Turpinot sadarbību ar vispārējās jurisdikcijas tiesām, Satversmes tiesa kopā ar Tiesu administrāciju uzrunāja Latvijas apgabaltiesas ar mērķi organizēt dialoga pasākumu, lai pārrunātu tiesu varas aktualitātes un stiprinātu vienotu tiesisko sistēmu Latvijā.
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš dialoga pasākuma ievadrunā uzsvēra: “Valsts varas institūciju, tostarp tiesu, dialogs ir nozīmīgs instruments pēctecīgas un vienotas tiesību izpratnes veidošanā un Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts stiprināšanā. Tieši tiesu sistēma ir efektīvākais mehānisms, kas, izvērtējot katru gadījumu individuāli, nodrošina līdzsvaru starp personas tiesībām un sabiedrības interesēm. Tiesām pēc savas iniciatīvas ir jāveic arī piemērojamo tiesību normu konstitucionalitātes pārbaude, jāsniedz apsvērumi par pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, citiem vārdiem sakot, tiesām katrā lietā ir jārod taisnīgs, Satversmei atbilstošs risinājums. Ja mēs, tiesneši, to spējam, tātad profesionāli īstenojam tos uzdevumus, kurus mums ir uzticējusi Latvijas tauta. Lai arī tiesu sistēmai un Satversmes tiesai katrai ir sava ekskluzīvā kompetence, piemērojot Satversmi, tomēr mērķi – efektīvi nodrošināt pamattiesību aizsardzību Latvijas tiesiskās sistēmas ietvaros – visvieglāk ir sasniegt tad, kad strādājam savstarpēji atbalstošā un papildinošā veidā.”
Dialoga plenārsesijā savā pieredzē par tiesas pieteikuma sagatavošanu Satversmes tiesai dalījās Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Valentīna Lohova, savukārt Satversmes tiesas tiesnesis Jānis Neimanis uzstājās ar priekšlasījumu par aktuālajiem problēmjautājumiem tiesas pieteikuma sagatavošanā Satversmes tiesai. Dialoga noslēgumā divās paralēlās sesijās par Satversmes tiesas atziņu piemērošanu civillietās un krimināllietās ar priekšlasījumiem uzstājās Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina, Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Līga Blūmiņa, Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš un Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš.
Dialoga ietvaros Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš rosināja arī diskusiju par modernas un efektīvas apelācijas instances tiesas kompetenci, uzsverot, ka vairākās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Igaunijā un Lietuvā, gadījumos, kad pirmās instances tiesas spriedums ir pareizs, apelācijas instances tiesa nevis raksta jaunu spriedumu, bet pieņem lēmumu, ka spēkā paliek pirmās instances spriedums. Līdz ar to pieaug pirmās instances tiesas spriedumu nozīme un svars.
“Šādai efektīvai pieejai nemaz nav nepieciešami fundamentāli grozījumi procesuālajos likumos – tās pamatā ir tiesu instanču sadarbības princips, kuru tiesām ir jāmāk piemērot. Tieši šā principa pareizā izpratnē un piemērošanā slēpjas tiesu sistēmas efektivitātes rezerves. Pirmā instance ir pamatinstance, kurā jāizskan visiem tiesību un faktu jautājumiem, tās spriedums ir pamatspriedums. Apelācijas instance ir kļūdu labotājs, nevis dubulta darba darītājs. Mums jāiemācās uzticēties pirmās instances tiesām – ja noskaidrojam, ka nolēmums ir pareizs un pamatots, nav nepieciešams atkārtot tajā ietverto motivāciju, papildus apaudzējot un stiprinot to vienīgi ar blakus argumentu bāzi – tiesu resurss ir jāizmanto efektīvāk. Satversmes tiesa ir uzsvērusi – likumdevēja pienākums ir radīt tādus efektīvas un taisnīgas tiesvedības noteikumus, lai strīdi tiktu izšķirti jau pirmajā tiesu instancē!” uzsvēra Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Ņemot vērā to, ka Satversmes tiesas spriedumos ietvertās atziņas piemēro un savas tiesības vērsties Satversmes tiesā izmanto visas Latvijas tiesas, Satversmes tiesa aicināja dialogam pievienoties arī rajona (pilsētas) tiesu priekšsēdētājus. Tāpat Satversmes tiesa vasaras beigās vienosies ierastajā dialogā ar Senātu.
