Ieguvumi sabiedrībai: klimata un enerģētikas ministra K. Meļņa paveiktais 100 dienās

Paveiktie TOP 6 darbi:

1. Novirzījām elektroenerģijas sadales tarifu pieauguma mazināšanai 80,5 milj.;
2. Novirzījām elektroenerģijas rēķinam aizsargātajiem lietotājiem no KEM budžeta 23,9 milj.;
3. Aizstājām “Helikoptera naudu” ar mērķētu atbalstu energoresursu cenu kompensācijai;
4. Virzāmies prom no austrumu kaimiņiem – panākta vienošanās, lai ar 2025. gada februārī Baltija būtu vienota ar Eiropas elektrotīklu;
5. Iesniedzām ceļa karti jeb Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekts Eiropas Komisijai;
6. Ar 2024. gada 1.maiju saules paneļu īpašnieki par tīklā nodoto elektroenerģiju varēs izmantot “virtuālo maku”.

“Sabiedrības interešu aizstāvība un enerģētiskās drošības stiprināšana mūsu reģionā – galvenās prioritātes 100 dienu periodā, kopš stāšanās KEM ministra amatā – septembrī. Apņemšanās rast risinājumu elektroenerģijas sadales tarifa kāpuma ierobežošanai bijis viens no maniem pirmajiem prioritārajiem darbiem, ko ar komandu īstenojām tūlītēji. Atskatoties uz paveikto, esam mērķtiecīgi virzījušies uz rezultātu, ieviešot šogad tūlītēju atbalstu sadales tarifa kāpuma mazināšanai, gan turpinot nodrošināt atbalstu arī nākamgad un aiznākamgad. Tas prasījis ne vien intensīvu darbu ar koalīcijas partneriem, bet arī risinājuma salāgošanu ar mūsu budžeta iespējām. Valdības deklarācijā paustā apņemšanās ir pilnībā īstenota, paldies arī Saeimas kolēģiem, kuri steidzamības kārtā atbalstīja likumā ieviestās izmaiņas,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Novirzījām elektroenerģijas sadales tarifu pieauguma mazināšanai 80,5 milj.

Elektroapgādes sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņas 2023.gada vasarā atspoguļoja virkni regulējuma nepilnību. Šovasar pieņemtās AS "Augstsprieguma tīkls" un AS “Sadales tīkls” tarifu izmaiņas iedzīvotājiem bija pārāk straujas, radot būtisku ietekmi uz mājsaimniecību budžetu. Lai tūlītēji ierobežotu elektroapgādes tarifu izmaksu pieaugumu, š.g. septembrī operatīvi tika izstrādāts īstermiņa risinājums – līdz š.g. beigām visiem mājsaimniecību lietotājiem samazinot tarifa fiksēto daļu par 60%.

Vienlaikus aktīvi ar koalīcijas partneriem strādāts pie ilgtermiņa piedāvājuma, lai tarifu kāpums iedzīvotājiem būtu lēzens un prognozējams. No nākamā gada 1.janvāra līdz pat 2025.gada 31.decembrim mājsaimniecībām, kurām ir 1 fāzes vai 3 fāžu 16A, 20A vai 25A pieslēgums, tarifa fiksētās daļas pieaugums būs pakāpenisks. Atbalstam kvalificēsies 95% mājsaimniecību.

Novirzījām elektroenerģijas rēķinam aizsargātajiem lietotājiem no KEM budžeta 23,9 milj.

No 2024. gada 1.janvāra aizsargātajiem lietotājiem tiks piemērots maksas samazinājums šādā apmērā:

• trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 20 eiro;
• ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, – 20 eiro;
• personai ar I invaliditātes grupu vai viņas aizgādnim – 20 eiro;
• daudzbērnu ģimenei – 25 eiro.

“Strādājot pie atbalsta politikas izstrādes, būtiski raudzīties uz īpaši aizsargājamām grupām, kam energoizmaksas tipiski veido lielāko daļu no ģimenes izmaksu groza, īpaši apkures sezonas laikā. Lai gan elektrības biržas cenas ir sarukušas, salīdzinot ar 2022. gada 2.-4.ceturksni, kad tās sasniedza īpaši augstus cenu griestus, mājsaimniecībām, kurām noslēgti elektrības līgumi par fiksētu cenu, izmaksas sarūk lēnāk. Tāpēc esam paredzējuši atbalstu aizsargātajiem lietotājiem elektrības rēķina segšanai nodrošināt ilgtermiņā arī pēc š.g.31.decembra. Tas ļaus daļēji kompensēt kopējās elektrības rēķina izmaksas, tostarp sistēmas pakalpojuma izmaksas. Atbalstam atvēlētie līdzekļi nākamā gada budžetā ir 23,9 milj. eiro,” norāda Melnis.

Aizstājām “Helikoptera naudu” ar mērķētu atbalstu energoresursu cenu kompensācijai

Mērķēts valsts atbalsts mazāk nodrošinātām mājsaimniecībām tiks sniegts brīdī, kad energoresursu cenas būs ārkārtēji augstas. Likums ir spēkā jau no š.g. 8.decembra. Atbalstu augstu energoresursu cenu gadījumā varētu saņemt ap 40-50% mājsaimniecību, kurām ir zemi vai vidēji zemi ienākumi.

Lai varētu automātiski identificēt, mājsaimniecības, kuras kvalificēsies atbalsta saņemšanai, to veiks vienota sistēma Energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma (EIKIS), kuras izstrādē ieguldīts liels darbs četru mēnešu garumā. Vienoto sistēmu izstrādāja Būvniecības valsts kontroles birojs sadarbībā ar KEM un citām institūcijām. Sistēma atlasīs datus par ienākumiem, pensijām, pabalstiem un dzīvesvietu no vairāku institūciju datu bāzēm.

Gatavojoties neplānotiem apstākļiem, kad energoresursu cenu kāpums kļūs ārkārtēji augsts, nākamgad Ministru kabinetam ar rīkojumu būs iespēja lemt par mērķēta atbalsta mehānisma iedarbināšanu. Lai to īstenotu, nākamā gada sākumā uz starpministriju saskaņošanu tiks nodoti atbilstoši MK noteikumi.

Virzāmies prom no austrumu kaimiņiem – panākta vienošanās, lai ar 2025. gada februārī Baltija būtu vienota ar Eiropas elektrotīklu

“Lai gan izšķirošs pagrieziena punkts notika š.g. jūlijā, kur visu triju Baltijas valstu enerģētikas ministri vienojās par kopīgiem centieniem gandrīz gadu ātrāk, 2025.gada sākumā, nodrošināt Baltijas elektroenerģijas tīkla sinhronizāciju ar Eiropu, vairāki projekta attīstības posmi veikti pēdējo trīs mēnešu laikā,” skaidro K. Melnis.

Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori Baltijā tuvākajā  laikā būs pabeiguši iepirkumu par visu sinhronizācijai nepieciešamo iekārtu iegādi. Daļa no iekārtām (sinhronie kondensatori) jau tiek projektēti vai izgatavoti, kurus uzstādīs visas trīs Baltijas valstīs.

Šim nolūkam Ventspilī, Grobiņā un Līksnā notiek būvniecības darbi trīs sinhrono kondensatoru uzstādīšanai. Tie Latvijai nepieciešami, lai nodrošinātu stabilas frekvences uzturēšanu elektroenerģijas tīklā, ko šobrīd nodrošina Krievijas-Baltkrievijas jeb t.s. BRELL tīkls. Nepieciešamās "Siemens" iekārtas šobrīd tiek testētas Vācijā.

Uz plānoto paātrinās sinhronizācijas brīdi (2025. gada februāri) būs īstenoti būtiskākie infrastruktūras elementi Baltijas elektrosistēmā, kas nepieciešami drošai sistēmas darbībai, tai skaitā Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma rekonstrukcija, kas tiks pabeigta 2024.gada maijā. Pārējie projekti savukārt tiks secīgi īstenoti pēc sinhronizācijas.

Iesniedzām ceļa karti jeb Nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekts Eiropas Komisijai NEKP ir ceļa karte klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam visās tautsaimniecības nozarēs  – enerģētika, transports, lauksaimniecība, mežsaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana. 

NEKP projektā ietverta virkne pasākumu, lai nodrošinātu enerģētiskās drošības stiprināšanu, atjaunīgās enerģijas plašāku ražošanu, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanu un emisiju samazināšanu. Piemēram, mājsaimniecībām būs iespēja turpināt pārriet uz atjaunīgo energoresursu iekārtām, uzstādot saules paneļus, saules kolektorus, siltumsūkņus, biomasas iekārtas u.c. risinājumus, izmantojot valsts līdzfinansējumu šādu iekārtu iegādei. Savukārt transporta jomā plānota elektrotransportlīdzekļu un hibrīdtransportīdzekļu īpatsvara palielināšana kopējā transporta sektorā, nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu Eiropas dzelzceļa tīklu, kā arī virkne citu pasākumu.

Nākamā gada janvārī un februārī notiks tikšanās ar partneriem. Dialogā ar partneriem tiks kopīgi pilnveidots NEKP projekts, uzklausot argumentētus ieteikumus un pamatotu kritiku. NEKP gala versiju Latvija iesniegs līdz nākamā gada jūnija beigām.

Ar 2024. gada 1.maiju saules paneļu īpašnieki par tīklā nodoto elektroenerģiju varēs izmantot “virtuālo maku”

Esošo neto uzskaites sistēmu Latvijā izmanto mājsaimniecības, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savam patēriņam, piemēram, uzstādot saules paneļus. Attiecīgi mājsaimniecības, kuras jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu un mājsaimniecības, kuras vēl tikai plāno to darīt līdz 2024. gada 30.aprīlim, šo neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim. 

Tām mājsaimniecībām, kuras izmanto neto uzskaites sistēmu, sākot no 2024.gada 1.maija jebkurā brīdī būs iespēja kļūt par aktīvajiem lietotājiem un sākt izmantot neto norēķinu sistēmu. Saražoto un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju varēs uzkrāt aktīvā lietotāja “virtuālā makā”, ko aktīvais lietotājs varēs izmantot elektroenerģijas rēķina, t.sk., sistēmas pakalpojumu izmaksu segšanai, ja to būs pieprasījis.

Plašāk: skatīt šeit.