Jaunais likuma projekts veidos vienotu, caurspīdīgu regulējumu, nosakot ministriju un pašvaldību iesaisti valsts kopīgo klimata mērķu izpildē, kā arī koordinētu atbalsta finansējuma sadali. Tāpat tajā ietvertas normas Latvijas noturības stiprināšanai, tostarp klimata izmaiņu kontekstā, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē deputātiem pauda likumprojekta autori no Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM).
Likumprojektā ietvertas arī normas, kas ir būtiskas gan emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta darbībai, gan finansējuma apguvei jaunā Sociālā klimata fonda ietvaros, kur Latvijai būs pieejams finansējums 462,7 miljonu eiro apjomā.
Fonda finansējums būs vērsts uz mazaizsargātām grupām – mājsaimniecībām, transporta lietotājiem, kā arī mikrouzņēmumiem – , kuras pakļautas enerģētiskās vai transporta nabadzības riskam, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš pauda KEM pārstāvji. Tas paredzēts, piemēram, ēku rekonstrukcijai, tostarp energoefektivitātes uzlabošanai, sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanai, kā arī sociālās izmitināšanas un patvertņu attīstībai. Tāpat ministrija iepriekš uzsvēra, ka ar jaunajiem normatīvajiem aktiem Latvija neuzņemas jaunas saistības pret Eiropas Savienību.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta arī otrajā – galīgajā – lasījumā.