“Tikšanās laikā pārrunājām situāciju finanšu sektorā un to, cik svarīgi ir apkarot netīrās naudas atmazgāšanu. Mēs reģionā esam daudz mācījušies, kā uzlabot finanšu sektora pārraudzību, novēršot nepilnības mūsu sistēmās, ko izmantoja kriminālās aprindas. Bijām vienisprātis, ka nepieciešams uzlabot sadarbību Eiropas Savienības līmenī, jo šī ir visas Eiropas, ne tikai mūsu reģiona problēma”, uzsvēra K. Kariņš.
Abu valstu premjeri bija vienisprātis par nepieciešamību stiprināt ES vienoto tirgu, panākt daudz ambiciozāku ES klimatneitralitātes politiku, vienoties par ES vadošo amatu kandidātiem. K. Kariņš uzsvēra ES budžeta investīciju nozīmi Latvijas izaugsmei.
Tikšanās laikā K. Kariņš un S. Levēns pārrunāja arī reģiona drošības jautājumus un nepieciešamību tālāk stiprināt abu valstu aizsardzības spējas, tostarp palielinot finansējumu aizsardzībai.
Tikšanās noslēgumā K. Kariņš ielūdza Zviedrijas kolēģi apmeklēt Latviju.
Stokholmas apmeklējuma laikā Ministru prezidents piedalījās apaļā galda diskusijā ar Zviedrijas Biznesa konfederācijas pārstāvjiem, pārrunājot sadarbības iespējas starp uzņēmējiem un Zviedrijas uzņēmēju investīciju ieceres Latvijas ekonomikā.
Vizītes noslēgumā K. Kariņš uzstājās ar publisku lekciju par ES nākotni, ko organizē domnīca Frivärld un Latvijas vēstniecība Zviedrijā. Tās laikā Ministru prezidents uzsvēra vienotas Eiropas un atvērtu robežu ES iekšienē nozīmīgumu. K. Kariņš pauda, ka “šodien saskaramies ar tādiem izaicinājumiem, ko valstis vienas pašas nespēj atrisināt, piemēram, klimata pārmaiņas, apdraudējumu starptautiskajai tiesību sistēmai, finanšu noziegumiem.” Līdz ar to nepieciešama ciešāka valstu sadarbība.
Ministru prezidents uzrunā arī pateicās par Zviedrijas atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanā, norādot, ka tad, kad ir daži draugi grūtā brīdī, tos neaizmirst.
