“ “Ar saknēm zemē un mūziku dvēselē” – tāds ir Valmieras Mūzikas skolas moto. Jau 105 gadus Valmierā, Valmieras Mūzikas skolā bērni un jaunieši tiek izglītoti mūzikā. Neatkarīgi, kādus profesionālos ceļus vēlāk jaunieši izvēlēsies, viņu kā personību veidošanās pamatā ir kultūrā stiprinātas vērtības. Tās ir mūsu tautas garaspēks – mūsu saknes, kas jāstiprina, lai mēs turpinātos. Mūsu bērni ir mūsu bagātība, tāpēc no sirds lepojamies, ka varam būt klātesoši ceļā, kad viņi top par personībām. Lepojoties ar mūsu audzēkņiem, absolventiem, pedagogiem un ikvienu, kam mūzika sirdī, sveicu Valmieras Mūzikas skolas 105. dzimšanas dienā,” tā Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba.
Jubilejas norises jau ir sākušās. “Esam nolēmuši, ka Valmieras Mūzikas skolas dzimšanas dienu 8. oktobrī svinēsim katru gadu, ņemot vērā, ka tieši šajā datumā 1920. gadā skolā oficiāli sākās mācības. Katra dzimšanas diena svarīga, jo īpaši, ja tā sniedzas pāri 100,” stāsta Santa Tanenberga, Valmieras Mūzikas skolas direktores vietniece izglītības jomā, atklājot vairāk par svētku programmu.
Šobrīd pedagogi piedalās soļu skaitīšanas izaicinājumā, līdz 8. oktobrim cenšoties katrs sakrāt 105 kilometrus. Līdz 8. oktobrim skolā skatāma izstāde “Skolas darbinieku pūra lāde” un vēsturisko materiālu ekspozīcija. Jau pirms vairākiem gadiem vaļasprieku izstādē darbinieki uzzināja, cik dažādas intereses katram ir, tāpēc, sagaidot skolas 105. dzimšanas dienu, tā bijusi viņu iniciatīva atkal veidot izstādi un uzzināt par kolēģu daudzpusību. Tāpat apskatāmas skolā esošās vēstures liecības – dienasgrāmatas, koncertu afišas, žurnāli u.c. Kopā ar citiem interesentiem divas Valmieras Mūzikas skolas komandas 23. septembrī piedalījās erudīcijas spēlē “Zini! Mini! Uzzini!” Valmieras Kultūras centrā. Spēlē bija arī jautājumi, kas saistīti ar Valmieras Mūzikas skolu. 29. septembrī skolas pagalmā notika zibakcija “Esam uz vienas nots”, kas bija radošs pedagogu un audzēkņu muzikāls ekspromts. 30. septembris skolā aizvadīts ar vadmotīvu “Mans talismans, mīļmantiņa” – pedagogi un audzēkņi ir paņēmuši līdzi kādu sev tuvu lietu, talismanu, lai cits citam pastāstītu, kāpēc tas ir viņiem svarīgs. 1. oktobrī skolotāji atklās audzēkņiem sev tuvus stāstus, iespējams, pat pārtaps kāda komponista tēlā – tā būs pedagogu brīva izvēle, kā izstāstīt audzēkņiem kādu sev īpašu notikumu. Savukārt 2. oktobrī audzēkņi atklās pedagogiem ko vairāk par sevi, pastāstot par saviem vaļaspriekiem. Gatavojot katram bērnam stundu plānu individuāli, ir zināms, ka daudzi vēl pēc mācībām vispārizglītojošajā skolā ne tikai apgūst mūziku, bet arī sporto un apmeklē dažādus pulciņus. 2. oktobrī plkst. 15.30 skolas audzēkņi un pedagogi dosies uz pirmsskolas izglītības iestādi “Buratino”, lai pašus mazākos iepazīstinātu ar mūzikas instrumentiem un dāvinātu viņiem koncertu. Dzimšanas dienas noskaņās tiks aizvadīta arī Skolotāju diena 3. oktobrī. Savukārt 8. oktobrī, tieši tad, kad pirms 105 gadiem skolā oficiāli sākās mācības, notiks dzimšanas dienas koncerts. Ikviens plkst. 18.00 gaidīts Valmieras Kultūras centrā. “Koncerts “Notis laikā” būs stāsts ne tikai par notīm, bet arī par laiku, kas iezīmēs gan pagātni, gan tagadni, gan skatu nākotnē. Stāstu izstāstīt mums palīdzēs Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un skolas absolventi. Jā, iespējams, koncerta caurvijas motīvā atpazīsiet tēlus no kādas pasaulē slavenas filmas, bet tā ir tikai sagadīšanās un labs piemērs tam, kā mīlestība pret mūziku spēj ietekmēt un mainīt dzīves uztveri. Stāsts nenotiks konkrētā laikā – ne pagātnē, ne nākotnē. Vienkārši būs. Notis laikā…” atklāj koncerta režisore Līga Gacka.
Par to, ka Valmierā pirms 105 gadiem tika dibināta mūzikas skola, varam pateikties pianistei Annai Sofijai Ķirpītei (arī Kirpits, dzimusi Anna Sofija Kībele). Viņa uzskatīja, ka mūzikas skolai jābūt ne tikai galvaspilsētā.
Annas Sofijas Kībeles (Anna Sophie Kibbel) šūpulis kārts toreizējā Valmieras apriņķa Budenbrokas muižā 1875. gada 25. februārī (pēc vecā stila). Par viņas bērnību, skolas gadiem un muzikālās izglītības iegūšanu ziņu trūkst. Spriežot pēc publikācijām un arhīvu dokumentiem, 1919./1920. mācību gadā Annai Ķirpītei Valmierā bijusi samērā plaša privātprakse klavierstundu pasniegšanā. Mācības, domājams, lielākoties notikušas viņas mājā Gaujas ielā Nr. 15. Par to, ka privātprakse jau tiek uzskatīta kā skolas aizsākums, viņa 1920. gada 25. aprīļa vēstulē rakstījusi komponistam Alfrēdam Kalniņam.
Grūti noteikt, kurš un kā pirmais nonācis pie idejas par pilnvērtīgas mūzikas skolas dibināšanas nepieciešamību Valmierā. Skolas atklāšanas svinību aktu 1920. gada 20. novembrī “iesāka jaunās skolas organizētāja un direktrise Ķirpītes kundze, dodama īsu pārskatu par to muzikālo sagatavošanu, kas likts pamatā Valmieras mūzikas skolai”. (Latvijas Vēstnesis, Nr. 109, 23.11.1920.) Runā viņa norādīja uz personām, kuras bija veicinājušas skolas nodibināšanu: Dr. med. Georgs Apinis, Latvijas Konservatorijas direktors prof. Jāzeps Vītols un Izglītības ministrijas Mākslas departamenta Mūzikas nodaļas vadītājs Alfrēds Kalniņš. Prof. Jāzeps Vītols, kuru skolas pedagoģiskā padome ievēlēja par Valmieras Mūzikas skolas Goda prezidentu, bieži vēlāk galvaspilsētas varas gaiteņos ar savu vārdu palīdzēja skolai. Tomēr idejas un sapņa par Valmieras Mūzikas skolas izveidi pārvēršanā realitātē galvenie nopelni no pieminētajām personām pienācās Alfrēdam Kalniņam.
Pirmais oficiālais dokuments ir Annas Ķirpītes 1920. gada 24. aprīļa lūgums Izglītības ministrijas Mūzikas daļas priekšniekam, kurā cita starpā viņa rakstīja: “Pamatojoties uz to, ka Valmierā ir daudz skolas, kuras visas pārpildītas ar no visa apriņķa saplūdušiem bērniem, prasības pēc muzikālās izglītības ir ārkārtīgi lielas.. Tā kā mūsu valdība jau daudz ir darījuse priekš mākslas izglītības tā, tad ceru, ka arī manu šo lūgumu ievēros un nodibinās Valmierā jo steidzīgi mūzikas skolu, kurā tiks piekoptas visas nozares muzikālā izglītībā. Tā kā tādu skolu nevar ierīkot vienā dienā, bet vajadzība pēc viņas ir ārkārtīgi liela, ar šo lūdzu jo nopietni valdību pabalstīt tos skolniekus, kas grib mācīties vijoli spēlēt un dziedāt, atsūtīdama uz vienu dienu nedēļā kādu krietnu spēku, kas vēl šinī skolas gadā, gandrīzi divi mēneši, viņiem varētu ierādīt tik daudzi, kā viņi brīvā vasaras laikā var nodarboties. Par nožēlošanu, tie skolnieki no izdevumiem, kas tur celtos, nevarētu vairāki segt, kā par ceļu un uzturu. Algu tiem skolotājiem lūdzu samaksāt valdībai.” Izskatot lūgumu, uz Valmieru situācijas izpētē tika norīkots Mūzikas padomes loceklis Pauls Šuberts, kurš, uzklausot Annu Ķirpīti un skolēnus, izpētot apstākļus, apliecināja, ka Valmierā ir interese apgūt mūziku, tāpēc nepieciešami skolotāji. Taču padomes locekļi ne vienmēr varēja sniegt nepieciešamo atbalstu. Saziņā ar Izglītības ministrijas Mūzikas nodaļu Annas Ķirpītes aicinājumam apmeklēt skolu un izrunāt par budžetu atsaucās Alfrēds Kalniņš. Notikumi sāka risināties daudz straujāk, jau drīz tika saņemts apliecinājums, ka skola ir reģistrēta Mākslas departamentā. Vēl bija gaidāms nopietns darbs, nokomplektējot personālu un audzēkņu grupas, izstrādājot mācību programmas un sarūpējot mūzikas instrumentus, taču skolas reģistrācijas apliecības iegūšana bija nozīmīgs solis Valmieras Mūzikas skolas izveides procesā. Kaut gan daudzi ar skolas izveidi saistīti darbi vēl turpinājās, mācības Valmieras mūzikas skolā tika uzsāktas 1920. gada 8. oktobrī.
