Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Arvien biežāk ekstremālie laikapstākļi – sausums, postošas vētras, spēcīgas lietusgāzes, krusa – ir mums acīm redzamas sekas klimata pārmaiņām, ko pieredzējām šogad. Klimata jautājumi ir kļuvuši par neatņemamu sastāvdaļu kā politikas veidotāju, tā arī ikviena iedzīvotāja ikdienā. Būtiski ir tas, kā dzīvojam, pārvietojamies, apsildām vai dzesējam mājokli, ražojam un patērējam. Savu artavu var dot ikviens, sperot mazus soļus līdz apjomīgiem plānveida pasākumiem pilsētu, valstu un arī pasaules mērogā. COP28 konference visiem dalībniekiem starptautiskā līmenī sniedza iespēju turpināt iesāktās starpvalstu sarunas par klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī dalīties ar pozitīvajiem piemēriem un gūt arvien jaunas sadarbības iespējas, lai efektīvāk varam sasniegt savus kopīgos mērķus.”
Š.g. 2.decembrī KEM ministrs Kaspars Melnis tikās ar Klimata pārmaiņu starpvaldību paneļa (IPCC) priekšsēdētāju Džimu Ski (Jim Skea) un no Latvijas ievēlēto pārstāvi Dr. Zintu Zommers, kura IPCC biroja darba grupā atbild par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Lepojamies, ka Latvija pirmo reizi tiek pārstāvēta IPCC, šādi apliecinot Latvijas gatavību dot ieguldījumu klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanā un pielāgošanās spējas stiprināšanā.
Tikšanās laikā abu institūciju līderi pārrunāja ciešākas Latvijas institūciju un IPCC sadarbības iespējas pētniecībā klimata pārmaiņu jomā. Īpaši ministrs K. Melnis uzsvēra nepieciešamību stiprināt zinātnes lomu sabiedrības informēšanā un nodrošināt lēmumu pieņemšanu klimata politikas veidošanā uz zinātnē balstītiem datiem. Sarunu rezultātā abi pārstāvji tostarp vienojās par viena no IPCC ziņojumiem sagatavošanas sanāksmes organizēšanu Rīgā 2024. gada pavasarī. Tā būs lieliska iespēja pulcēt pasaules mēroga zinātniekus klimata jomā, lai diskutētu par pilsētu ietekmi uz klimata pārmaiņām un mums Latvijai svarīgiem aspektiem.
Turpinoties augsta līmeņa pasākumiem, š.g. 3.decembrī norisinājās arī Latvijas rīkots tematiskais pasākums par klimata pārmaiņu ietekmes monitoringu, riskiem un datu ieguvi, lai nodrošinātu klimata pakalpojumus un klimata modelēšanas iespējas Latvijā. KEM ministrs K. Melnis, atklājot pasākumu, norādīja, ka mums jārīkojas iespējami efektīvi, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Integrējot klimata politikas aspektus nozaru politikās un mūsu ikdienas paradumos, efektīvi jābalstās uz zinātnē esošajiem datiem.
Lai šīs politikas izstrādātie risinājumi darbotos, svarīgi veidot pilnvērtīgu komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību, īpaši, runājot par paradumu maiņu. LVĢMC eksperte Dace Zandersone uzstājās ar ziņojumu par LVĢMC darbu ar vēsturiskiem klimata datiem, to izmantošanu politiku veidošanā un ikdienas lēmumu pieņemšanā, kā arī prognozēšanas modeļiem.
K. Melnis piedalījās ministru dialogā par jaunā kvantitatīva klimata finanšu mērķa noteikšanu 2025.gadā. Dialoga ietvaros notika diskusija par finanšu avotiem, pieeju mērķa kvantificēšanai un politiskā līmeņa iesaisti. Atbilstoši līdz šim lemtajam, vienošanās par finanšu mērķi jāpieņem 2024.gadā COP29 laikā.
Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par LV kandidatūru ANO drošības padomē A. Pildegovičs pateicās par Latvijas veiksmīgo dalību COP28 gan klimata politikas veicināšanā, gan atbalstu Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm.
COP28 līdz šim ir bijusi vērienīgākā pasaules mēroga konference klimata politikas jautājumos, kurai reģistrējušies vairāk nekā 90 tūkst. dalībnieku, tai skaitā 170 valstu vadītāji un 14 tūkst. mediju pārstāvji.
