Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc Krimināllikuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī un ieviesa kriminālatbildību par nelikumīgām darbībām ar valsts aizsargātajiem kultūras pieminekļiem un valstij piederošajām senlietām, nelegāla senlietu aprite ir krietni mazinājusies. Tomēr svarīgi zināt, kādas arheoloģiskās senlietas var atrasties privātīpašumā, bet kādas var piederēt tikai valstij. Vai senlieta, kas ir atrasta, piemēram, dārzā, mežā, bēniņos vai kādā citā vietā, kura nav atzīta par arheoloģisku senvietu, Krimināllikuma izpratnē būtu uzskatāma par nelikumīgi iegūtu?
Septītā desmit raidījumu cikla “Zini savas tiesības!” epizode ir veltīta senlietu glabāšanai un iegūšanai savā īpašumā.
Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 2. pants definē, ka senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti, piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā, kas atrasti zemē, virs zemes vai ūdenī.
Krimināllikums aizsargā senlietas, kuras atrastas Latvijā, arheoloģiskās senvietās zemē, virs zemes vai ūdenī, ar datējumu līdz 17. gadsimtam (ieskaitot). Tās pieder valstij.
Šis noteikums neattiecas uz senlietām, par kurām līdz 2013. gada 30. martam persona ir paziņojusi Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, kā arī uz senlietām, kuru likumīgo izcelsmi persona ir pierādījusi pēc 2013. gada 30. marta un saņēmusi Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rakstveida apliecinājumu.
Senlietu atradēja pienākums par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanās vietu un apstākļiem, ir nekavējoties, ne vēlāk kā piecu dienu laikā, rakstveidā paziņot Nacionālajai kultūras mantojumu pārvaldei.
Raidījumā „Senlietu glabāšana un iegūšana savā īpašumā” kopā ar ekspertiem – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītāju Jāni Asari un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieku Māri Priednieku – tika meklētas atbildes uz šādiem jautājumiem:
Satversmes 90. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”
#zinisavastiesības: seko LV portālam un jauno raidījumu ierakstiem arī sociālo tīklu vietnēs “Facebook”; “Twitter”; “Youtube” un “Instagram”.
***
Desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!” ir Latvijas Reģionu televīzijas (“Re:TV”) projekts, kas tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda piešķirto finansējumu un LV portāla redakcionālo atbalstu. Projekta uzdevums ir veicināt iedzīvotāju tiesībpratību, iepazīstinot skatītāju ar tiesisko regulējumu un ekspertu skaidrojumiem par tā piemērošanu noteiktās dzīves situācijās. Raidījumi ir veltīti tādiem jautājumiem kā darba līgums, ceļa servitūts, fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām, uzturlīdzekļu apmērs un piedziņa, vecāku un bērna saskarsmes tiesības, mantojuma tiesības, cilvēku ar invaliditāti tiesības, klientu datu drošība, pacienta pilnvara ārstniecības procesā, senlietu kolekcionēšanas regulējums u. c.
Plašāk par projektu: Sācies desmit raidījumu cikls “Zini savas tiesības!”
Visu raidījumu arhīvs ir pieejams LV portāla tematiskajā sadaļā #zinisavastiesības, kā arī LV portāla “Youtube” kanālā.
