Laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Šādi pienākumi ir nostiprināti Civillikuma 84. pantā. Likumā nav paredzētas sankcijas par laulāto neuzticību, jo minētos jautājumus laulātie risina savstarpēji.

Atbilstoši Civillikuma 427. pantā noteiktajam mantojuma atstājējam ir paredzētas tiesības atstumt mantinieku no mantojuma. Ar atstumšanu no mantojuma jāsaprot rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc likuma, nekļūst par mantinieku.

Mantojuma atstājēja laulātais ir neatņemamās daļas tiesīgais mantinieks atbilstoši Civillikuma 423. pantā noteiktajam. Neatņemamās daļas tiesīgos var atstumt no neatņemamās daļas vienīgi aiz likumā paredzētiem un rīkojumā nāves gadījumam tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. 

Tas nozīmē –, lai atstumtu pārdzīvojušu laulāto no mantojuma, jābūt vai nu mantojuma atstājēja rīkojumam, vai pamatotām šaubām par to, ka, piemēram, ir notikusi krāpšana aiz ļauna nolūka, respektīvi, vīrs ir krāpis sievu, apzinoties viņas bezpalīdzības stāvokli. Piemēram, ja ir pierādāms, ka otrs laulātais pirms nāves ilgstoši slimoja un nevarēja skaidri izteikt savu gribu vai apzināties notikušo.

Jūsu situācijā jāprecizē vairāki fakti un jāizvērtē esošie pierādījumi, kā arī ieteicams konsultēties ar zvērinātu advokātu.