VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
30. decembrī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Tava drošība
19
19

Policijas darbinieku tiesiskā aizsardzība pret goda un cieņas aizskārumu pašu rokās

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Likuma “Par policiju” 22. pantā teikts, ka policijas darbinieks atrodas valsts aizsardzībā un viņa godu un cieņu aizsargā valsts. Policijas darbinieka goda aizskaršana ir sodāma Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā. Tomēr praksē redzams, ka jautājumi, kas saistīti ar policijas darbinieka goda un cieņas aizskaršanu, un to risināšana ir un paliek pašu policistu rokās, neatkarīgi no likumā noteiktā.

īsumā
  • Gan Latvijā, gan Eiropā kopumā pieaug tādu gadījumu skaits, kuros policijas darbinieki tiek pakļauti fiziskai vardarbībai (uzbrukumiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā) un goda un cieņas aizskārumiem, tai skaitā sociālajos tīklos.
  • Uzskatāms piemērs ir Latgales apgabaltiesas 6. oktobra lēmums atstāt spēkā spriedumu par apsūdzību pēc Krimināllikuma 157. panta par neslavas celšanu, publiski aizskarot policijas darbinieka godu un cieņu sociālajā platformā Facebook.
  • Par neslavas celšanu, kas vērsta pret Valsts policijas darbinieku, tiesa piemēro naudas sodu un samaksu cietušajam par morālo aizskārumu.
  • Problēma – policijas darbinieks ir veltījis savu brīvo laiku tam, lai īstenotu procesu, kura mērķis ir saukt pie atbildības viņa (kā policijas darbinieka), kurš pildījis savus dienesta pienākumus, godu un cieņu aizskārušo personu.
  • Lai arī daudziem šķiet ierasts, ka tiesvedības procesi mūsu valstī mēdz būt ilgstoši, tātad arī dārgi tiešajās izmaksās, šis un līdzīgi gadījumi, kuros ir ietverts personas goda un cieņas aizskārums un publiska neslavas celšana, būtu jāatrisina ātri un efektīvi.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) šo jautājumu aktualizē periodiski gan komunikācijā ar Valsts policiju (VP), gan Iekšlietu ministriju (IeM), tomēr loģisku risinājumu tam pagaidām neredz. Tikmēr gan Latvijā, gan Eiropā kopumā pieaug tādu gadījumu skaits, kuros policijas darbinieki tiek pakļauti fiziskai vardarbībai (uzbrukumiem dienesta pienākumu pildīšanas laikā) un goda un cieņas aizskārumiem, tai skaitā dažādos sociālajos tīklos. LIDA pieredze rāda, ka šādos gadījumos arodbiedrība ir vienīgā, kas atbalsta policijas darbinieku vēlmi saukt pie atbildības vainīgās personas.

Kā viens no pēdējā laika uzskatāmākajiem piemēriem minams Latgales apgabaltiesas 6. oktobra lēmums atstāt spēkā Daugavpils tiesas 2020. gada 20. novembra spriedumu (lieta Nr. 11181355920), kurā persona, pret kuru tika celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 157. panta otrās daļas – par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, – tika atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un sodīta ar naudas sodu 2 (divu) minimālo mēnešalgu apmērā – 860 eiro (sprieduma pieņemšanas brīdī; šeit un turpmāk – red. piez.). Papildus tam vainīgajai personai jāizmaksā kaitējuma kompensācija 800 eiro apmērā policijas darbiniekam, kura godu un cieņu šī persona bija publiski aizskārusi, izmantojot sociālos tīklus.

Noziedzīgais nodarījums – rupji apvainojumi Facebook platformā

Par lietas būtību. 2020. gadā, laikposmā no 18. februāra līdz 29. aprīlim, savā darbavietā, pie atbildības sauktā persona, atriebības motīvu vadīta, ar vienotu nodomu un mērķi tīši publiski celt neslavu masu saziņas līdzeklī, internetā, izmantojot datortehniku, interneta vietnē Facebook savā profilā krievu valodā ievietoja personīgi izveidotus šādus rakstus: “Par lietu un mentubezpredeļšiku”; “Mentiem Daugavpilī likums nav rakstīts”; “Pidari”; “Uzbudinātais ments”; “Pidars (VP darbinieks) un tiesa”, kā arī izveidoja tiem komentārus, kuros ierakstīja apzināti nepatiesus, apkaunojošus izdomājumus (par VP darbinieku):

“Geji un pidorasi – pavisam dažādi cilvēki... Viņš – pidors. Tāpēc tā rīkojās ar iedalīto viņam varu.”

“(VP darbinieks) – tava taukainā pakaļa pavisam pieauga pie krēsla un galīgi atmeti ar roku uz savu darbu?”

“Tā kā (VP darbinieks), un visi, kas tevi piesedz, Jūs – ne menti. Un pat ne geji. Jūs – pidori. Beigtie mērgļi.”

“Vēl iet sadisti. Kuri ķer kaifu, kad ciniski murgo citus (VP darbinieks), acīmredzot, ir no šīs kategorijas.”

Ments – bezpredeļšiks (VP darbinieks), uzbudinās pret mani ar ierosinātu krimināllietu... Ar ko beigsies (VP darbinieks) uzbudinājums, nezinu.”

“Man ir nopietnas aizdomas, ka ments (VP darbinieks) – ļoti stulbs. Un viņa uzbudinājums to vēlreiz pierāda.”

“Ceļu policijas izmeklēšanas inspektors (tālāk saīsinājumā – PIDOR) (VP darbinieks) un es, satiksimies tiesā 23. jūlijā plkst. 10.00.”

“Bet es esmu pārliecināts, ka tā lieta neies, tā ka PIDOR (VP darbinieks) – ļoti stulbs uz galvu.”

Līdz ar to persona, apzināti izplatot plašam sabiedrības lokam šādas ziņas, kas nav patiesas un apkauno policijas darbinieku, cēla policijas darbiniekam neslavu masu saziņas līdzeklī.

Kas personu pamudināja uz šādu rīcību

Atbildi uz šo jautājumu, šķiet, var sniegt tikai pie atbildības sauktās personas psiholoģiskā profila izveide un tā analīze, tomēr no lietas materiāliem izriet, ka policijas darbinieks ar šo personu iepriekš nebija pazīstams. Savu dienesta pienākumu ietvaros 2020. gada februārī policijas darbinieks minēto personu uzaicināja uz policijas iecirkni, lai tā sniegtu paskaidrojumu saistībā ar ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu. Par šo pārkāpumu viņš (kā amatpersona) pieņēma lēmumu par minētās personas saukšanu pie administratīvās atbildības un soda piemērošanu. Persona lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pārsūdzēja augstākstāvošai Valsts policijas amatpersonai, pēc tam – tiesā. Piemērotais sods tiesā tika grozīts, nosakot tikai naudas sodu.

Attiecīgajā laika periodā policijas darbinieks telefonā saņēma paziņu iesūtītos komentārus par sevi, kurus savā sociālā tīkla Facebook profilā bija ievietojusi pie atbildības sauktā persona.

No lietas materiāliem arī secināms, ka pie atbildības sauktā persona pirmstiesas procesā savu vainu atzina un izdarīto nožēloja, tomēr tiesas izmeklēšanā savu nostāju mainīja, skaidrojot, ka minētie ieraksti bija izveidoti sevis aizstāvēšanai pret policijas darbinieka patvaļu, kā arī, lai cilvēkus informētu par viņa izturēšanos, nevis – lai celtu neslavu.

Tiesa šos paskaidrojumus un attieksmi pret apsūdzību tiesas izmeklēšanā vērtēja kā nodomu izvairīties no atbildības par izdarīto noziedzīgo nodarījumu. Pie atbildības sauktās personas tiesas izmeklēšanā paustā attieksme par viņa izveidotajiem ierakstiem (par policijas darbinieku) ir uzskatāma par apstākļu interpretāciju, lai attaisnotu savu rīcību un izvairītos no atbildības.

Par noziedzīgu nodarījumu – publisku neslavas celšanu

Tiesa, izvērtējot tiesas izmeklēšanā pārbaudītās personu liecības un rakstveida pierādījumus, atzina, ka pie atbildības sauktās personas vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā ir pierādīta. Persona ar savu rīcību sociālajā tīklā Facebook, savā profilā, veidojot ierakstus ar nepatiesiem, aizvainojošiem izteicieniem par policijas darbinieku, ir cēlusi neslavu, tādā veidā izdarot noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā.

Atbilstoši juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām Krimināllikuma 157. pantā paredzētais nodarījums apdraud personas godu un cieņu. Neslavas celšanas priekšmets ir izdomājums, kas var attiekties uz pagātnes vai tagadnes apstākli vai faktu un apkauno cietušo. Noziedzīgā nodarījuma sastāvs būs tikai tajos gadījumos, kad tiks konstatēts, ka cietušo apkaunojošie fakti neatbilst īstenībai.

Izdomājumam neslavas celšanas gadījumā jābūt tādam, kas cietušo apkauno. Vai izdomājums atzīstams par cietušo apkaunojošu, ir fakta jautājums, kuru katrā konkrētajā gadījumā izlemj tiesa. Ar izdomājumu izplatīšanu saprot citu personu iepazīstināšanu ar šo nepatieso informāciju. Ar neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī jāsaprot otru personu pazemojošas informācijas vai apzināti nepatiesu, apkaunojošu izdomājumu izplatīšana, izmantojot presi un citus masu saziņas līdzekļus, tādējādi ievērojami paplašinot to personu loku, kuras var iepazīties ar sniegto informāciju. No subjektīvās puses neslavas celšanu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo vainīgais apzinās, ka par cietušo izplatāmās ziņas ir nepatiesas un apkauno viņu, un vēlas ar šādu rīcību celt viņam neslavu.1

Analizējot apsūdzībā norādītos ierakstus, kurus pie atbildības sauktā persona bija publicējusi sociālajā tīklā Facebook, tiesa atzina, ka tie ir uzskatāmi kā pazemojoša informācija un apzināti nepatiesi izdomāti apkaunojumi, kas cēla neslavu policijas darbiniekam. Tiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka policijas darbinieku apkaunojošie izteikumi neatbilst īstenībai un fakti, kas apstiprinātu šo izteikumu patiesumu, netika konstatēti. Pie atbildības sauktās personas izteikumiem bija konkrēts motīvs – nepatika pret policijas darbinieka, kā VP amatpersonas, pieņemto lēmumu par administratīvā soda piemērošanu.

Neatbildēti jautājumi

Lai arī tiesas spriedums ir policijas darbiniekam labvēlīgs, ir daži aspekti, kuri nav pozitīvi vērtējami.

Pirmkārt, fakts, ka notikušais process bija iespējams tikai tādēļ, ka pats policijas darbinieks vēlējās un bija gatavs iesaistīties šajā procesā un LIDA sniedza visu nepieciešamo juridisko palīdzību procesa uzsākšanai, kā arī procesa laikā. Lai arī no tiesas sprieduma izriet, ka minētais ir tieši saistāms ar policijas darbinieka profesionālo darbību, respektīvi, situācija radusies saistībā ar dienesta pienākumu pildīšanu, procesam patērētais laiks nav ieskaitāms dienesta pienākumu izpildes laikā.

Tātad policijas darbinieks ir veltījis savu no dienesta pienākumu izpildes brīvo laiku tam, lai īstenotu procesu, kura mērķis ir saukt pie atbildības viņa, kā policijas darbinieka, godu un cieņu aizskārušo personu, kura to veica publiski. Vai neslavas celšana policijas darbiniekam saistībā ar to, ka viņš pildījis savus dienesta pienākumus, nav uzskatāma arī par neslavas celšanu iestādei kopumā? Ja tā ir, vai iestādei, šajā gadījumā – VP –, nevajadzētu būt procesa iniciatoram un virzītājam?

Vēl kāds interesants aspekts šajā jautājumā ir fakts, ka atbilstoši Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumam un ar tā noteikto normu piemērošanu praksei, iestāde var piemērot soda mēru “atvaļināšana no dienesta” arī par pārkāpumiem, kurus amatpersona ir veikusi ārpus dienesta pienākumu izpildes laika jeb savā brīvajā laikā, ja vien pēc iestādes uzskatiem tie ir traktējami kā tādi, kas diskreditē iestādi un mazina uzticību valsts pārvaldei, pat ja par tiem publiski nav zināms plašākai sabiedrībai.

Līdz ar to nav izprotams, kā vienā gadījumā, kad publiski tiek diskreditēta iestāde, ceļot neslavu tās darbiniekam, iestāde neuzskata par savu pienākumu saukt personu pie atbildības, tai skaitā pieprasot kompensēt tās darbiniekam nodarīto morālo kaitējumu, bet citā gadījumā –, kad iestādes darbinieks savā brīvajā laikā ir izdarījis pārkāpumu, kas nav tieši saistāms ar dienesta pienākumu izpildi, un par kuru informācija nav publicēta plašsaziņas līdzekļos, – tieši iestāde ir tā, kura ir gatava atvaļināt darbinieku no dienesta.

Otrkārt, – laiks, kas nepieciešams šādu jautājumu risināšanai tiesas ceļā. Lietā skatītie notikumi risinājušies laikposmā no 2020. gada 18. februāra līdz 29. aprīlim, bet pēdējais lēmums tiesvedības procesā pieņemts šī gada oktobrī, pie nosacījuma, ka pie atbildības sauktā persona to nepārsūdzēja Augstākajā tiesā. Lai arī daudziem jau šķiet ierasts, ka tiesvedības procesi mūsu valstī mēdz būt ilgstoši, tātad arī dārgi tiešajās izmaksās, šis un līdzīgi gadījumi, kuros ir ietverts personas goda un cieņas aizskārums un publiska neslavas celšana, būtu jāatrisina ātri un efektīvi.

Jāatceras, ka jau pats notikušā fakts atstāj negatīvu ietekmi uz cietušās personas psiholoģisko veselību, un nepārtraukta notikušā atsaukšana atmiņā ilgstošā tiesas procesā nemazina šo negatīvo ietekmi. Runājot par gadījumiem, kad ar šādām situācijām saskaras, piemēram, policijas darbinieki, jāatceras, ka gan darba apstākļi, gan darba specifika jau ikdienā rada ievērojami paaugstinātus psihoemocionālus darba vides riskus, un šāds gadījums, kad persona publiski tiek pazemota saistībā ar to, ka pilda savus dienesta pienākumus, var kalpot kā “punkts uz i” un radīt neprognozējamas sekas.

1 Krastiņš, U., Liholaja, V. Krimināllikuma komentāri. Otrā daļa (IXXVII nodaļa). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 404.—406. lpp.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
19
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU