Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 20.4 punkts paredz, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti izložu un azartspēļu laimesti, ja šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punktā nav noteikts citādi. Savukārt šā likuma 9. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, ja laimesta (tā vērtības) apmērs (to kopsumma) taksācijas gada laikā nepārsniedz 3000 euro.
Lieta ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā apelācijas kārtībā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc personas pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu. Lēmumā konstatēts, ka persona apliekamajā ienākumā nav iekļāvusi gūtos ienākumus no izložu un azartspēļu laimestiem. Tādēļ veiktas izmaiņas viņas ienākumu deklarācijās un noteikts maksājamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tai, izskatot konkrēto administratīvo lietu, ir jāpiemēro apstrīdētās normas, kas kopā noteic, ka ar nodokli tiek aplikti izložu un azartspēļu laimesti, kuru kopējais apmērs taksācijas gada laikā pārsniedz 3000 euro. Tomēr ar laimesta jēdzienu esot saprotama visa summa, kuru laimēšanas gadījumā spēlētājam izmaksā azartspēles vai izlozes organizētājs neatkarīgi no spēlētāja iemaksām dalībai spēlē. Tādējādi atbilstoši apstrīdētajām normām varot veidoties arī situācijas, kurās maksājamais nodoklis ir lielāks par reālo laimestu.
Pieteikuma iesniedzējas ieskatā likumdevējs nepamatoti ir atkāpies no objektīvā neto principa un šādā veidā ienākumi faktiski tiekot aplikti ar nodokli dubultā – par iemaksāto naudu nodoklis jau esot samaksāts, pirmo reizi gūstot attiecīgos ienākumus. Tādējādi apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.
Saistītā lieta: 2023-33-01
