Publicitātes foto
Netipiski ilgs sausums, bieži karstuma viļņi vai tropiskās naktis – šādas klimatam neraksturīgas pārmaiņas visvairāk ir novērojamas pēdējās desmitgadēs. Nu jau vairāk nekā 90% zinātnieku ir vienisprātis par to, ka ietekmi uz klimatu ir radījusi cilvēku saimnieciskā darbība, intervijā saka Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes profesore un vadošā pētniece AGRITA BRIEDE.
Jau vairākas nedēļas atsevišķās Latvijas vietās nav lijis, ir liels sausums, un lauksaimnieki sūdzas, ka cietīs raža (saruna notika 20. jūnijā – red.). Vai šāds vasaras sākums ir tipisks Latvijai? Vai arī tas ir pierādījums klimata pārmaiņām?
Šādi laika apstākļi nav raksturīgi Latvijai, tie nav tipiski. Bet ir jāsaprot, ka vienu gadījumu, konkrēti vasaras sezonas sākumu, nevar attiecināt uz klimata pārmaiņām, jo tās tiek definētas kā klimata stāvokļa izmaiņas ilgākā laika periodā, vismaz gadu desmitus vai ilgāk. Tad skatāmies klimatisko parametru vidējās vērtības un to mainīgumu. Svarīgs ir jēdziens – ilgākā laika periodā.
Uz klimata pārmaiņām nevar attiecināt ne vienu vētru, ne sausumu vasaras sākumā, jo klimats ir mainīgs.
Gan pēc instrumentāliem novērojumiem, gan arī pēc ilgāka laika perioda klimata rekonstrukcijas var redzēt šo mainīgumu, ko ietekmē dažādi faktori – dabiski un antropogēni.
Uz klimata pārmaiņām attiecas tas, ka šādas tendences, piemēram, netipiski ilgs sausums, bieži karstuma viļņi vai tropiskās naktis, vairāk ir novērojamas pēdējās desmitgadēs. Ja skatāmies ilgākā laika periodā un redzam, ka šādu gadījumu skaits ir būtiski palielinājies, tad gan tās tiešām var raksturot kā klimata pārmaiņas. Nākotnes prognozes liecina, ka šādas situācijas varam sagaidīt arvien biežāk.
Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) 2017. gada ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai” ir teikts: sezonu vidējās temperatūras analīze apstiprina gaisa temperatūras paaugstināšanos ziemas, pavasara un vasaras sezonā. Vienīgā sezona, kuru Latvijā nav skārušas būtiskas gaisa temperatūras izmaiņas, ir rudens. Šo pārmaiņu ietekmē palielināsies karstuma viļņu biežums un ilgums, kā arī tropisko nakšu un vasaras dienu skaits, bet kļūs mazāk sala dienu un dienu bez atkušņa.
Šādi secinājumi ir balstīti uz dažādu klimatisko indeksu aprēķinu, tendenču noteikšanu instrumentāli veiktajiem novērojumiem, un rezultāti nav apšaubāmi. Šajā ziņojumā veiktie pētījumi ir pamatā izstrādātajai Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijai.
Periodiski tiek mainītas klimata nākotnes prognozes, jo tiek izmainīti scenāriji, kas balstās uz sociālekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, iedzīvotāju skaita pieaugumu, tehnoloģiju izmantošanu nākotnē.
Klimatu pārmaiņu starpvaldību padome, ko mēs starptautiski pazīstam kā IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change), šobrīd ir izstrādājusi jaunu klimata pārmaiņu nākotnes ziņojumu, kas vairāk ņem vērā sociālekonomiskos faktorus un iekšzemes kopproduktu. Ja nākotnes scenāriji mainīsies, tad citādākas būs arī klimata pārmaiņu tendences, ko, iespējams, sagaidīsim tuvākā vai tālākā nākotnē.
Arī LVĢMC strādā pie klimata nākotnes prognozēm ar jaunajiem scenārijiem, un, iespējams, jau drīz ar tiem tiks iepazīstināta sabiedrība.
2017. gada ziņojumā bija norādīts, ka ar prognozēm vajadzētu rēķināties un nopietni piestrādāt pie adaptācijas pasākumiem. Kādi tie varētu būt? Kā klimata pārmaiņas izmantot sabiedrības labā?
2019. gadā, izstrādājot Latvijā dokumentu par pielāgošanos klimata pārmaiņām līdz 2030. gadam, tika veikti pētījumi sešās jomās – bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība, mežsaimniecība un lauksaimniecība, veselība un labklājība, būvniecība un infrastruktūra, tūrisms un ainavu plānošana.
Katrā no šīm jomām tika raksturota situācija, apzināti riski, cik lieli varētu būt zaudējumi, un vienlaikus tas, kādi ir iespējamie ieguvumi. Ņemot vērā, ka Latvija atrodas zonā, kur klimata pārmaiņas nav tik krasi izteiktas kā Dienvideiropā, pozitīvi varētu būt tas, ka pagarināsies veģetācijas sezona, varēsim audzēt citas lauksaimniecības kultūras, kurām nepieciešams ilgāks veģetācijas periods. Arī tūrisma sezona varētu pastiepties garāka.
Tā kā mazināsies sala dienu skaits, tas pozitīvi ietekmēs mājokļu apkuri – varēsim mazāk tērēt energoresursus. Tas būs finansiāli izdevīgāk.
Bet jebkurām pārmaiņām ir otra – negatīvā – puse. Piemēram, ja sala dienu būs mazāk, tad, iespējams, savairosies kaitēkļi. Sausums veicina ugunsbīstamību, mežos tā ir ļoti paaugstināta.
Paaugstinoties gaisa temperatūrai, pieaugs arī ūdens temperatūra, kas vasarās veicinās zilaļģu savairošanos un būs cēlonis ūdens “ziedēšanai”, kura savukārt var sekmēt zivju slāpšanu. Ja ūdenstilpes ir bagātas ar barības vielām, tad šādi apstākļi sekmēs eitrofikācijas procesu, kas samazinās bioloģisko daudzveidību.
Kas sabiedrībai ir bīstamāk – ekstremālais karstums, tropiskās naktis, daudz nokrišņu?
Cilvēki visjutīgākie ir pret karstuma viļņiem. Visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas šajā gadījumā ir seniori un mazi bērni. Veciem cilvēkiem visbiežāk ir hroniskās kaites, un šādos apstākļos tās pastiprinās. Ir jāņem vērā, ka Latvijā ir daudz cilvēku ar hroniskām saslimšanām un atsevišķos gadījumos ar ielaistām veselības problēmām.
Protams, bīstami ir arī plūdi. Ne tik daudz cilvēku veselībai, bet gan apkārtējai videi, jo tiek appludinātas platības un radīti zaudējumi daudzās tautsaimniecības nozarēs. Intensīvi nokrišņi vasaras periodā kaitē lauksaimnieciskajai ražošanai. Arī pilsētās lietus ūdeņu savākšanas sistēmas un kopumā infrastruktūra nav tiem piemērota.
Klimata pārmaiņas, ko visbiežāk asociējam ar temperatūras izmaiņām, aiz sevis pavelk garu ķēdīti ar izmaiņām.
Vai klimata pārmaiņas, gaisa kvalitāte pilsētās var būt cēloņi sliktai veselībai?
Ir iestrādes, kas liek pamatoti uzskatīt, ka šādi ekstremāli apstākļi pilsētās – karstuma viļņi ar pastiprinošiem apstākļiem – īpaši negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pilsētvidei nāk klāt piesārņojums no transporta, ēku izvietojums un sienu materiāls ietekmē siltuma absorbcijas spējas, jo tumšas ēkas vairāk absorbē siltumu. Tāpat pilsētās ir daudz kondicionējošo iekārtu, kas patērē daudz enerģijas un pastiprina siltumsalas efektu. Ir daudz faktoru, kas pastiprina negatīvo ietekmi pilsētvidē. Bet, lai to pamatotu, jāveic padziļināta izpēte, kurai meklējam finansējumu, piedaloties projektu konkursos.
Šobrīd fakultātes docētāji un vadošie pētnieki pēta gaisa piesārņojumu – gan dabiskās gaisā esošās vielas, gan arī cilvēku radītās. Tikai pietiekami uzkrātais materiāls var būt par pamatu modeļa izstrādei. Piemēram, mūsu fakultātē vadošā pētniece Dr. geogr. Olga Sozinova, sadarbojoties ar zinātniekiem no Somijas Meteoroloģijas institūta un citām universitātēm, pirms pāris gadiem izveidoja mobilo lietotni ziedputekšņu alerģijas simptomu prognozēšanai – “Pasyfo”.
Tātad karstā laikā labāk ir neatrasties urbānā vidē. Ieteicamāk būtu pie dabas, koku paēnā.
Tas pavisam noteikti ir daudz veselīgāk un patīkamāk, nekā atrasties pilsētā.
Eiropa ir izvirzījusi mērķi kļūt klimatneitrāla līdz 2050. gadam. Ir aizliegts lietot vienreizlietojamos plastmasas traukus, esam sākuši savākt depozīta iepakojumu. Vai šie pasākumi kaut ko ietekmē un ietekmēs pasaulē, Eiropā? Liekas, ka tā ir ļoti maza daļiņa no visa, ko var darīt Zemes labā.
Tieši tā, tā ir neliela daļa, kas ir saistoša Latvijai un kas mums ir jādara, lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
Kāpēc tas ir svarīgi? Kāpēc sākam ar nelieliem pasākumiem? Mājsaimniecību patēriņš un paradumi ir vieni no tiem, kas veicina siltumnīcefekta gāzes (SEG) emisiju pieaugumu. Uzlabojoties iedzīvotāju labklājībai, palielinās iedzīvotāju prasības pēc komforta.
Ja turpināsim kā līdz šim konvencionālo ekonomisko attīstību, tad palielināsies energoresursu patēriņš, pieaugs kaitīgo – fluorēto – gāzu daudzums. Ir nepieciešams mainīt savus paradumus.
Latvijas klimatneitralitātes stratēģijā līdz 2050. gadam ir iestrādāti daudzi virzieni. Ļoti svarīga ir oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA, tas nozīmē iekšzemes kopprodukta pieauguma pastāvīgu atsaisti no SEG emisiju pieauguma – red.). Tās īstenošanas galamērķis, kas ir ļoti cieši saistīts ar klimatneitralitāti, ietver SEG emisiju samazināšanu, ogļskābās gāzes piesaistes paaugstināšanu. Apakšvirzienu ir ļoti daudz. Tie saistās ar inovācijām oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijās, energoefektivitāti. Runājam par ilgtspējīgu enerģētiku, pāreju uz videi draudzīgi energoresursu un transporta lietošanu.
Viens no OMA apakšvirzieniem ir arī ilgtspējīga zemes izmantošana, ilgtspējīga pilsētvide. Ir jārada apstākļi, kas mazina negatīvo urbāno ietekmi, tā saucamo siltumsalu.
Ir jāveido zaļās parku zonas, strūklakas un baseini. Vajadzētu izmantot arī augstas intensitātes nokrišņus, kurus būtu nepieciešams uzkrāt, lai tie uzlabotu pilsētvidi un būtu arī estētiski.
Ražošanā virzāmies uz mērķi, ka tajā nav atkritumu un viss ir izejvielas.
Tas ir tas, uz ko jātiecas, vienlaikus jāattīsta visi virzieni. Tikai tā varam panākt klimatneitralitāti 2050. gadā. Uz klimatneitralitāti ejam pakāpeniski. Tas nav tā, ka visu var sasniegt tuvākajā laikā. Būtiski, ka virzāmies uz zaļāku transportu, ražošanu, lai panāktu lielāku energoefektivitāti.
Kādas šobrīd ir klimata pārmaiņu tendences? Vai cilvēcei izdodas kaut ko apturēt?
Klimatu pārmaiņu starpvaldību padome 2018. gadā publicēja klimata pārmaiņu ziņojumu, kurā bija daudz brīdinājumu par nopietnām sekām, ko var radīt pašreizējais globālais temperatūras pieaugums, un tika norādīts, kādai jābūt rīcībai. Mums ir jārīkojas, nevaram gaidīt.
Starptautiskie dokumenti ir virzīti uz to, lai panāktu starptautisko sadarbību.
Tikai ar visu valstu iesaisti varam mazināt klimata pārmaiņas. Viena valsts neko nevar darīt visas pasaules labā.
Tas ir iespējams, tikai sadarbojoties, panākot, ka tiek ievērotas starptautiskas vienošanās, piemēram, ANO Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām, Parīzes nolīgums (Parīzes nolīguma mērķis ir ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 °C un censties to ierobežot līdz 1,5 °C – red.).
Viss tiek darīts, lai apstādinātu straujo temperatūras paaugstināšanos pasaulē.
Tātad pasaulē ir lielāka izpratne, ka vajadzētu mazāk ietekmēt vidi un sabalansēt to ar tautsaimniecību?
Pavisam noteikti. Pirms 30 gadiem termins “klimata pārmaiņas” netika lietots, runājām par klimata dabisko mainību. Šobrīd notiek dialogs par to, cik liela loma ir dabiskajiem procesiem un cik – cilvēku saimnieciskajai darbībai. Nu jau vairāk nekā 90% zinātnieku ir vienisprātis par to, ka klimata pārmaiņas ir radījusi cilvēku saimnieciskā darbība. Par to vairs nav diskusiju. Tā ir par to, cik lielā mērā dabiskie faktori spēj ienest pārmaiņas klimata mainībā. Runājam par dabisko klimata mainību, kas ir notikusi vienmēr.
Ja paskatāmies vidējās temperatūras pieaugumu ik katrus desmit gadus, redzam, ka tas ir ļoti strauji palielinājies. Līdzīgi, ja skatāmies ogļskābās gāzes koncentrācijas pieauguma līkni, kas pasaulē pazīstama kā Kīlinga (Keeling) līkne. Tā ir nosaukta atmosfēras zinātnieka vārdā, kurš uzsāka ogļskābās gāzes koncentrācijas mērījumus Maunaloa observatorijā 1958. gadā, vietā, kas atrodas tālu prom no tieša piesārņojuma avotiem.
Ir ļoti daudz pierādījumu tam, ka klimata pārmaiņas ir saistītas ar cilvēku saimniecisko darbību.
Kas notiek Latvijā klimata pētniecības ziņā?
Darbs un pētījumi norisinās plašā spektrā. Aktuāli ir klimatu pārmaiņu ietekmes pētījumi gan Latvijas Universitātē, gan citās pētniecības iestādēs. Piemēram, sadarbojoties ar Tartu un Viļņas Universitātēm, veicam pētījumus par sausumu, karstuma viļņu intensitāti un ilguma tendencēm. Ļoti aktuāli ir arī fenoloģiskie pētījumi, kuri ir ļoti labi indikatori klimata pārmaiņu identificēšanai. Tiek pētīta Latvijas virszemes ūdeņu notece un tas, kā klimata pārmaiņas ietekmē gruntsūdeņus. Pētījumu ir ļoti daudz.
