reģistrēts bērna dzimšanas fakts, izsniegts apliecinājums, ka izmaiņas dzimšanas reģistrā, pamatojoties uz tiesas spriedumu par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, Vācijā netiek veiktas. Tā var būt, piemēram, e-pasta sarakste vai papīra formātā izsniegts dokuments (vēstule). Tādā gadījumā dzimtsarakstu nodaļa Latvijā pēc iesnieguma un citu nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos pārbaudīs un sniegs atzinumu, un pozitīva lēmuma gadījumā pārreģistrēs bērna dzimšanas faktu. Pēc tam dzimšanas reģistru būs iespējams papildināt ar ziņām par bērna tēvu atbilstoši jau spēkā esošajam regulējumam Latvijā, proti, pamatojoties uz tiesas spriedumu par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu un bērna bioloģiskā tēva un mātes iesniegumu par paternitātes atzīšanu.