Savā uzrunā I. Mūrniece atzīmēja, ka 2025. gads ir nesis daudz satricinājumu starptautiski. Krievijas imperiālistiskās ambīcijas pakļaut, iznīcināt un uzspiest pasaulei savu pseido “kārtību” nav zudušas. Arī laikā, kad norisinās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vadītās sarunas par mieru Ukrainā, Krievija turpina masveida uzbrukumus, mērķtiecīgi cenšoties iznīcināt Ukrainas energoapgādes un siltumapgādes infrastruktūru un apzināti padarot civiliedzīvotāju ikdienu par cīņu par izdzīvošanu.
“20. gadsimtā Ukraina piedzīvoja Staļina īstenoto Golodomoru. Šodien Krievija izmanto genocīda taktiku citā formā – radīt enerģētikas badu. Šīs ziemas uzbrukumus paši ukraiņi jau ir nodēvējuši par Holodomoru – uzbrukumu civiliedzīvotājiem, liedzot siltumu, elektrību un gaismu,” pauda Ārlietu komisijas priekšsēdētāja.
Viņa norādīja, ka Satversmes aizsardzības birojs savā 2025. gada darbības pārskatā paudis, ka Krievija Latvijai pašlaik nerada tiešu militāro apdraudējumu, tomēr virkne pazīmju norāda uz potenciāliem plāniem ilgtermiņā. Savukārt NATO ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) ir uzsvēris, ka Eiropas Savienība bez ASV iesaistes pagaidām vēl nespēj pati sevi aizstāvēt pret potenciālu Krievijas uzbrukumu. Tāpēc ASV klātbūtne Eiropā un īpaši NATO austrumu flangā ir izšķirošs atturēšanas faktors, bez kura mūsdienu Eiropas drošība šobrīd nav iedomājama.
I. Mūrniece uzsvēra, ka Latvijas interesēs ir spēcīga Eiropa spēcīgā NATO ietvarā – ar noturīgām transatlantiskām saitēm kā ilgtermiņa drošības garantu. Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, taču tas ir jādara ciešā sadarbībā ar ASV.
I. Mūrniece augstu novērtēja ASV ieguldījumu Latvijas drošībā – gan militārās klātbūtnes, gan stratēģiskās plānošanas un sabiedroto koordinācijas jomā. Viņa izcēla arī Kanādu un Dāniju kā uzticamus un konsekventus sabiedrotos Latvijas un visa Baltijas reģiona drošībā. Kanādas vadītā NATO daudznacionālā kaujas brigāde Latvijā un Dānijas praktiskā iesaiste aizsardzības spēju stiprināšanā apliecina, ka sabiedroto solidaritāte nav deklaratīva, bet ir reāla un izmērāma konkrētās darbībās.
Viņa piekrita Ukrainas prezidenta teiktajam Pasaules ekonomikas forumā Davosā, ka Eiropa nav izdarījusi pietiekami. Solījumi bija, rīcība daudzkārt izpalika. “Eiropa joprojām kavējas. Eiropas Savienība vēl nav spējusi vienoties par Krievijas iesaldēto aktīvu pilnvērtīgu izmantošanu Ukrainas vajadzībām. Baltijas jūrā joprojām darbojas Krievijas ēnu flotes kuģi. Mēs esam bijuši pārāk piesardzīgi. Pārāk lēni. Pārāk vāji. Kopā ar Ukrainu Eiropas Savienībā un NATO mēs būtu daudz stiprāki. Un jo ātrāk, jo labāk. Eiropai ir jādara vairāk – ātrāk, drosmīgāk un izlēmīgāk,” uzsvēra I. Mūrniece.
Noslēgumā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja I. Mūrniece uzsvēra: “Latvijas drošība šodien ir atkarīga no politiķu spējas laikus pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem pilnu politisko atbildību. Reālpolitikas apstākļos nav vietas vilcināšanai, nogaidīšanai, pašapmānam vai tukšiem solījumiem, bet spējai sarunāties, koordinēt rīcību, būt pie sarunu galda. Tikai tad Latvijas intereses var pilnvērtīgi aizstāvēt.”
