Dzīvokļa īrēšana vai iegāde ir civiltiesiski darījumi, kuru realizēšanai nepieciešama civilprocesuāla tiesībspēja un rīcībspēja.

Civilprocesa likuma 71. pants noteic, ka civilprocesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilprocesuālām tiesībām un pienākumiem. Savukārt spēja realizēt civilprocesuālās tiesības un izpildīt pienākumus ir rīcībspēja, kas ar Civilprocesa likuma 72. panta pirmo daļu noteikta pilngadīgām fiziskajām personām [..].

Saskaņā ar Civillikuma 219. pantu, kamēr persona nav sasniegusi 18 gadu vecumu, tā ir nepilngadīga. Līdz ar to sešpadsmitgadīga persona nav tiesīga nedz īrēt, nedz pirkt dzīvokli.

Izņēmums varētu būt vienīgi Civillikuma 220. pantā noteiktais gadījums, kad nepilngadīgo var izsludināt par pilngadīgu arī pirms astoņpadsmit gadu vecuma sasniegšanas, bet ne agrāk, kamēr viņš sasniedzis pilnus sešpadsmit gadus, ja sevišķi svarīgu iemeslu dēļ nepilngadīgā aizbildņi un tuvākie radinieki apliecina, ka viņš uzvedas nevainojami un spēj patstāvīgi aizsargāt un aizstāvēt savas tiesības un izpildīt savus pienākumus. Tāpat personu var izsludināt par pilngadīgu, ja tā likumā paredzētajā kārtībā stājusies laulībā pirms astoņpadsmit gadu vecuma.

Lēmumu par pilngadību pieņem bāriņtiesa, un to apstiprina tiesa.