Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pārreģistrēt ārvalstī dzimuša bērna dzimšanas faktu Latvijā, lai pēc tam varētu papildināt dzimšanas reģistru ar ziņām par paternitāti, ir iespējams no 9. marta, kad stājās spēkā grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā. Šāda iespēja nodrošināta, ja valstī, kur izdota dzimšanas apliecība, normatīvie akti neparedz veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā. Tā kā LV portāls jau ir saņēmis e-konsultācijas par šīs iespējas praktisko pusi, sniedzam ieskatu, kādos gadījumos Latvijā ir iespējams veikt bērna dzimšanas fakta pārreģistrāciju un kādi dokumenti šim nolūkam nepieciešami.
Ārvalstu regulējums var būt konservatīvāks
Šobrīd liels skaits Latvijas valstspiederīgo, kuri atrodas ārvalstīs, bērna piedzimšanas fakta reģistrāciju veic atbilstoši dzīvesvietas valsts normatīvajam regulējumam, kas var atšķirties no Latvijā pieņemtās prakses. Mēdz būt, ka ārvalstī izdotā bērna dzimšanas apliecībā tiek ierakstītas ziņas tikai par bērna māti, jo vecāki nav varējuši uzrādīt laulības apliecību vai arī nemaz nav precējušies.
Latvijas Republikas Civillikums paredz iespēju atzīt bērna paternitāti brīvprātīgi vai noteikt tiesas ceļā arī vēlāk, pēc bērna dzimšanas fakta reģistrācijas, taču ir valstis, kur dzimšanas reģistri netiek papildināti un ziņas par tēvu līdz ar to oficiāli nevar reģistrēt. Tādos gadījumos vecāki vēršas pēc palīdzības Latvijas dzimtsarakstu iestādēs, taču līdz šim spēkā esošie tiesību akti neparedzēja iespēju pārreģistrēt ārvalstī reģistrētu dzimšanas faktu, aizbildinoties, ka iestāde Latvijā nevar veikt papildinājumu reģistrā, kas atrodas citas valsts jurisdikcijā. Šī iemesla dēļ līdzīgas problēmas radās arī gadījumos, kad tika apstiprināta ārvalstī dzimuša bērna adopcija Latvijā un radās nepieciešamība papildināt bērna dzimšanas reģistru ar ziņām par bērna jaunajiem vecākiem (adoptētājiem).
Lai palīdzētu vecākiem un veicinātu bērnu tiesību ievērošanu, Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 35. pants ir papildināts ar trešo daļu, kas paredz iespēju turpmāk dzimšanas reģistra ierakstu Latvijā sagatavot atkārtoti arī tādā gadījumā, ja dzimšanas reģistra ieraksts, kurā jāveic papildinājums, reģistrēts ārvalstī.
Uzreiz gan jāuzsver, ka dzimšanas fakta pārreģistrāciju Latvijā arī turpmāk ir iespējams veikt tikai tādā gadījumā, ja vecāki var pierādīt, ka papildināt dzimšanas reģistru valstī, kurā pirmreizēji reģistrēta bērna piedzimšana, nav iespējams. Tātad jebkurā gadījumā formalitātes vispirms jācenšas sakārtot valstī, kurā veikta pirmreizēja bērna piedzimšanas fakta reģistrācija.
Dokumenti dzimšanas fakta pārreģistrācijai Latvijā
Lai veiktu bērna dzimšanas fakta pārreģistrāciju, bērna vecākiem dzimtsarakstu nodaļā ir jāiesniedz:
Dzimšanas fakta pārreģistrācijai bērna vecāki dokumentus var iesniegt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no vecāku vai bērna dzīvesvietas adreses vai bērna piedzimšanas vietas. Savukārt, ja dzimšanas fakts jāpārreģistrē tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu vai atcelšanu izpildes gadījumā, bērna vecāki dokumentus iesniedz Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā (Rīgā, Aglonas ielā 4b).
Dzimtsarakstu nodaļa pēc iesnieguma un citu nepieciešamo dokumentu saņemšanas tos pārbaudīs un sniegs atzinumu, un pozitīva lēmuma gadījumā pārreģistrēs bērna dzimšanas faktu.
Dzimšanas reģistra papildināšana ar ziņām par tēvu
Pēc tam, kad ir veikta ieraksta par bērna dzimšanu pārreģistrācija Latvijā, reģistru iespējams papildināt ar ziņām par bērna tēvu, ja bērnam paternitāte ir atzīta, noteikta vai paternitātes fakts konstatēts Civillikuma 154., 155., 157. un 158. pantā paredzētajā kārtībā. Proti, ja bērns nav dzimis reģistrētā laulībā un dzimšanas apliecības aile, kurā paredzēts norādīt ziņas par tēvu, ir atstāta tukša, paternitāti pēc dzimšanas fakta pārreģistrācijas Latvijā var noteikt, pamatojoties uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā.
"Paternitāti pēc dzimšanas fakta pārreģistrācijas Latvijā var noteikt, pamatojoties uz paternitātes brīvprātīgu atzīšanu vai tās noteikšanu tiesas ceļā."
Paternitātes brīvprātīga atzīšana bērnam līdz 12 gadu vecumam (paternitātes atzīšanai nepieciešama bērna piekrišana, ja viņš sasniedzis 12 gadu vecumu), ir vienkārša – bērna mātei kopā ar bērna tēvu jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu, kurā tika veikta bērna dzimšanas pārreģistrācija, un kopīgi jāiesniedz iesniegums. Paternitātes atzīšanas iesniegumu var iesniegt arī viens no vecākiem, ja klāt neesošā tēva vai mātes paraksta īstumu apliecinājusi dzimtsarakstu iestādes amatpersona, zvērināts notārs, bāriņtiesa vai karjeras konsulārā amatpersona. Paternitāte, kā to paredz Civillikuma 155. pants, tādējādi tiks noformēta ar ierakstu dzimšanas reģistrā.
Savukārt, ja bērna tēvs paternitāti labprātīgi nevēlas atzīt, to var noteikt, ceļot prasību tiesā par paternitātes noteikšanu. Šādā gadījumā prasības pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētā persona ir bērna bioloģiskais tēvs. Civillikuma 157. panta otrā daļa nosaka, ka, izskatot prasību par paternitātes noteikšanu, tiesa ņem vērā jebkurus pierādījumus, ar kuriem iespējams pierādīt bērna izcelšanos no konkrētas personas vai izslēgt šo faktu. Piemēram, kā pierādījumi paternitātes apstiprināšanai nereti kalpo bērna mātes un tēva savstarpējā sarakste, tostarp elektroniskā, citu cilvēku liecības, fotogrāfijas, veikti regulāri naudas pārskaitījumi bērna uzturam u.c. Ja pastāv šaubas par paternitāti, jāveic ģenētiskā ekspertīze jeb DNS tests. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 249.1 pantu tiesa pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja (mātes) vai atbildētāja (tēva), lūguma var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai.
Ja tiesa apstiprina paternitāti, dzimšanas reģistrs tiek papildināts ar ziņām par bērna tēvu un dzimtsarakstu nodaļa izsniedz jaunu dzimšanas apliecību.
Ja ārvalstī izdotajā dzimšanas apliecībā norādīts bijušais vīrs
Mēdz būt arī tā, ka ārvalsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestāde, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu, kā jaundzimušā tēvu reģistrē bērna mātes esošo vai bijušo laulāto, neņemot vērā, ka bērns cēlies no cita vīrieša.
Šāda kārtība pastāv arī Latvijā – Civillikuma 146. pants noteic, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs. Ja bērna māte ir laulāta, ziņas par bērna tēvu dzimšanas reģistrā tiek iekļautas automātiski, izņemot gadījumu, ja pie pirmreizējās dzimšanas fakta reģistrācijas paternitāte tiek atzīta, iesniedzot trīspusējo paternitātes iesniegumu Civillikuma 155. panta astotajā daļā noteiktajā kārtībā, proti, visām trim iesaistītajām pusēm – bērna mātei, bērna mātes vīram vai bijušajam vīram un bērna bioloģiskajam tēvam – personiski iesniedzot kopīgu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļā vai dzimtsarakstu nodaļai adresētu iesniegumu, uz kura notariāli apliecināts iesniedzēju parakstu īstums. Ja vienlaikus ar dzimšanas fakta reģistrāciju nav iesniegts trīspusējais paternitātes atzīšanas iesniegums, vēlāk paternitātes pieņēmumu atbilstoši Civillikuma 148. pantam var apstrīdēt tikai tiesas ceļā.
"Jebkurā gadījumā formalitātes vispirms jācenšas sakārtot valstī, kurā veikta pirmreizēja bērna piedzimšanas fakta reģistrācija. "
Lai rastu risinājumu, arī šajā gadījumā vispirms jāvēršas attiecīgās valsts kompetentajās iestādēs, lai noskaidrotu, kā atbilstoši konkrētās valsts regulējumam paternitātes pieņēmumu iespējams apstrīdēt un attiecīgi pēc tam papildināt dzimšanas reģistru ar patiesajām ziņām par bērna tēvu.
"Tikai tad, ja dzimtsarakstu nodaļā tiek iesniegts apliecinājums no attiecīgās iestādes ārvalstī, ka izmaiņas dzimšanas reģistrā, pamatojoties uz tiesas spriedumu par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, netiek veiktas, iespējams lemt par dzimšanas fakta pārreģistrāciju Latvijā," skaidro Tieslietu ministrijas pārstāve Lana Ivulāne. Tad, pamatojoties uz tiesas spriedumu par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu, tiks veiktas attiecīgas izmaiņas bērna dzimšanas reģistrā.
