Esi atradis darbu un dodies uz darba interviju. Kādas ir pirmās pazīmes tam, ka darba devējs nebūs godprātīgs? Kas jāizdara, lai strādātu legāli un saņemtu norunāto algu? Kurš biežāk ir iniciators algai aploksnē? Ko cilvēks zaudē, ja darba devējs ietaupa uz viņa nodokļu rēķina? LV portāla un “ReTV” veidoto videoskaidrojumu “Zini savas tiesības!” jaunās sezonas raidījumā “Nelegālās nodarbinātības slēptās pazīmes. Kas jāzina darbiniekam” uz jautājumiem atbild Valsts darba inspekcijas direktors RENĀRS LŪSIS un zvērināta advokāte, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece GITA OŠKĀJA.
Latvijā šobrīd ir nodarbināti gandrīz 900 000 cilvēku. Valsts ar likumiem ir noteikusi darba attiecību tiesisko rāmi, īpaši aizstāvot darba ņēmēju kā vājāko pusi.
Darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums, kas, starp citu, ir visvairāk skatītais tiesību aktu vietnē likumi.lv. Tas ir svarīgs jebkuram darba devējam un darba ņēmējam.
Tikpat svarīgs ir darba attiecību sociālais regulējums, kas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un vēl vairākos tiesību aktos.
Šie likumi aizstāv un pasargā darba ņēmēju legālās darba attiecībās. Ārpus tām ir nelegālā nodarbinātība un darba samaksa aploksnē – divas galvenās komponentes, kas veido mūsu valsts ēnu ekonomikas sektoru. Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” konstatēts, ka 2023. gadā aplokšņu algas veidoja 48,2% no kopējās ēnu ekonomikas, bet neuzrādītie darbinieki – 26%.
Dibinot darba attiecības, jābūt rakstveidā noslēgtam darba līgumam un darba devējam jau pirms darba uzsākšanas darbinieks ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID) – Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), uzsver G. Oškāja. Jāpievērš uzmanība darba samaksas apmēram, jo negodprātīgās darba attiecībās bieži vien daļa algas tiek maksāta legāli, daļa – nelegāli.
Darba līgumam ir jābūt divos eksemplāros, katrai pusei tie jāparaksta, un vienam eksemplāram jāpaliek pie darbinieka, papildina R. Lūsis.
Valsts darba inspekcija ir saskārusies ar gadījumiem, kad komersants vilcina darba līgumu noslēgšanu. Cilvēks jau sāk strādāt, bet viņam sola: pagaidi nedaudz, būs nākamnedēļ vai pēc mēneša – noteikti.
Ja darba līgums ir parakstīts vienā eksemplārā, tad darbinieks var piedzīvot situāciju, kurā viņam tiek pateikts: “Tomēr nesanāca, paldies!” Tādējādi cilvēks paliek bez samaksas un arī bez sociālajām garantijām, jo nodokļi nav samaksāti.
Valsts darba inspekcijas (VDI) statistika liecina, ka ik gadu apmēram 1000 darbinieku netiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā. Šie dati atspoguļo tikai tās situācijas, kuras inspekcija ir konstatējusi. Tātad skaitlis ir vēl lielāks. Turklāt, kā teic R. Lūsis, vairākumā gadījumu ir pārkāpti abi noteikumi – nodarbinātajam nav līguma, un viņš nav reģistrēts VID.
Savukārt trešdaļā situāciju cilvēkam darba līgums ir, bet viņš nav reģistrēts VID. R. Lūsis to raksturo kā uzņēmuma manipulāciju ar darbinieku: “Viņam it kā ir drošības sajūta – līgums varbūt vienā eksemplārā ir, tad jau viss ir kārtībā. Bet viņš nav reģistrēts VID, par viņu netiek maksāti nodokļi.”
Darba inspektoru apmeklējumam var būt divi iemesli.
Viens – tiek pārbaudīta informācija, ko inspekcija ir saņēmusi no personām vai citām kontrolējošajām iestādēm. Cilvēks pats var ziņot par sevi un savu situāciju. Ir svarīgi to darīt laikus, jo tad, kad darbinieks jau ir izlikts “aiz durvīm”, kad viss jau ir beidzies, inspekcijai ir daudz grūtāk – pat neiespējami – pierādīt darba attiecību pastāvēšanu.
Otrs – inspekcija, pēc dažādiem parametriem izvērtējot riskus, atlasa uzņēmumus, kurus pārbaudīt. Tās ir preventīvās pārbaudes, kurās galvenokārt tiek pārbaudīti uzņēmumi, kas darbojas nozarēs ar lielāko pārkāpumu risku.
Inspektori var ierasties uzņēmumā jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.
“Reaģē dažādi,” teic R. Lūsis. Kāds ir sabijies, jo jūtas vainīgs par to, ka strādā nelegāli. Darbiniekiem var būt piekodināts, kā uzvesties, tāpēc viņi cenšas iziet no situācijas, piemēram, pasakot, ka ir atnākuši ciemos.
Inspektoriem ir svarīgs pirmais darbinieka paskaidrojums. Pēc tam darba devējs viņu var ietekmēt. Nereti cilvēks vēlāk saka: es pārteicos.
Inspekcijai diemžēl ir nācies saskarties arī ar agresivitāti, piemēram, ja darbinieks ir bijis iniciators algai aploksnē, jo varbūt viņam ir parādi, nesamaksāti uzturlīdzekļi.
Ja VDI to atklāj, tad informācija par šo cilvēku kļūst zināma arī visām pārējām institūcijām, kas uzrauga viņa ienākumus, tādēļ reakcija mēdz būt arī ļoti asa.
Pārsvarā nereģistrēti nodarbināti tiek Latvijas iedzīvotāji. Taču inspekcija ir atklājusi arī lielu skaitu ārvalstnieku, kas strādā nelegāli.
R. Lūsis par efektīvāko problēmas risinājumu uzskata nevis uzņēmuma sodīšanu, kas strādājošajam ir vājš mierinājums, bet gan to, ka pēc VDI pārbaudes ar darbinieku tiek noslēgts darba līgums. Gan pērn, gan aizpērn lielākajā daļā gadījumu tā arī notika.
2023. gadā četri no katriem pieciem nereģistrētajiem darbiniekiem tika legalizēti, noslēdzot ar viņiem darba līgumu un to reģistrējot VID. Tas apliecina, kāpēc ir vērts sadarboties ar VDI.
G. Oškāja stāsta par arodbiedrībās novēroto, ka parasti iniciators šādai rīcībai ir darba devējs, kurš nevēlas maksāt nodokļus. Sludinājumā tiek norādīta alga vai stundas tarifa likme, bet darba intervijā darbiniekam tiek piedāvāts: iespējams, varam tevi reģistrēt legāli, bet tu saņemsi par 30% mazāk. Vai otrs variants – mēs tev maksāsim skaidrā naudā. Cilvēks grib nopelnīt vairāk un tam piekrīt.
Tā ir darba devēja atbildība, kas var beigties ar ļoti lielām sankcijām un nepatikšanām uzņēmumam.
Negatīvas sekas ir arī pašam darbiniekam – netiks apmaksāts atvaļinājums un slimības lapa.
Tāpat nebūs skaidrs, kā aprēķināt atlaišanas pabalstu, un to, visticamāk, arī nesamaksās. Nevarēs saņemt valsts garantētos pakalpojumus, uzkrāt darba stāžu.
R. Lūsis no prakses zina teikt – to, ka nelegālās nodarbinātības iniciators ir bijis darbinieks, biežāk saka darba devēji.
Savukārt sods uzņēmumam – līdz 7000 eiro – ir viens no sankciju elementiem. Taču tas nav bargākais Eiropas Savienībā. Latvijā ir paredzētas papildu sekas, kas īpaši satrauc būvniekus un ēdinātājus: uzņēmumam var tikt liegta līdzdalība publiskajos iepirkumos.
LV portāls iepriekš ir rakstījis, ka pandēmijas laikā daudzi strādājošie tika legalizēti. Tas notika pēc darba ņēmēju spiediena, jo valsts smagajā situācijā sniedza atbalstu tikai legāli nodarbinātajiem.
Ko darbiniekam darīt, ja viņš ir piekritis neslēgt darba līgumu un netikt reģistrēts VID un tikai pēc tam sapratis sekas?
Vispirms jāvēršas arodbiedrībā, ar to cilvēkam vajadzētu uzturēt ciešas attiecības, norāda G. Oškāja. Ja darbinieks nav arodbiedrības biedrs, tad viņš katrā ziņā var vērsties Valsts darba inspekcijā un Valsts ieņēmumu dienestā, kā arī iesniegt prasības pieteikumu tiesā.
Savukārt, ja cilvēks ir arodbiedrības biedrs, tad arodbiedrība noteikti viņam palīdzēs un lūgs atzīt darba līgumu par noslēgtu, par spīti tam, ka tas nav noformēts rakstveidā. Taču darbiniekam pašam ir jābūt ļoti aktīvam un jāgādā par pierādījumiem.
Piemēram, ja darbā noticis nelaimes gadījums, tad nevajag baidīties to reģistrēt. Vienmēr jāparūpējas par pierādījumiem. Mutiskus solījumus nevar pierādīt: ne to, ka ir solīts, ne šo solījumu saturu.
Valsts ieņēmumu dienestā ir jāvēršas jautājumos par nodokļiem. “Ir svarīgi, ka cilvēks sadarbojas ar Valsts darba inspekciju,” mudina R. Lūsis. Vēlams, lai tas notiek tad, kad vēl pastāv darba attiecības, jo pēc tam ir sarežģīti šajā darbavietā iekļūt. Nav jāgaida, kamēr problēmas samilst. Aizturēta darba samaksa, solījumi samaksāt kaut kad vēlāk – tie ir pirmie signāli, ka darba devējs rīkojas negodprātīgi.
Cilvēks par savu situāciju var ziņot arī anonīmi. Taču tādā gadījumu inspekcijai noskaidrot patiesību ir daudz grūtāk. Darbiniekam vajadzētu būt drosmīgam un saprast, ka viņa interesēs ir atklāti sadarboties ar mums, uzsver VDI vadītājs.
|
