Šāds oficiāli apstiprināts paraugs nav pieejams. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: “Lai piedzītu zaudējumus par dzīvokļa nopludināšanu, kā liecina prakse (tostarp arī tiesvedībās), ir jābūt diviem aktiem. Tie var būt divi atsevišķi dokumenti vai arī vienā ietver divus aplūkotos apstākļus. Taču reti būs tā, ka šāds apvienotā dokumenta saturs būs kvalitatīvs, tādēļ to būs viegli apstrīdēt.

Tātad – pirmajā aktā ir konstatēts, ka ir notikusi dzīvokļa nopludināšana. To parasti dara apsaimniekotājs, un, visticamāk, viņš nebūs speciālists par notikušā tehniskajiem cēloņiem (protams, ja vien tie nav acīmredzami sadzīviski, piemēram, vaļā atstāts ūdenskrāns vai bojāta veļasmašīna). Ja īpašums ir apdrošināts, tad īpašniekam tas nav svarīgi, jo otru aktu par zaudējumu apmēru sastāda apdrošinātājs.

Ja īpašums nav apdrošināts un, piemēram, nolietojuma dēļ plīsis stāvvads vai kanalizācijas vads, tad objektīva vērtējuma iegūšanai ieteicams pieaicināt sertificētu būvspeciālistu, kas aktā precīzi fiksēs nopludināšanas cēloni. Akta veidlapa nav īpaši nepieciešama, jo tam ir skaidri noteiktas saturiskās daļas: kas aktu sastādījis, ko apsekojis, kas ir konstatēts un kādi ir secinājumi.”