No 1916. gada aprīļa līdz septembrim Nāves salu kopā ar krievu daļām aizstāvēja 3. Kurzemes un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni. Tieši latviešu strēlnieki placdarmu iesauca par "Nāves salu", jo priekšā bija vācieši, aizmugurē – Daugava.
Kopumā aptuveni 3 500 abu latviešu bataljonu strēlnieki Nāves salu aizstāvēja 119 dienas. 2. Rīgas un 3. Kurzemes bataljons kopā zaudēja 167 kritušos. 449 strēlnieki pēc ievainošanas vai kontūzijas tika evakuēti.
1916. gada 8. oktobrī vācu karaspēks veica lielāko gāzu uzbrukumu Pirmā pasaules kara laikā Latvijas teritorijā. Smagi cieta 173. Kameņecas kājnieku pulka karavīri, no kuriem 240 zaudēja dzīvību, pārējie smagi saindējās. No neredzamā ienaidnieka cieta arī Ikšķiles civiliedzīvotāji, apkārtējā daba.
"Nekur citur visā pārējā krievu frontē nebij tik stipri nocietinātas vietas kā šeit, un nekur citur nenotika tik drausmīgas pozīciju cīņas. Tā bija vārda pilnā nozīmē mūsu pašu, latviešu Verdena." (Kara korespondents Arturs Tupiņš par Nāves salu)
Izstādē būs aplūkojami unikāli eksponēti, kā piem.:
Strēlnieku darināti gredzeni, Kumanta - Zeļinska gāzmaska un Nāves salas militāra karte, kas ir unikāla, tieši pateicoties izgatavošanas veidam. Tā veidota uz koka planšetes, kur iespieddarbs - militārā karte ir uzklāta uz reljefas ģipša pamatnes. Reljefkarte attēlo vācu un krievu armijas pozīcijas pie Nāves salas Ikšķiles apkārtnē 1. Pasaules kara laikā. To izgatavojusi vācu karaspēka 8. armijas štāba 18. mērnieku nodaļa. Datēta ar 1917. gada aprīli. Karte bijusi Kara muzeja īpašums jau 1920tajos gados, diemžēl nav saglabājušās ziņas, kā unikālais eksponāts ir nonācis muzeja krājumā.
Daira Jaunbērziņa
1. Pasaules kara vēstures nodaļas vēsturniece
