Jēdziena "komandējums" definīcija ir ietverta Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 2. punktā, kas nosaka:

"Par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar komersanta, organizācijas, iestādes vai citas institūcijas (turpmāk − institūcija) vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka, ierēdņa, karavīra, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, un kura savu darbu nepilda savas saimnieciskās darbības ietvaros (ja personas komandējums ir saistīts ar tādu mērķu sasniegšanu un uzdevumu veikšanu, kuri paredzēti attiecīgās institūcijas statūtos (nolikumā)) (turpmāk − darbinieks), brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai, ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstī, − ārvalstī, vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darba vieta ir ārvalstīs), lai:

2.1. pildītu darba vai dienesta uzdevumus;

2.2. papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju (turpmāk – mācību komandējums), izņemot gadījumu, ja darbinieks nosūtīts uz izglītības iestādi amata (darba) pienākumu izpildei nepieciešamās izglītības iegūšanai".

Tātad, noteikumu Nr. 969 izpratnē darbinieka, kura pastāvīgā dzīves vieta ir Liepājā, nosūtīšana uz citu pilsētu zināšanu papildināšanai vai kvalifikācijas paaugstināšanai ir uzskatāma par komandējumu un ir jānoformē kā komandējums.  

Darba likumā noteikts vispārīgs regulējums darba devēja pienākumiem, kas ir saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu, proti, Darba likuma 76. panta pirmās daļas 1. punkts paredz darba devēja pienākumu atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu, īpaši izdevumus, kas saistīti ar darbinieka komandējumu vai darba braucienu.

Darba likuma 53. panta ceturtā daļa paredz, ka darbiniekam, kas nosūtīts komandējumā vai darba braucienā, tā laikā saglabājas darba vieta (amats) un darba samaksa.

Noteikumu Nr. 969  8.2. punkts nosaka darba devēja pienākumu atlīdzināt darbiniekam transporta izdevumus, ja tiek iesniegti attiecīgos izdevumus apliecinoši attaisnojuma dokumenti – biļete.

Komandējuma laiks aptver gan darbinieka darba laiku (laika posmu no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā), gan arī laiku, ko darbinieks pavada ceļā. Ceļā pavadītais laiks ietilpst komandējuma laikā, par kuru darbiniekam saskaņā ar noteikumu Nr. 969 8. punktu darbiniekam izmaksājama atlīdzība, piemēram, komandējuma dienas nauda, ceļa (transporta) izdevumi u.tml.