Ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā pakāpeniski samazinās. Laikā no 2010. līdz 2023. gadam saimniecību skaits ir samazinājies par 26 tūkst. jeb 31,1 %. Kopš pēdējās lauksaimniecības skaitīšanas 2020. gadā to skaits ir samazinājies par 11,6 tūkst. jeb 16,8 %. Savukārt apsaimniekotās LIZ platība laikā no 2010. līdz 2020. gadam palielinājusies par 173,2 tūkst. ha jeb 9,6 %, pēdējo trīs gadu laikā – par 0,4 tūkst. ha. Lauku saimniecības ir kļuvušas lielākas: vienā saimniecībā vidēji apsaimniekoja 34,3 ha lauksaimniecības zemes, kas ir par 5,8 ha jeb 20,4 % vairāk nekā 2020. gadā.
Laukkopība ir dominējošais lauku saimniecību specializācijas veids Latvijā, tomēr tās īpatsvars ir samazinājies no 61,1 % 2020. gadā līdz 54,5 % 2023. gadā. Otrs nozīmīgākais specializācijas virziens Latvijā ir piena lopkopība. 2023. gadā tajā specializējās 10,6 % lauku saimniecību, un to īpatsvars nav būtiski mainījies (2020. gadā 10,8 %).
2023. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu pieaudzis to saimniecību īpatsvars, kuras specializējušās jauktajā augkopībā (8,9 % saimniecību), ganāmo lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā, izņemot piena lopkopību (8,8 % saimniecību), ilggadīgo kultūraugu audzēšanā (5,9 % saimniecību) un dārzeņkopībā (2,1 %). 7,5 % saimniecību specializējušās jauktajā augkopībā un lopkopībā, un tādu saimniecību īpatsvars ir samazinājies (2020. gadā 10,7 %). Vismazāk lauku saimniecību nodarbojas ar cūkkopību un putnkopību (1 %) un jaukto lopkopību (0,7 %).
2023. gadā lauksaimniecībā strādāja 177,2 tūkst. cilvēku, no kuriem 145, 9 tūkst. jeb 82,3 % bija pastāvīgi nodarbināti1. Pēdējo trīs gadu laikā, samazinoties lauku saimniecību skaitam, samazinājies arī nodarbināto skaits lauksaimniecībā. Kopējais nodarbināto skaits sarucis par 8,5 tūkst. jeb 4,6 %, un pastāvīgi nodarbināto skaits – par 9,4 tūkst. jeb 6,1 %.
2023. gadā lielākā daļa – 89,3 % no pastāvīgi nodarbinātajiem lauksaimniecībā strādāja nepilnu darba dienu, t.i., ne vairāk kā 1839 h gadā. Pilnu darba dienu jeb 1840 h gadā lauksaimniecībā strādāja 15,6 tūkst. jeb 10,7 % nodarbināto, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā. Pilna laika nodarbināto skaits pēdējo trīs gadu laikā samazinājies par 1,5 tūkst jeb 9,0 %.
2023. gada lauku saimniecību apsekojumā tika apkopota informācija par nozīmīgiem agrovides rādītājiem, piemēram, informācija par bioloģisko lauksaimniecību un augsnes auglības saglabāšanas metodēm. Iegūtie dati nodrošinās papildus informāciju lēmumu pieņēmējiem Latvijas un ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta pasākumu izvērtēšanai un ieviešanai, lai nodrošinātu vides un klimata jautājumu analīzi.
2023. gadā Latvijā bija 3,7 tūkst. bioloģisko lauku saimniecību2, kas apsaimniekoja 297,4 tūkst. ha jeb 15,1 % kopējās LIZ platības. 261,1 tūkst. ha jeb 87,8 % platības bija pilnībā bioloģiski sertificētas un 36,4 tūkst. ha jeb 12,2 % bija pārejas periodā. Salīdzinot ar 2020. gadu, bioloģisko lauku saimniecību skaits samazinājās par 8,5 %, bet apsaimniekotās lauksaimniecības zemes platības palielinājās par 4,2 %.
2023. gadā tika apstrādāti 1,13 milj. ha aramzemes platības, pielietojot dažādas augsnes apstrādes metodes. Katrai augsnes apstrādes metodei ir savas priekšrocības un trūkumi, izvēles nosacījumi, kā arī atšķirīgas un specifiskas tehnikas vienības un tehnoloģijas. Mazajās lauku saimniecībās3 visa aramzemes platība tika apstrādāta ar tradicionālo jeb konvencionālo metodi – aršanu, kas ietver augsnes apvēršanu.
Vidējās lauku saimniecībās arī galvenokārt izmantoja tradicionālo augsnes apstrādes metodi, bet 14,5 tūkst. ha jeb 8,5 % no apstrādātas aramzemes pielietoja konservējošo augsnes apstrādi – samazināta augsnes apstrāde apvienota ar vismaz 30 % augu atlieku atstāšanu uz augsnes virsmas.
Lielajās lauku saimniecībās vienlīdz nozīmīga bija gan tradicionālā augsnes apstrāde, gan tiešā sēja. Tiešās sējas metodi (sēklas tiek iesētas rugainē, neveicot augsnes apvēršanu) pielietoja 358,8 tūkst. ha jeb 39,5 % aramzemes apstrādei.
Lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojumi notiek reizi trīs gados. Šos apsekojumus pēc vienotas metodoloģijas veic visās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, iegūstot datus lauksaimniecības, vides un klimata politikas īstenošanai. Apsekojuma rezultāti sniedz aktuālu informāciju par lauku saimniecību struktūru reģionu un novadu līmenī.
Detalizēti 2023. gada lauku saimniecību integrētās statistikas apsekojuma rezultāti pieejami oficiālās statistikas portālā.
1 Lauksaimniecībā nodarbinātie – visi iepriekšējos 12 mēnešos pirms pārskata datuma nodarbinātie vecumā no 15 gadiem, kas bija nodarbināti augkopībā, lopkopībā vai sniedza lauksaimnieciskos pakalpojumus par samaksu naudā vai par atlīdzību precēs vai pakalpojumos. Nostrādāto stundu skaitu aprēķina, ņemot vērā tikai lauksaimniecībā faktiski nostrādātās stundas, ieskaitot dīkstāves un atpūtas pauzes, bet neieskaitot pusdienas pārtraukumus un mājsaimniecībā un citos nelauksaimnieciskos darbos nostrādāto laiku, atvaļinājumu, brīvdienas un slimības laiku.
2 Bioloģiskā lauku saimniecība – lauku saimniecība, kurai izsniegts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts, pārejas perioda sertifikāts vai izziņa par pārejas perioda uzsākšanu kādā bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijā.
3 Saimniecību ekonomisko lielumu izsaka ar standarta izlaidi (SI) – standartizētu lielumu, kurš raksturo saimniecības ekonomisko aktivitāti, t.i., no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro gadā. Mazajās lauku saimniecībās SI ir līdz 14,9 tūkst. eiro, vidējās – 15,0–99,9 tūkst. eiro, lielajās – virs 100 tūkst. eiro gadā.
