Šķiršanās ir process starp vecākiem, taču bērnam ir svarīgi, lai viņa aprūpē arī turpmāk pilnvērtīgi piedalītos abi vecāki. Šķiršanās nekādā veidā nenozīmē to, ka bērns būtu jānošķir arī no šķirtā vecāka. Katrā ziņā Labklājības ministrija šķiršanās procesā aicina vecākus neaizmirst bērnus un maksimāli koncentrēties uz jautājumu, kā šādā situācijā visvairāk pasargāt bērnus un atrast turpmāko kopīgās aprūpes veidu, kas atbilst bērna interesēm un vajadzībām.

Atbilstoši Civillikuma 178.1.pantam, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Ikdienas aizgādību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Jautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi.
Vecāku domstarpības atrisināmas šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā (kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi.
Ja starp vecākiem rodas domstarpības, tās izšķir bāriņtiesa, ja likumā nav noteikts citādi).  Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, nodibinot uz vecāku vienošanās vai tiesas nolēmuma pamata viena vecāka atsevišķu aizgādību. Tam no vecākiem, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Otram vecākam ir saskarsmes tiesība atbilstoši šā likuma 181. un 182.panta noteikumiem.

Vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Tādējādi visvēlamākais risinājums ir, ja vecāki paši spēj savstarpēji vienoties par bērna interesēm atbilstošāko bērnu aprūpes veidu pēc šķiršanās. Gadījumā ja tas nav iespējams, ir jāvēršas tiesā, lūdzot šo jautājumu izšķirt.
Arī tiesa, izlemjot jautājumu par to, kurš vecāks turpmāk īstenos atsevišķo aizgādību, vadīsies pēc tā, kurš vecāks spēs nodrošināt bērna interesēm visatbilstošāko aprūpi, un šajā jēdzienā netiek ietverts tikai finansiālais nodrošinājums. Tādējādi tas vien, ka Jūs neesat nodarbināta, nenozīmē, ka bērni tiks nodoti nodarbinātā vecāka aprūpē.

Tiesa noteikti arī vērtēs to, kāda ir bijusi vienošanās ģimenē, piemēram, nereti ir tā, ka vecāki ir vienojušies, ka mamma nestrādās, bet audzinās bērnus ("ka tas būs viņas darbs"). Vienlaikus jāatgādina: tas, ja kāds no vecākiem vairs nedzīvo kopā ar bērnu, neatsvabina viņu no pienākuma bērnu uzturēt, proti, ir iespējas savstarpēji arī vienoties par uzturlīdzekļu apmēru bērniem. Protams, ja savstarpēja vienošanās nav iespējama, šo jautājumu jālūdz izšķirt tiesai.
Vēl atgādinām, ka, šķirot laulību, pastāv iespēja laulātajam prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam.

Papildu informāciju varat skatīt šajos normatīvajos aktos un LV portāla sagatavotajos skaidrojumos: