Atvaļinājuma naudas aprēķināšanas kārtība ir noteikta Darba likuma 73. un 75. pantā. Tie paredz:

• darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā;
• visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma par pēdējiem sešiem mēnešiem no darba algas, no normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai darba līgumā noteiktajām piemaksām, kā arī no prēmijām.

Darba likuma 149. pants paredz, ka katram darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo četru kalendāro nedēļu darba devēja apmaksāto atvaļinājumu, neskaitot svētku dienas. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku dienas, atvaļinājums pagarinās par svētku dienu skaitu. Pagarināšana notiek, pieskaitot pēdējai atvaļinājuma dienai klāt tik dienas, cik bijuši svētki.

Ja ir nolīgts normālais darba laiks, darba devējs atvaļinājumā apmaksā tās dienas, kad būtu bijis jāstrādā. Tātad, ja pieskaitītās divas dienas iekritīs darba dienās, par tām atvaļinājuma naudu aprēķinās, ja brīvdienās – tad ne.

Grūtniecei ir Darba likumā noteiktas tiesības uz pilnu – četru kalendāro nedēļu – atvaļinājumu neatkarīgi no nostrādātā laika. Proti, ja sieviete pie darba devēja strādā mazāk par vienu darba gadu un ir grūtniece, viņai ir tiesības saņemt pilnu apmaksātu atvaļinājumu avansā. Ja atvaļinājums ir izmantots avansā, jārēķinās, ka pēc atgriešanās no BKA, ja darba attiecības būs vēlme neturpināt, avansā izmaksātais atvaļinājums būs jākompensē (nauda jāatgriež). Tāpēc labāk ir, dodoties grūtniecības atvaļinājumā ikgadējo atvaļinājumu izmantot proporcionāli nostrādātajam laikam. Cik tas Jums ir, jājautā darba devējam (personāldaļai).