Lieta ierosināta pēc Senāta pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā ir civillieta, kurā pastāv strīds par zemesgrāmatā ierakstītu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu. Šis nekustamais īpašums kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc saimnieciski neaktīvas garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra žurnāla bez likvidācijas. Saskaņā ar apstrīdēto normu nostiprinot valstij īpašuma tiesības zemesgrāmatā, ieraksti par minētajiem nomas līgumiem ir jādzēš.
Apstrīdētā norma attiecas uz plašu tiesisko situāciju loku. Tāpēc Satversmes tiesa precizēja izskatāmās lietas robežas un apstrīdētās normas atbilstību Satversmei vērtēja attiecībā uz nomas tiesību dzēšanu gadījumā, kad nekustamais īpašums piekrīt valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas.
Tiesa secināja, ka personai zemesgrāmatā nostiprinātās nomas tiesības aizsargā publiskās ticamības princips. Tas ļauj nomniekam paļauties, ka viņa zemesgrāmatā nostiprinātās nomas tiesības ievēros un respektēs jebkura trešā persona. Apstrīdētā norma savukārt paredz izņēmumu no publiskās ticamības principa. Tiesa norādīja: šādi izņēmumi ir pieļaujami, ja tas nepieciešams būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai. Tāpēc tiesa pārbaudīja, vai pastāv šādas būtiskas sabiedrības intereses.
Satversmes tiesa secināja, ka sabiedrības interesēs ir tas, lai bezīpašnieka lieta nenoteikta īpašumtiesību stāvokļa dēļ nekļūtu sabiedrībai par apgrūtinājumu. Tomēr kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā attiecībā uz nomniekiem ne vienmēr tiek panākts taisnīgs tiesisko attiecību noregulējums. Proti, ir iespējams, ka nomnieks savu pamattiesību iespējamo aizskārumu nevar novērst efektīvi, jo nav savlaicīgi uzzinājis par kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu. Tā rezultātā nomnieks zaudē ne tikai ar zemesgrāmatas ierakstu publisko ticamību aizsargātās nomas tiesības, bet arī uzticēšanos civiltiesiskās apgrozības stabilitātei. Turklāt mazinās ne tikai konkrētā nomnieka, bet arī visas sabiedrības uzticība valstij un tiesībām.
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka nav panākts taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības interesēm un nelabvēlīgajām tiesiskajām sekām, kas radītas konkrētam nomniekam, kura nomas tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Tādējādi apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Satversmes tiesa apstrīdēto normu atzina par spēkā neesošu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Pieteikuma iesniedzēja izskatīšanā esošajā civillietā Satversmes tiesa apstrīdēto normu atzina par spēkā neesošu no 2023. gada 27. novembra, bet citās civillietās, kur vēl jālemj par nomnieku tiesībām līdzīgā situācijā – no apstrīdētās normas piemērošanas brīža.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
