Veselības ministrija ir sagatavojusi pasākumu plānu, kā nozare gatavojas iespējamajam jaunajam pandēmijas vilnim. Pasākumi paredzēti trim dažādiem scenārijiem. Tie ir pārrunāti operatīvās vadības grupā, ar pasākumu projektu iepazīstinātas arī citas nozaru ministrijas un nozares stratēģiskā padome, tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē par gatavību Covid-19 nākamajam uzliesmojumam informēja Veselības ministrijas pārstāvji. Paredzēto pasākumu kopums būs atkarīgs no tā, kurš no pašreiz prognozētajiem scenārijiem izrādīsies realitāte, norādīja veselības ministra padomnieks Kaspars Bērziņš, piebilstot, ka to, kas sagaidāms, pasaulē nezina neviens.
Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka informēja, ka valdībai tiks iesniegts ziņojums par veselības aprūpes nozares iziešanu no Covid-19 krīzes un gatavošanos rudenim. Gatavojoties iespējamajam nākamajam vilnim, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir paredzējis piecus scenārijus. Latvija gatavojas trim.
Pirmais scenārijs ir ar zemu apdraudējumu, kas esot maz ticams, un veselības aprūpes sistēma tam būtu gatava. Šajā gadījumā negatīvā ietekme būtu darbnespējas lapu skaita pieaugums iedzīvotājiem riska grupās. Taču veselības aprūpes sistēmas kapacitāte netiktu pārsniegta, un tā varētu turpināt strādāt savā ikdienas režīmā.
Otrais scenārijs paredzēts situācijai, kad infekcija ir grūti kontrolējama, ir plaša transmisija, pieaug gan hospitalizēto pacientu, gan nāves gadījumu skaits. Tādā gadījumā tiktu pārsniegta veselības aprūpes sistēmas kapacitāte un varētu būt nepieciešams nedaudz samazināt stacionāro pakalpojumu skaitu, ierobežot atliekamu plānveida stacionāro pakalpojumu saņemšanu.
Trešais scenārijs paredzēts situācijai, kad ir nekontrolējama infekcijas izplatība – ļoti plaša transmisija sabiedrībā. Tādā gadījumā būtu nepieciešams nodrošināt liela skaita pacientu, kuriem slimība norit smagi, stacionēšanu. Situācijā, ja tiktu pārsniegta veselības aprūpes sistēmas kapacitāte, būtu jāierobežo tās pakalpojumi, vispirms – stacionārie pakalpojumi.
Valstī maksimāli var nodrošināt 3330 gultu. Iepriekšējā pandēmijas periodā lielākā noslodze bijusi, kad slimnīcās vienlaikus ārstēti 1338 Covid-19 pacienti. No 2021. gada stacionāros kopumā ārstēts 31 tūkstotis Covid-19 slimnieku.
Pasākumu plāns paredz daudzus tehniskus uzlabojumus un ieguldījumus veselības aprūpē, taču, kā uzsver S. Janka, problēma nebūtu materiāli tehniskais nodrošinājums. Lielākais izaicinājums ir cilvēkresursu trūkums un nepieciešamības pēc intensīvās terapijas pieaugums. Pašreiz sagatavotais trešais scenārijs paredzēts situācijām, kāda bija Covid-19 vīrusa Delta paveida laikā.
Pasākumu plānā arī vakcinācija
Pirmajā un otrajā scenārijā tiek lēsts, ka slimnīcu pārslodze būs minimāla. Tādā gadījumā vajadzētu pietikt ar riska grupu vakcināciju. Ja infekcija būs sezonāla, vakcinācija plānota iedzīvotājiem, kuri ir riska grupā, – cilvēkiem virs 60 gadiem, ar hroniskām slimībām, kā arī tiem, kuriem kontaktā ar citiem cilvēkiem ir augsts inficēšanās risks darbā, – sociālās aprūpes darbiniekiem, ārstniecības personām.
Ir paredzēts turpināt senioru un riska grupu vakcināciju, kā arī uzrunāt pacientus virs 60 gadiem, kuri nav vakcinējušies vai kuri to nav pabeiguši.
Līdz šim vakcināciju pret Covid-19 uzsācis 71 procents iedzīvotāju, to pabeiguši 68%, savukārt 27% ir saņēmuši balstvakcīnu.
Patlaban Latvijā krājumā ir nedaudz pāri diviem miljoniem vakcīnu pret Covid-19. Tiek sekots līdzi to derīguma termiņiem, kopā ar Ārlietu ministriju tiek strādāts pie iespējām vakcīnas ziedot. Līdz gada beigām plānots saņemt vairāk par 2 miljoniem vakcīnu.
Novēros smagi pārslimojušos
Veselības ministrija paredzējusi pievērst lielu uzmanību pacientiem, kuri pārslimojuši vīrusa Delta paveidu un kuriem ir dažādu orgānu funkciju traucējumi. Šiem pacientiem tiks veikta dinamiska novērošana, plānota arī apkalpošana ārpus noteiktajām rindām. Tiks turpināta arī rehabilitācija, kas daļai pacientu būs ilgstoša, kā arī tiks sniegta psiholoģiskā palīdzība.
Gatavojoties iespējamajam jaunajam Covid-19 vilnim, paredzēts turpināt uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, lai varētu nodrošināt savlaicīgu informēšanu un datu analīzi, efektivizēt darbu ar inficētajiem cilvēkiem un kontaktpersonām. Šim nolūkam nepieciešams pabeigt visu IT sistēmu integrāciju.
Plānojot pasākumus jebkuram no scenārijiem, tiks ņemta vērā iepriekšējā pieredze, tostarp nosakot ierobežojumu apjomu un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas situācijas. Iecerēts, ka joprojām būtiska loma būs testēšanai. Līdz šim ir veikti 7 miljoni testu.
S. Janka arī informēja, ka vasarā tiks veikts pētījums, kāpēc Latvijā ir bijusi tik augsta mirstība. Tā būs informācija ne tikai par Covid-19, bet, visticamāk, palīdzēs izgaismot arī citas veselības aprūpes sistēmas problēmas.
