Vizītes galvenais mērķis bija IPCC uzsākt darbu pie īpašā ziņojuma izstrādes par klimata pārmaiņām un pilsētām. Tas būs vienīgais īpašais ziņojums IPCC 7.ciklā un to ir plānots noslēgt 2027. gadā. Zinātnieku tikšanās noslēdzās ar vienošanos par ziņojuma par klimata pārmaiņām un pilsētām satura projektu un ziņojumā apskatāmiem aspektiem.
Kāpēc pilsētas ir svarīgas klimata pārmaiņu mazināšanai?
Saskaņā ar IPCC aplēsēm, vairāk nekā puse pasaules iedzīvotāju pašlaik dzīvo pilsētās, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam to skaits pieaugs līdz gandrīz 70%. Pilsētu teritorijas arī veido arvien lielāku emisiju īpatsvaru gan valstu, gan globālā līmenī.
Lai gan urbanizācija ir globāla tendence, kas bieži ir saistīta ar ienākumu palielināšanos un lielāku patēriņu, pieaugošā cilvēku un aktivitāšu koncentrācija ir iespēja palielināt resursu efektivitāti un dekarbonizēt lielā mērogā.
Lielākā daļa pilsētu iedzīvotāju skaita pieaugums nākotnē notiks attīstības valstīs, kur emisijas uz vienu iedzīvotāju pašlaik ir zemas, taču paredzams, ka tās palielināsies, būvējot un izmantojot jaunu infrastruktūru un apbūvēto vidi, kā arī mainoties ienākumiem un dzīvesveidam.
Pilsētu daļa globālajās siltumnīcefekta gāzu emisijās ir būtiska un turpina pieaugt. Tika lēsts, ka 2015. gadā pilsētu emisijas bija 25 GtCO2-ekv (apmēram 62% no pasaules emisijām), bet 2020. gadā - 29 GtCO2-ekv (67–72% no pasaules emisijām).
Vizītes ietvaros norisinājās vairākas aktivitātes – klimata jomai veltītas diskusijas, kopējas un tematiskas sesijas, tikšanās ar Saeimas deputātiem u.c. Par godu šim notikumam Latvijā, š.g. 15. aprīlī notika preses brīfings, kuru organizēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) sadarbībā ar IPCC biroja pārstāvjiem un ekspertiem.
Saeimā IPCC priekšsēdētājs un biroja locekļi informēja Saeimas deputātus par galvenajiem IPCC Sestā novērtējuma ziņojuma secinājumiem un izstrādāto IPCC ziņojumu nozīmi politikas veidotājiem, kas veido klimata politiku un rīcību.
IPCC pārstāvji vērsa deputātu uzmanību, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas cilvēku darbības ietekmē, ir galvenais cēlonis līdzšinējai sasilšanai. Savukārt nākamo 20 gadu laikā ir paredzama globālās sasilšanas 1,5 °C līmeņa sasniegšana vai pat pārsniegšana. Konstatēts – ja netiks veikti tūlītēji, ātri un apjomīgi emisiju samazinājumi, ierobežot globālo sasilšanu līdz gandrīz 1,5 °C vai pat 2 °C virs pirms industriālā līmeņa vairs nebūs iespējams.
Pilsētām ir izšķiroša nozīme, lai panāktu emisiju samazinājumu un veicinātu klimatnoturīgu attīstību. Galvenie pielāgošanās un emisiju samazināšanas elementi pilsētās ietver klimata pārmaiņu ietekmes un risku izvērtēšanu apdzīvotu vietu un infrastruktūras projektēšanā un plānošanā, zemes ierīcības plānošanā panākt kompaktu pilsētas formu, darba vietu un mājokļu līdzās atrašanos. Vienlīdz svarīgi ir attīstīt sabiedrisko transportu un aktīvu mobilitāti, klimata mērķiem atbilstoša ēku projektēšanu, celtniecību un renovēšanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un zaļināšanu, aprites ekonomikas principu izmantošanu u.c.
Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar Rīgas domi organizēja “dzīvās laboratorijas” pasākumus, iepazīstinot IPCC ekspertus ar dažādiem Rīgas pilsētvides objektiem un aptverot tādas tēmas kā urbānā mežsaimniecība, zaļo zonu loma biodaudzveidībā un gaisa kvalitātē, kultūras mantojums, urbānā zaļā arhitektūra, koka arhitektūra un pilsētvides revitalizācija.
Vizīte noslēdzās ar Rīgas pašvaldības organizētu semināru “Klimata pārmaiņas pilsētās un pielāgošanās tām”, kurā piedalījās pilsētplānotāji, zinātnieki, pašvaldību pārstāvji un dažādas institūcijas.
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir organizācija, kas pēta klimata pārmaiņas un izstrādā iespējamos risinājumus klimata pārmaiņām. Organizācija regulāri publicē secinājumus par klimata pārmaiņām, un arī Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas IPCC secinājumos.
