Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai. Savukārt privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras.
Šis ir pirmais Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā tapušais šāda veida ziņojums. Runājot par galvenajiem secinājumiem, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa saka: “Mūsu secinājumi ir pozitīvi: esam kļuvuši gudrāki, esam apguvuši to, kā laicīgi identificēt riskus un mācāmies tos attiecīgi vadīt. Mūsu sistēma ir noturīga, mūsu politikas instrumenti un darbību spektrs ir pietiekami elastīgs, lai spētu pretoties esošiem un potenciāliem NILLTPF riskiem. Taču vienlaikus nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Draudi un riski kļūst arvien sarežģītāki. Noziedzīgā pasaule atrod veidus, kā piemēroties, un mēģina atrast arvien jaunus veidus, kā apiet mūsu liktos šķēršļus. Arī COVID-19 pandēmija ir pavērusi jaunas iespējas noziedzniekiem, kuri vēlas izmantot valstu ievainojamību ārkārtas situācijā, kā arī pastiprināti darbojas digitālajā vidē, tādēļ darbs jāturpina.”
Risku ziņojumā iekļautie galvenie secinājumi
- NILLTPF novēršanas sistēma ir noturīga - tajā integrēti nepieciešamie instrumenti, lai pārvaldītu esošos un potenciālos riskus. Jomas institūciju īstenoto darbību un risku mazināšanas pasākumu spektrs ir pietiekami elastīgs, lai operatīvi reaģētu uz aktuālajām tendencēm un arvien mainīgo situāciju NILLTPF novēršanā.
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks pastāvīgi samazinās. Tas galvenokārt skaidrojams ar pārrobežu finanšu plūsmas no augsta riska valstīm ievērojamo kritumu, pilnveidoto normatīvo regulējumu, stiprināto jomas institūciju kapacitāti, tai skaitā, piešķirtajiem cilvēkresursiem, kā arī starpinstitūciju sadarbības pilnveidi. Liela daļa izmaiņu notika 2019. gada beigās, tāpēc rezultātus pilnvērtīgi būs iespējams novērot nākamajā pārskata periodā.
- Identificēta arī sektoru risku pakāpeniska samazināšanās. Īpaši jāakcentē kredītiestāžu sektors, kurā notikušas vislielākās pārmaiņas (atteikšanās no augsta riska klientu apkalpošanas, pilnveidota spēja identificēt un ziņot par aizdomīgiem darījumiem, izstrādātas augsta līmeņa iekšējās kontroles sistēmas). Tas pozitīvi ietekmēja arī citus sektorus.
- 2020. gada notikumi ietekmēja arī NILLTPF novēršanu - COVID-19 pandēmijas laikā pieauga virtuāli veikto noziegumu skaits, parādījās arī jaunas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas.
- Risku ziņojumā apzināti arī nākotnes riski. Prognozējams, ka nākotnē noziegumi, kuri rada noziedzīgus līdzekļus, un šo līdzekļu legalizācija arvien vairāk tiks īstenota ar dažādiem virtuāliem risinājumiem. Tas pamatojams ar virtuālajām valūtām piemītošo anonimitātes elementu, aprites uzraudzības problemātiku, kā arī pieaugošajiem virtuālo valūtu veidiem un dažādību.
Turpmāk veicamie soļi
Saskaņā ar risku ziņojumā identificētajiem riskiem tiek definēti arī pasākumi un izstrādāti priekšlikumi veicamajām darbībām, lai sekmīgi īstenotu šo risku novēršanu un apkarošanu:
- turpināt starptautiskās un nacionālās sadarbības pilnveidi,
- nostiprināt uz risku balstītas pieejas piemērošanu,
- pilnveidot uzraudzības funkciju īstenošanu visos sektoros,
- nodrošināt samērīgu uzraudzības prasību piemērošanu,
- nodrošināt NILLTPF sistēmas novēršanas un apkarošanas pasākumu efektivitāti un procesu nepārtrauktību,
- organizēt mācības, lai mērķauditorijai - politikas veidotājiem, atbildīgajām valsts institūcijām, likuma subjektiem un sabiedrībai kopumā - skaidrotu būtiskākos secinājumus.
Risku ziņojuma izstrādi nosaka arī starptautiskie standarti, jāievēro, ka arī Eiropas Savienības Pārnacionālais riska novērtējums tiek gatavots, par pamatu ņemot Eiropas Savienības valstu nacionālos riska novērtējumus.
Risku ziņojumā tiek vērtēta esošās NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāte, identificēti iepriekš nenoteiktie apdraudējumi, ievainojamības faktori, riski un to radītās sekas, kā arī definēti trūkumi un ieteikumi to uzlabošanai.
Risku ziņojuma izstrādē ir iesaistīts plašs sadarbības partneru loks, tā izstrādē izmantots katras jomas iestāžu un ekspertu viedoklis, kā arī plaša spektra informācija un dati no Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības un kontroles institūcijām (piemēram, FKTK, VID), tiesību aizsardzības iestādēm, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citām kompetentajām iestādēm, kā arī no NILLTPF novēršanas likuma subjektiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem.
Ar risku ziņojuma kopsavilkumu iespējams iepazīties Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļa vietnē sadaļā Nacionālais risku novērtējums 2017 – 2019.
