Pašreizējais regulējums īstermiņa nodarbinātībai paredz tādas pašas administratīvās prasības kā ilgtermiņa nodarbinātībai neatkarīgi no tā, vai persona tiek nodarbināta vienu dienu vai vairākus gadus. Šāda pieeja rada nesamērīgu administratīvo slogu, mazina motivāciju legalizēt īslaicīgas darba attiecības un palielina nereģistrētas nodarbinātības riskus.
Pašreizējais regulējums arī paredz veikt papildus valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemākas (VSAOI), ja par darbinieku ceturksnī veiktās VSAOI nav sasniegušas normatīvajā regulējumā noteikto minimālo iemaksu objektu. Tādējādi darba devēji nelabprāt izvēlas pieņemt darbiniekus uz nepilnu vai neregulāru darba laiku.
Darba ņēmēji, kas strādā nepilnu vai neregulāru darba laiku, var izjust diskrimināciju un nostādīšanu nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem, kam ir pastāvīga pamata nodarbinātība.
“Latvijas darba tirgus kļūst arvien elastīgāks un regulējumam jāspēj tam sekot līdzi. Ja persona tiek nodarbināta dažas stundas, vienu dienu vai konkrētam pasākumam, darba devējam nevajadzētu saskarties ar tādu pašu administratīvo slogu kā ilgtermiņa darba attiecībās. Mūsu mērķis ir panākt, lai īstermiņa darbs būtu vienkāršāk reģistrējams, pārskatāms un legāls,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Tāpat arī Ekonomikas ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka darba devējs, kurš izmanto Ministru kabineta prasībām atbilstošu elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, neveic ceturkšņa minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbiniekiem, kuru obligāto iemaksu objekts ceturksnī ir mazāks par trim minimālajām mēneša darba algām.
Tādējādi tiek novērsta darba ņēmēju, kas strādā nepilnu vai neregulāru darba laiku, diskriminācija un nostādīšana nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem darba ņēmējiem, kam ir pastāvīga pamata nodarbinātība.
“Mēs piedāvājam modernu administrēšanas modeli, kurā sociālās iemaksas tiek maksātas no faktiskās darba samaksas, bet ceturkšņa minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vietā tiek nodrošināta pilnīga un pārbaudāma darba laika uzskaite. Tas ir risinājums, kas darba ņēmēju starpā novērš diskrimināciju, uzņēmējiem samazina birokrātiju, bet valstij dod labāku pārskatāmību,” skaidro ekonomikas ministrs.
Vienlaikus likumprojekts paredz arī uzdevumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumus par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasībām, izmantošanas kārtību un integrāciju ar Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Risinājuma izstrādē paredzēts izmantot līdzšinējo pieredzi, kas gūta no elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas būvniecībā un Lauku atbalsta dienesta sistēmas sezonas laukstrādnieku uzskaitē.
