Rīgas, Liepājas un Ventspils ostas ir būtisks Latvijas tautsaimniecības balsts, kas veicina eksporta un importa plūsmu, kā arī stiprina reģionālo attīstību. Šo trīs lielāko ostu darbība veido nozīmīgu daļu no Latvijas iekšzemes kopprodukta un sekmē valsts konkurētspēju Baltijas jūras reģionā. Ostu ekonomiskā ietekme ir ne tikai lokāla, bet arī stratēģiski nozīmīga, īpaši ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko nozīmi.
“Latvijas ostas ir mūsu ekonomikas mugurkauls – tās ne tikai nodrošina kravu kustību un eksportu, bet arī rada stabilitāti reģionos un jaunas iespējas uzņēmējiem. Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu rezultāti - 23.9 milj. tonnu kravu - apliecina, ka Latvijas tranzīta un loģistikas nozare spēj pielāgoties tirgus pārmaiņām un kļūt arvien konkurētspējīgāka. Mēs redzam, ka ostas arvien biežāk kļūst ne tikai par kravu pārvadājumu punktiem, bet par moderniem loģistikas un industrijas centriem, kas rada pievienoto vērtību mūsu tautsaimniecībai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Septembrī Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 1.56 milj. tonnu kravu, kas ir par 12% vairāk nekā augustā. Trešdaļu jeb 0.52 milj. tonnu no tām veidoja dažādas lauksaimniecības kravas, un tas ir vēsturiski augstākais mēneša apgrozījuma rādītājs šajā kravu grupā Rīgas ostā.
Visvairāk septembrī krauti vietējie kvieši. Jāatzīmē, ka šogad loģistikas ķēdēs vērojams interesants fenomens – Rīgas ostas termināļos pieejamā noliktavu uzglabāšanas kapacitāte ļauj to izmantot arī kā graudu savākšanas jeb konsolidācijas punktu pirms tālākiem sūtījumiem, tā šogad ar vairākiem kuģiem no Zviedrijas Rīgas ostā tikušas nogādātas 37 tūkst. t kviešu produktu kravas.
Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes apkopotajiem datiem, šī gada deviņos mēnešos Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauts 12.3 milj. tonnu kravu, kas ir par 6.6% mazāk nekā pērn. Visvairāk krautas konteinerizētās kravas (3.65 milj.t.), lauksamniecības produkti (2.03 milj.t) un mežsaimniecības kravas (3.88 milj.t.). Deviņu mēnešu griezumā par 38.2% pieaudzis pārkrauto naftas produktu apjoms. Kopā septembrī Rīgas ostā apkalpots 37.1 tūkst. tonnas sašķidrinātās gāzes, bet šī gada deviņos mēnešos kopā 170 tūkst. tonnas gāzes.
Pozitīva dinamika pārkrauto ostas kravu portfelī saglabājas minerālmēslu beramkravām (+8,7% pret 2024. gadu) un celtniecības materiālu kravām (+46.8% pret 2024. gadu). Tāpat šogad Rīgas ostā sasniegts rekords apkalpoto kruīzu pasažieru jomā. Deviņos mēnešos kopumā Rīgā apkalpoti jau 78 kuģi ar 101.9 tūkst. pasažieriem, kas ir par 28.2 tūkst. pasažieru vairāk nekā šajā laika periodā pērn.
Saskaņā ar domnīcas CERTUS veikto pētījumu, katra Rīgas ostā pārkrautā kravu tonna dod pienesumu Latvijas IKP 10.7 EUR apmērā, kas šī gada deviņos mēnešos veido 131 milj. EUR.
“Ostu uzņēmumi aktīvi un sekmīgi pielāgojas mainīgajai ģeopolitiskajai situācijai, strādājot pie jaunu partneru un klientu piesaistes, kā arī jaunu iespēju apgūšanas. Ļoti būtiska loma šajā procesā ir valdības atbalstam – gan ar elastīgu un atbalstošu likumdošanu, gan ar stratēģisku redzējumu par nozares attīstību un tās nozīmi Latvijas ekonomikā. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka valdības pārstāvji aktīvi iesaistās ārvalstu vizītēs kopā ar uzņēmējiem, veicinot Latvijas uzņēmumu atpazīstamību un sniedzot būtisku pienesumu uzņēmējdarbības stiprināšanai ārpus valsts robežām,” norāda biedrības "Latvijas Stividorkompāniju asociācija" valdes locekle Elīna Štrodaha.
Ventspils brīvostā strādājošie termināļi pirmajos deviņos mēnešos kopā pārkrāvuši 6.5 milj. tonnu kravu, kas ir par 15% vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā. Kravu apjoms turpina pieaugt visos trīs lielākajos segmentos – naftas produktu, akmeņogļu un ar prāmjiem pārvadātajās (Ro-Ro) kravās. Šis gads zīmīgs ar faktu, ka Ventspils osta kļuvusi par unikālu loģistikas koridoru pat 100 metrus gariem autokravu sastāviem.
Gandrīz puse no visām kravām (2.9 milj. tonnu) bija lejamkravu grupā – pārkrauto naftas produktu apjoms pieaudzis par 39%. Otrajā vietā pēc apjoma ir Ro-Ro kravas – 1.2 milj. tonnu, kas ir palielinājums par 22%. Šogad aktīvāka bijusi arī Kazahstānas akmeņogļu pārkraušana – 1.1 milj. tonnu, kas ir par 60.5% vairāk nekā pirms gada.
Ventspils ostā strādājošie termināļi pārkrāvuši arī dažādus koksnes (granulas, šķelda, kokmateriāli) un lauksaimniecības (biodīzeli, palmu un saulespuķu eļļas, labību, iesalu, rapša un kliju granulas, zirņus u.c.) produktus, šķidro ķīmiju, kūdru un vēl citas kravas. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājusies koksnes un lauksaimniecības produktu pārkraušana, kā arī ieviesto sankciju dēļ pilnībā apstājusies mangāna rūdas pārkraušana.
Savukārt Liepājas ostā septembrī apkalpots kopējais kravu apjoms 635.8 tūkst. tonnu apmērā, kas ir par 27.97% vairāk nekā 2024. gada septembrī. No šī apjoma 472.4 tūkst. tonnu tika nosūtītas, bet 163.4 tūkst. tonnu saņemtas.
Mēneša kravu struktūrā dominēja beramkravas – kopā 459.3 tūkst. tonnu, no kurām lielāko daļu veidoja labība un labības produkti (329.6 tūkst. tonnu), kā arī celtniecības materiāli (75.9 tūkst. tonnu), koksnes šķelda (20.6 tūkst. tonnu) un koksnes granulas (17.2 tūkst. tonnu). Lejamkravu segmentā apkalpots 22.3 tūkst. tonnu naftas produkti. Ģenerālkravas septembrī pārkrautas 154.1 tūkst. tonnu apjomā, tostarp Ro-Ro bez dzinēja 56.0 tūkst. tonnu un pašgaitā 83.0 tūkst. tonnu, savukārt kokmateriālu apjoms sasniedza 10.4 tūkst. tonnu. Kopumā septembrī ostā ienāca un tika apkalpoti 99 kuģi, bet pasažieru plūsma bija 8 232 cilvēki.
Liepājas ostā šā gada pirmajos deviņos mēnešos kopējais kravu apgrozījums veidoja 5.1 milj. tonnu, kas ir par 2.7% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Beramkravas šajā periodā veidoja 66% no kopapjoma jeb 3.36 milj. tonnu . No lielākajām kravu grupām labība un labības produkti sasniedza 2.05 milj. tonnu, celtniecības materiāli – 0.6 milj. tonnu , bet naftas produkti – 2.2 milj. tonnu. Ģenerālkravu apjoms bija 1.5 milj. tonnu, Ro-Ro vienību skaits – 86 615, apkalpoto kuģu skaits – 871, bet pasažieru skaits – 81 798.
