Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta ceturtās daļas 8. punktu valsts institūcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros iekšējos normatīvajos aktos vai darba līgumos darbiniekiem var paredzēt tādu ar papildu atlīdzību saistītu pasākumu kā pabalstu līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendāra gadā, aizejot ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts institūcijā, darba izpildes rezultātus un citus valsts institūcijas noteiktos kritērijus.

Kā arī to, ka atvaļinājuma pabalsts netiek pārcelts uz nākamo kalendāra gadu un, izbeidzot darba attiecības, tas netiek atlīdzināts gadījumā, kad kārtējais atvaļinājums nav izmantots. Taču jāņem vērā, ka iepriekš minētais nav obligāts valsts institūcijas pienākums, bet gan kā iespējamais papildu labums darbiniekam no darba devēja puses, ņemot vērā iestādes finanšu resursus.

Tādējādi par iespējām saņemt pabalstu ir jāinteresējas pie darba devēja.