Izmaiņas paredz, ka sarežģītos nekustamā īpašuma krāpniecības gadījumos, tiesa izņēmuma gadījumā, īpaši pamatojot, varēs individuāli lemt, kam atstāt īpašumu – sākotnējam īpašniekam vai noziegumā cietušajam pircējam – labticīgajam ieguvējam, kurš godprātīgi to iegādājies.
Lai īpaši likumdevējs parūpētos par taisnīga risinājuma nodrošināšanu, izņēmuma gadījumos jaunais regulējums tiks piemērots ar atpakaļejošu spēku – no šā gada 1. janvāra datumu, ja labticīgais mantas ieguvējs līdz šī gada 1. jūlijam vērsīsies Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību. Vienlaikus šī norma būs piemērojama arī turpmākajā tiesu praksē, izvērtējot līdzīgus gadījumus.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere: “Cilvēkiem, kuri nekustamā īpašuma krāpšanas rezultātā zaudējuši mājokli, jābūt iespējai panākt taisnīgu risinājumu. Aiz katra šāda gadījuma stāv Latvijas cilvēki, ģimenes un sagrauti nākotnes plāni, to nedrīkst ignorēt. Nedrīkst sodīt godprātīgus cilvēkus, kuri paļaujas uz Zemegrāmatas ierakstiem ar publisku ticamību. Atbildība jāuzņemas tiem, kuri veikuši krāpnieciskas darbības.”
Likumprojekts palielina tiesas iespējas aizsargāt labticīgā ieguvēja mantiskās intereses. Tiesai piešķirtā rīcības brīvība ļaus katrā konkrētajā gadījumā panākt taisnīgāko risinājumu, vienlaikus saglabājot pamatprincipu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam, atbilstoši Satversmei.
Izmaiņas virzītas, jo šobrīd likums nosaka, ka noziedzīgi iegūta manta jāatdod tās īpašniekam, bet labticīgajam ieguvējam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu no vainīgās personas. Tomēr praksē tas rada netaisnīgas situācijas – īpaši tad, ja cilvēks īpašumu iegādājies godprātīgi un ierakstījis to zemesgrāmatā, bet vēlāk izrādās, ka īpašums saistīts ar noziegumu.
Ar likumprojektu var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē.
