Pirmajā dienas pusē ministrs K. Melnis aizvadīja tikšanos ar Dienvidkurzemes novada mēru A. Priedolu un pārstāvjiem, diskutējot par klimata un enerģētikas nozares aktualitātēm pašvaldības un valsts mērogā. Pašvaldības pārstāvji norādīja uz nepieciešamību ikvienai pašvaldībai izvērtēt mērķus un iespējas vēja parku projektu īstenošanā, kā pozitīvo piemēru minot pašvaldībā jau esošo vēja parku, kas sniedz ieguvumu kā iedzīvotājiem, tā pašvaldībai un klimatam.
Vienlaikus pašvaldības pārstāvji norādīja uz daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un pašvaldības ēku siltināšanas jeb renovācijas izaicinājumiem. Ministrs K. Melnis uzsvēra, ka katrs solis, ko pašvaldība sper pretī klimatam draudzīgākiem risinājumiem ir augstu vērtējami un atbalstāmi, kā arī līdz ar topošo Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kā izstrādes procesā 2024.gada pirmajos mēnešos tiks aizvadīta virkne diskusiju ar NVO, pašvaldībām u.c. institūcijām, ministrs aicināja arī Dienvidkurzemes novada pašvaldību aktīvi iesaistīties diskusijās un priekšlikumu sniegšanā, lai kopīgā darbā tiktu izveidots pilnvērtīgs normatīvais dokuments, kas nesīs labumu Latvijas tautsaimniecībai.
Ministrs K. Melnis apmeklēja Baltijas valstīs vērienīgākās enerģētiskās neatkarības projekta īstenošanai veltītu pasākumu – laika kapsulas ierakšanu Grobiņas sinhronā kompensatora stacijas pamatos. Pasākuma ietvaros tika aizvadītas diskusijas ar projekta īstenotājiem par projekta virzību. Uzrunājot pasākuma apmeklētājus, ministrs K. Melnis uzsvēra, ka enerģētiskā drošība un neatkarība ir būtiska, it sevišķi šajos izaicinājumiem piesātinātajos laikos.
“Atslēgšanās no BRELL un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam – sinhronizācija ir viens no svarīgākajiem notikumiem enerģētikā pēdējos gados. Tas ir fundamentāls pavērsiens ar lielām iespējām Latvijai un arī milzīga atbildība, jo daudz vairāk būs pašu rokās. Sinhronizācijās projekta ieviešana, tai skaitā sinhrono kompensatoru staciju izbūve, norit pēc plāna, kas ir apliecinājums, ka spējam un esam gatavi jau 2025. gada sākumā Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu," pateicoties projekta īstenošanā iesaistītajām pusēm par paveikto, pasākumā akcentēja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Dienas otrajā pusē ministrs apmeklēja Liepājas pilsētas pašvaldību, diskutējot ar mēru Gunāru Ansiņu un pārstāvjiem. Diskusijas ietvaros aizvadītas sarunas par pašvaldības paveikto un plānoto attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, plānotajiem attīstības projektiem, t.sk. ūdeņraža un vēja parka projekta īstenošanu.
Liepāja ir viena no 100 pilsētām, kas līdz 2030.gadam apņēmusies kļūt par klimatam neitrālu viedpilsētu. Attiecīgi ministrs un domes priekšsēdētājs vienojās par iespējamajiem turpmākajiem sadarbības soļiem, kā kopīgā darbā sasniegt Eiropas Savienības zaļā kursa mērķus. Turklāt pēc tikšanās ar pašvaldības pārstāvjiem, ministrs apmeklēja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas.
