Pēc neizlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums augustā gada griezumā bija līdzīgs kalendāri koriģētiem datiem – par 7,5%. Izaugsmi veicināja lielākā daļa apakšnozaru, būtiskāk – pārtikas produktu, tekstilizstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī mašīnu, iekārtu un mehānismu ražošana. Savukārt samazinājās dzērienu, kā arī automobiļu un piekabju ražošanas apjomi.
Augustā gada griezumā pieauga apstrādes rūpniecības apgrozījums gan eksportā, gan vietējā tirgū – attiecīgi par 7,4% un 8,5%. Straujāk auga pārtikas produktu, gatavo metālizstrādājumu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu realizācija.
Gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, apstrādes rūpniecības apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem pieauga par 5,1%, straujākais pieaugums – pārtikas produktu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā.
Apstrādes rūpniecības uzņēmēju konfidence šī gada septembrī saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī, savukārt nedaudz pieauga uzņēmēju optimisms par ražošanas aktivitātes tendencēm tuvākajos mēnešos.
Kopumā 2026.gadā sagaidāms, ka nozares izaugsme saglabāsies stabila. Pretēji pavasarī paustajām bažām, Latvijas apstrādes rūpniecība turpina strauji augt un izceļas uz eirozonas fona – saskaņā ar Eurostat datiem eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms jūlijā saglabājās līdzīgs kā pirms gada. Uzņēmēju aptaujas gan liecina par eirozonas rūpniecības aktivitātes uzlabošanos rudens sākumā, kas var veicināt pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem. Tomēr riski nav mazinājušies: konflikta Tuvajos Austrumos saasināšanās un naftas cenas kāpums septembrī var atkārtoti sadārdzināt energoresursus, izejvielas un pārvadājumus un mazināt pieprasījumu. Papildu nenoteiktību joprojām rada arī tirdzniecības politika, lai gan tās negatīvā ietekme līdz šim izrādījusies mērenāka, nekā sākotnēji lēsts. Savukārt izaugsmi turpina balstīt pieaugošie ieguldījumi militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, kā arī citu nozīmīgu valsts projektu realizācija.
Vienlaikus uzņēmumiem arvien vairāk jāstiprina produktivitāte, tostarp ieguldot automatizācijā un digitalizācijā, lai noturētu konkurētspēju apstākļos, kad turpina augt enerģijas cenas, darbaspēka, loģistikas un finansēšanas izmaksas, bet pieprasījums starptautiskajos tirgos kļūst prasīgāks un izvēlīgāks.
