Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Covid-19 saslimstība nekur nav pazudusi – aizvadītajā nedēļā, no 4. jūlija līdz 10. jūlijam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 13,4%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, vidēji dienā tika reģistrēti 552 gadījumi, savukārt pirmdien, 11. jūlijā, tika reģistrēti jau 995 jauni inficēšanās gadījumi. Tas ir atgādinājums, ka rudenī varētu būt gaidāms lielāks pandēmijas uzliesmojums. Veselības ministrija ir izstrādājusi plānu ar gaidāmajiem scenārijiem rudens un ziemas periodam. Par to, kā notiek gatavošanās iespējamam Covid-19 saasinājumam, LV portāls vaicāja Slimības profilakses un kontroles centram, kā arī izglītības un uzņēmējdarbības jomas pārstāvjiem.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka arī Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs jau no jūnija sākuma pieaug un vairākās Eiropas valstīs situācija ar Covid-19 pasliktinās, taču Latvijas saslimstības rādītāji ir būtiski zemāki par ES vidējo.
Savukārt Veselības ministrija (VM) brīdina, ka pašlaik pasaulē un Latvijā pieaug inficēšanās ar vīrusa Omikron BA5 paveidu, pieaug pacientu skaits slimnīcās.
VM ir aicinājusi valdību, vēl pirms Ministru kabinets devies vasaras atvaļinājumā, vienoties par tās izstrādāto plānu, kas ļaus kopīgi sagatavoties rudenī iespējamajai Covid-19 saslimstības izplatībai.
LV portāls jau rakstīja, ka informatīvais ziņojums “Par veselības aprūpes nozares iziešanu no Covid-19 izraisītās krīzes 2021/22. gada rudens/ziemas periodā un gatavošanos 2022/23. gada rudens/ziemas scenārijiem”, kas tika pieņemts Ministru kabinetā 15. jūlijā, paredz trīs vīrusa izplatības scenārijus ar atbilstošiem rīcības algoritmiem.
Pirmais scenārijs ir ar zemu apdraudējumu, kas esot maz ticams, un veselības aprūpes sistēma tam būtu gatava. Šajā gadījumā negatīvā ietekme būtu darbnespējas lapu skaita pieaugums iedzīvotājiem riska grupās. Taču veselības aprūpes sistēmas kapacitāte netiktu pārsniegta, un tā varētu turpināt strādāt savā ikdienas režīmā.
Otrais scenārijs paredzēts situācijai, kad infekcija ir grūti kontrolējama, ir plaša transmisija, pieaug gan hospitalizēto pacientu, gan nāves gadījumu skaits. Tādā gadījumā tiktu pārsniegta veselības aprūpes sistēmas kapacitāte un varētu būt nepieciešams nedaudz samazināt stacionāro pakalpojumu skaitu, ierobežot atliekamu plānveida stacionāro pakalpojumu saņemšanu.
Trešais scenārijs paredzēts situācijai, kad ir nekontrolējama infekcijas izplatība – ļoti plaša transmisija sabiedrībā. Tādā gadījumā būtu nepieciešams nodrošināt liela skaita pacientu, kuriem slimība norit smagi, stacionēšanu.
Situācijā, ja tiktu pārsniegta veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, būtu jāierobežo tās pakalpojumi, vispirms – stacionārie pakalpojumi.
Lai nodrošinātu situācijas monitoringu, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu Covid-19 pacientiem, t. sk. rehabilitāciju pēc Covid-19 izraisītajām sekām, gatavību ātri izvērst veselības aprūpes un vakcinācijas kapacitāti atbilstoši rudens scenārijam (nodrošinot gatavības režīmu veselības aprūpes sistēmā) papildu 2022. gada otrajam pusgadā nepieciešami 20 045 512 eiro (indikatīvais novērtējums), norādīts ziņojumā.
Papildu finansējums būs nepieciešams pakalpojumiem, kuru īstenošana tiks veikta atbilstoši scenārijam, kāds attīstīsies un kas šobrīd nav prognozējams.
Šobrīd indikatīvi novērtēts, ka, attīstoties pirmajam scenārijam, papildus pamata pakalpojumu un gatavības nodrošināšanai būs nepieciešami vēl 45 004 379 eiro, otrajam scenārijam – vēl 75 617 745 eiro, trešajam scenārijam – vēl 98 680 316 eiro.
Vai gatavojaties iespējamam Covid-19 uzliesmojumam rudenī? Kas, jūsuprāt, jau tagad būtu jāizdara un jāņem vērā?
ILZE ARĀJA
Slimību profilakses un kontroles centra Komunikāciju nodaļas vadītāja
SPKC, tāpat kā citas medicīniskās iestādes, ir līdzdarbojies VM plāna izstrādē. Ziņojumā ir ņemtas vērā gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendācijas, skatoties uz Latvijas nacionālo situāciju, gan izvērtētas darbības, kas ir veiktas līdz šim un kuras ir izdevušās labāk, gan arī pamanot lietas, kur ir bijusi aizķeršanās.
Pavasarī dienestā notika darbinieku maiņa – vieni devās pensijā, citi – pretī jauniem izaicinājumiem. Centrā ir pieņemti jauni darbinieki, un šis ir laiks, kad veikt apmācības un ieguldīt cilvēkresursu stiprināšanā.
Otra joma, kurai esam pievērsušies, ir informatīvo tehnoloģiju sistēmu stiprināšana. Pielāgojot gan SPKC, gan Nacionālā veselības dienesta (NVD) sistēmas, uzlabojam savstarpējo datu apmaiņu.
Centrs, gaidot rudeni un izvērtējot VM plānu, pielāgo savas darbības katram no scenārijiem, sākot no zemas pandēmijas iespējamībai līdz plašākai.
Ar NVD kopš pavasara turpinās darbs pie vakcinācijas procesu salāgošanas, tas sasaucas arī ar iespējamiem scenārijiem rudenī. Plānošana vairāk ir SPKC pusē, bet ģimenes ārstu un vakcinācijas punktu nodrošināšana ir NVD atbildība.
Protams, visu laiku notiek epidemioloģiskā situācijas uzraudzība – notekūdeņu un paraugsekvencēšanas monitoringi.
INGA VANAGA
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja
Foto: Paula Čurkste, LETA
Situācija rudenī pagaidām nav prognozējama, tādēļ pašreiz vēl spriest par konkrētu rīcības plānu ir pāragri.
Jebkurā gadījumā visām darbībām jābūt pakārtotām Veselības ministrijas un zinātnieku viedoklim un situācijas novērtējumam.
Ir dinamiski jāseko līdzi saslimstības rādītāju izmaiņām un jābūt gataviem operatīvi reaģēt. Taču pie jebkura scenārija būtu maksimāli jāizvairās no attālināto mācību ieviešanas.
JĀNIS LIELPĒTERIS
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības valdes loceklis
Covid-19 drošības pasākumiem jābūt iepriekš skaidriem, izvairoties no kādu nozaru darba ierobežošanas, būtiskas saslimstības gadījumā īstenojot tādus drošības pasākumus, kas uzņēmumu darbu ļauj turpināt. Vienlaikus skaidrs, ka epidemioloģiskās drošības politikai jābalstās šā brīža aktuālajā zinātniskajā izpratnē par vīrusa izplatīšanos, neieviešot tādus drošības pasākumus, kuri apgrūtina uzņēmēju darbu, taču nav datos balstīta pamatojuma šādu ierobežojumu efektivitātei.
Īpašu uzmanību jāpievērš pašu uzņēmēju izstrādātiem drošības protokoliem. Divu gadu pieredze nešaubīgi liecina, ka paši uzņēmēji ir ieinteresēti pēc iespējas mazākā slimības izplatībā, lai neparalizētu uzņēmuma darbu. Tamdēļ katrs uzņēmējs, ievērojot savas nozares un uzņēmuma specifiku, ievērojot vispārnoteiktos darba drošības standartus, drošības pasākumus savā uzņēmumā var īstenot visveiksmīgāk.
Nav šaubu, ka uzņēmēju darba ierobežošanas gadījumā aktualitāti nezaudēs jautājums par darba ierobežošanas dēļ nepieciešamajām atbalsta programmām, kas šajā sarežģītajā rudenī būs īpaši sensitīvs jautājums, tostarp ņemot vērā arī rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstu.
