Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam – fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, – piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam.
Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt maksājumus.
Tomēr, vērtējot saņemtās ar patērētāja pamatkonta atvēršanu un uzturēšanu saistītās sūdzības un kredītiestāžu sniegtos skaidrojumus, Latvijas Banka ir secinājusi, ka kredītiestādes nav skaidri definējušas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomas kritērijus, ar kuriem tiek pamatots pamatkonta atvēršanas atteikums vai standartlīguma izbeigšana.
Latvijas Banka vērš uzmanību, ka sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Latvijas Finanšu nozares asociāciju 2020. gadā sagatavoja skaidrojumu kredītiestādēm par patērētāja pamatkonta pakalpojuma nodrošināšanu. Tajā norādīts, ka, ņemot vērā pamatkonta ierobežoto pakalpojumu klāstu un ikvienas personas tiesības uz pamatvajadzību nodrošināšanai nepieciešamo resursu saņemšanu, NILLTPFN jomas risks jāvērtē kontekstā ar pamatkonta atvēršanu un pamatkonta ietvaros izmantojamiem pakalpojumiem.
Latvijas Banka ir sagatavojusi ieteikumus, kuri ietver arī norādījumu kredītiestādēm izveidot speciālas pamatkonta atvēršanai paredzētas veidlapas, precīzi un pamatoti norādot par potenciālā klienta plānotajiem ienākumu avotiem un plānotajiem izdevumiem iesniedzamo informāciju, kas kredītiestādei jāvērtē kontekstā ar identificētajiem riskiem, tādējādi patērējot mazāk laika iesniegtās informācijas izvērtēšanai atbilstoši faktiskajiem apstākļiem un identificētajam piedāvātajiem pakalpojumiem piemītošajam riskam, nevis izvērtēšanā balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem un iespējamībām.
Kredītiestādēm pašām pēc savas iniciatīvas ir jāsniedz patērētājiem informācija par patērētāja pamatkonta pieejamību, ja nav iespējams piedāvāt standarta pakalpojumu, un jāstrādā arī pie tehniskajiem risinājumiem, lai varētu noteikt individuālus limitus vai citus ierobežojumus, tādējādi mazinot gan klienta, gan kredītiestādes resursu patēriņu.
Latvijas Banka katrai kredītiestādei ir nosūtījusi individuālu vērtējumu un sniegusi norādījumus par pamatkonta pakalpojuma sniegšanas pilnveidi, savukārt tuvākajā laikā plānots novērtējuma secinājumus pārrunāt ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
Jau vēstīts, ka finanšu pakalpojumu pieejamība ir viena no Latvijas Bankas uzraudzības prioritātēm, tāpēc šiem aspektiem uzraudzības procesā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība.
