Atkarībā no laikapstākļiem, pesticīdu lietošana katru gadu atšķiras. Sausos laikapstākļos vairāk attīstās dažādi kaitēkļi, kurus pēc tam kontrolē ar insekticīdu palīdzību, savukārt, ja mitrums ir augsts, attīstās gan slimības, gan nezāļu populācijas, kuras kontrolē attiecīgi ar fungicīdu un herbicīdu palīdzību [4]. 2024. gadā laikapstākļi bija kontrastaini – sausums, karstums, lietusgāzes.
Vērojams pieaugums ābelēm izmantoto pesticīdu apjomā uz vienu hektāru stādījumu – no 0,82 kg 2019. gadā līdz 1,47 kg 2024. gadā jeb par 80 %, bumbieru stādījumiem pieaugums no 1,87 kg līdz 2,40 kg jeb par 28 %, plūmju stādījumiem – no 0,30 kg līdz 0,46 kg jeb par 57 %, bet zemeņu platībām lietojums palicis nemainīgs – 0,32 kg. Plūmju un ābeļu stādījumos izmantoto pesticīdu apjoma pieaugumu ietekmēja slimību ierobežojoša un ārstējoša bioloģiskā fungicīda (kālija hidrogenkarbonāta) lietojums. Šī bioloģiskā augu aizsardzības līdzekļa lietojums veidoja 86 % plūmju dārzos lietoto fungicīdu apjoma un 12 % ābeļu platībās lietoto fungicīdu apjoma. Ābeļu un bumbieru stādījumos lietoto pesticīdu apjomu ietekmēja arī bioloģiska insekticīda – parafīneļļas – pieaugošs lietojums. 2024. gadā parafīneļļa veidoja 97 % ābelēm lietoto insekticīdu apjoma, bumbieru stādījumos – 99,6 %.
“Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā samazinās pesticīdu pieejamība, arī Latvijas lauksaimnieki meklē efektīvus alternatīvus risinājumus, tomēr šādu preparātu deva uz hektāru ir būtiski lielāka, salīdzinot ar sintētiskiem pesticīdiem,” situāciju komentē Valsts augu aizsardzības dienesta direktora vietnieks Vents Ezers.
Ķiršu stādījumos izmantoto pesticīdu daudzums vienam hektāram samazinājies no 0,31 kg 2019. gadā līdz 0,26 kg 2024. gadā jeb par 16 %, aveņu stādījumos no 0,16 kg līdz 0,13 kg jeb par 22 %.
Atklātā lauka dārzeņu platībās vērojams pesticīdu patēriņa samazinājums, izņemot kāpostu platības, kur izlietotais pesticīdu apjoms uz hektāru pieauga par 13 % – no 0,86 kg 2019. gadā līdz 0,98 kg 2024. gadā.
Izmantotais pesticīdu apjoms vidēji vienam burkānu sējumu hektāram samazinājies par 6 % jeb no 3,34 kg 2019. gadā līdz 3,15 kg 2024. gadā, sīpolu platībām – par 5 % jeb no 3,49 kg līdz 3,32 kg un biešu platībām – par 1 % jeb no 1,78 kg līdz 1,77 kg.
Samazinājies arī vienam hektāram izmantoto pesticīdu apjoms kartupeļu stādījumos – par 21 % jeb no 2,00 kg 2019. gadā līdz 1,57 kg 2024. gadā.
Herbicīdi visvairāk lietoti biešu platībās
Efektīva nezāļu kontrole dārzeņu platībās ir galvenais nosacījums veiksmīgai ražas izaudzēšanai un novākšanai. Herbicīdinezāļu apkarošanai visvairāk tika izmantoti biešu platībās – attiecīgi 94 % no kopējā pesticīdu apjoma biešu platībās, burkānu platībās – attiecīgi 93 %, kāpostu stādījumos – 75 % un sīpolu platībās – 56 %.
Herbicīdu lietošana pieaugusi kāpostu stādījumu hektāram – no 0,64 kg 2019. gadā līdz 0,81 kg 2024. gadā jeb par 26 %, sīpolu platībās – no 1,96 kg līdz 2,40 kg jeb par 43 % un zemeņu platībās – no 0,06 kg līdz 0,09 kg jeb par 58 %, savukārt biešu platībās herbicīdu patēriņš uz hektāru nedaudz samazinājās – attiecīgi no 1,69 kg līdz 1,68 kg jeb par 1 %.
Augļu dārzos un ogulāju stādījumos, izņemot ābeļu un zemeņu platības, lietotais herbicīdu apjoms vienam hektāram ievērojami samazinājies.
Fungicīdi pārsvarā izmantoti augļu dārzos un kartupeļu platībās
Fungicīdi 2024. gadā galvenokārt tika izmantoti slimību ierobežošanai ābeļu stādījumos – 55 % no kopējā izmantotā pesticīdu apjoma ābeļu dārzos, plūmju stādījumos – attiecīgi 96 %, ķiršu stādījumos – 67 %, zemeņu platībās – 67 % un kartupeļu stādījumos – 76 %.
2024. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, vienam ķiršu platību hektāram izmantotais fungicīdu apjoms samazinājās no 0,19 kg līdz 0,17 kg jeb par 10 %, bumbierēm – attiecīgi no 1,24 kg līdz 1,11 kg jeb par 10 %, avenēm – no 0,13 līdz 0,11 kg jeb par 10 %. Ābeļu un plūmju platībās lietoto fungicīdu ievērojamu pieaugumu ietekmēja bioloģisko fungicīdu izmantošanas palielinājums.
Mazāk fungicīdu izmantots vienam hektāram dārzeņu platību un kartupeļu stādījumu.
Pieaudzis insekticīdu lietojums augļu dārzos
Insekticīduizmantošana kaitēkļu kontrolei pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, ievērojami pieaugusi vienam hektāram ābeļu, bumbieru un ķiršu stādījumu, ko ietekmēja plašāks bioloģiska insekticīda lietojums.
Dārzeņu platībās insekticīdi pērn tika izmantoti ļoti nelielā apjomā – tikai 10 % no kāpostu stādījumos izmantotajiem pesticīdiem bija insekticīdi, bet burkānu, biešu, sīpolu, zemeņu, arī kartupeļu stādījumos mazāk nekā 1 % no izmantotajiem pesticīdiem bija insekticīdi.
Plašāk par agro-vides rādītājiem un vienam lauksaimniecības kultūraugu sējumu hektāram izmantoto pesticīdu apjomu un struktūru, kā arī metodoloģiju un terminu skaidrojumu var iepazīties oficiālās statistikas portāla sadaļā “Agro-vides rādītāji”.
CSP dati
CSP dati
Metodoloģiskā informācija:
1 Augu aizsardzības līdzekļi pārrēķināti darbīgās vielās (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem).
2 Fungicīdi – pesticīdi, ko lieto sēnīšu slimību apkarošanai un kontrolei.
3 Insekticīdi – pesticīdi, ko lieto kaitēkļu apkarošanai.
4 Herbicīdi – pesticīdi, ko lieto nevēlamu augu, tostarp, nezāļu izplatības apkarošanai.
Datus par pesticīdu pielietošanu lauksaimniecībā apkopo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2009 attiecībā uz statistiku par pesticīdiem. Datus izmanto, lai novērtētu izlietoto pesticīdu daudzumu dažādiem lauksaimniecības kultūraugiem.
