“Latvija stingri atbalsta pasākumus, kas ierobežo Krievijas ienākumus, tostarp arī potenciālos naftas cenu kāpuma riskus. Svarīgi, lai noteiktās esošās un jaunās sankcijas strādā efektīvi, un ir jādara viss iespējamais, lai novērstu to apiešanu. Tāpat pēc iespējas ātrāk jāatrod tiesisks risinājums, lai visus Krievijas Centrālās bankas iesaldētos aktīvus novirzītu Ukrainas atbalstam,” akcentē E.Cepurītis.
Eiropas Savienība turpina darbu pie kārtējās, jau 18. ierobežojumu pakotnes, kas saistīta ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tajā ietverti ierobežojumi, kas vērsti pret Krievijas enerģētikas sektoru, tostarp naftas cenu griestu pazemināšanu, kā arī tālāku sankciju noteikšana pret “ēnu flotes” kuģiem.
Sankcijas ietver plānu samazināt naftas cenu griestus no 60 līdz 45 dolāriem par barelu, jo trešdaļu Krievijas valdības ieņēmumu joprojām ienes naftas eksports. 18. sankciju kārtā rosināts arī noteikt sankcijas aptuveni 70 tā dēvētās “ēnu flotes” kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.
Tāpat plānotas arī tālākas sankcijas pret finanšu sektoru un Krievijas bankām, kā arī tālāki ierobežojumi Krievijas importam uz Eiropas Savienību. Iekļautas arī sankcijas pret privātpersonām un kompānijām, kas atbalsta Krievijas agresiju.
