Atsaucoties uz Latvijas ārpolitikas pamatlicēja Zigfrīda Annas Meierovica idejām, Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka diplomātija arī šodien ir viens no valsts drošības stūrakmeņiem. Vienlaikus D. Mieriņa aicināja vairāk ieguldīt ārlietu dienestā, īpaši uzsverot Latvijas diplomātiskās klātbūtnes nepieciešamību Latīņamerikā, Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā – reģionos, kuros strauji aug gan politiskā, gan ekonomiskā ietekme.
Drošības jomā D. Mieriņa uzsvēra, ka Krievijas karš Ukrainā ir neatgriezeniski mainījis Eiropas aizsardzības domāšanu. No šī gada Latvija aizsardzībai novirza 5 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP). Viņasprāt tikpat svarīgi ir “pierādīt alianses partneriem, ka aizvien lielāka daļa no NATO izdevumiem ir jāvelta austrumu flanga, kas robežojas ar agresoru, aizsardzībai”. Šajā kontekstā D.Mieriņa izcēla parlamentārās diplomātijas lomu, kas pēdējos gados bijusi nozīmīga, veicinot ASV Kongresa atbalstu gan Ukrainai, gan Baltijas reģiona drošībai. “ASV ir un paliek mūsu stratēģiskais partneris,” pauda Saeimas priekšsēdētāja.
Atbalstu Ukrainai D. Mieriņa raksturoja kā stratēģisku ieguldījumu Latvijas drošībā un ekonomikā. Latvija plāno arī turpmāk atvēlēt vismaz 0,25% no IKP Ukrainas atbalstam, vienlaikus aicinot šo palīdzību padarīt mērķtiecīgāku – īpaši enerģētikas infrastruktūras aizsardzībā ziemas mēnešos. Viņa norādīja uz Latvijā strauji augošo militāro un drošības industriju, kurā tiek ražoti bruņumašīnas, droni, signāla slāpēšanas sistēmas, kā arī militārais ekipējums, un uzsvēra, ka šī nozare jau šobrīd gan apgādā mūsu bruņotos spēkus, gan sniedz neatsveramu palīdzību Ukrainai. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētāja akcentēja nepieciešamību iespējami drīzāk īstenot Eiropas Savienības līmeņa iniciatīvu par Militāro Šengenas zonu, kas nodrošinātu ātrāku karavīru, militārās tehnikas, kā arī militārās industrijas komponentu kustību iekšējā tirgū.
Runājot par reģionālo drošību, D. Mieriņa uzsvēra ciešākas Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi, kā arī partnerību ar Poliju un Vāciju. Lai gan Latvija šobrīd atrodas drošākā situācijā nekā pirms Otrā pasaules kara, Saeimas priekšsēdētāja brīdināja par pastāvīgiem hibrīddraudiem Baltijas jūrā un gaisa telpā, kurus iespējams efektīvi novērst tikai koordinētā reģionālā rīcībā.
Agresorvalstu iegrožošanu Saeimas spīkere izvirzīja kā vienu no Eiropas centrālajiem ārpolitikas uzdevumiem. Viņa uzsvēra, ka sankcijas darbojas, taču tās jāpadara stingrākas, tostarp ieviešot sekundārās sankcijas un izmantojot iesaldētos finanšu līdzekļus Ukrainas atjaunošanai. Vienlaikus D. Mieriņa aicināja uz konsekventāku agresorvalstu izolāciju starptautiskajā politikā, sportā un kultūrā.
Noslēgumā D. Mieriņa uzsvēra, ka demokrātija Eiropā vairs nav pašsaprotama. Viņa brīdināja par agresorvalstu tiešu un netiešu ietekmi uz vēlēšanu procesiem un aicināja neuzskatīt Latviju par izņēmumu. “Nebūsim naivi,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, norādot uz nepieciešamību stiprināt vēlēšanu drošību un sabiedrības noturību pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.
Vienlaikus D. Mieriņa pateicās Latvijas diplomātiem Latvijā un ārvalstīs, uzsverot viņu nozīmi laikā, kad starptautiskā vide kļuvusi neskaidrāka un konfrontējošāka. Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka pirms 105 gadiem Z. A. Meierovics ar prasmīgu diplomātiju panāca Latvijas valsts atzīšanu, bet šodien Latvijas pārstāvji darbojas citā mērogā. “Mūsu diplomāti spēlē augstākajā līgā,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja, uzsverot Latvijas klātbūtni globāli izšķirošās diskusijās un starptautiskajos formātos.
