Šāda situācija nav bijusi vienmēr. 2001. gadā Latvijā sāka darboties Pacientu tiesību aizsardzības birojs, bet 2008. gadā uz tā pamata tika izveidots Pacientu ombuds. Tās bija nevalstiskas organizācijas.
Minēto biedrību mērķis bija palīdzēt pacientiem legalizēt savas tiesības veselības aprūpes jomā, saņemt pilnīgu un adekvātu informāciju tiesību jautājumos par veselības aprūpi, risināt ar veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas jautājumiem saistītās problēmas, vērsties pret cilvēktiesību un pacientu tiesību pārkāpumiem veselības aprūpes jomā, veicināt cilvēktiesību ievērošanu veselības aprūpes jomā u. c.
Taču jau vairākus gadus Pacientu ombuds vairs aktīvi nedarbojas.
Vienlaikus Latvijā ir daudz nevalstisko organizāciju (NVO), kuras pārstāv pacientus ar konkrētām slimībām. Šīs organizācijas lielākoties katra cīnās par sevi. Iespējams, vienota un spēcīga organizācija liktu pacientu tiesību jautājumiem izskanēt daudz skaļāk un efektīvāk.
LV portāls jautā: Vai Latvijā ir nepieciešams pacientu ombuds? Ja ir, kāpēc un kam tas būtu jāizveido? Ja ne, kādi ir galvenie argumenti pret ombuda izveidi?
Juris Jansons
tiesībsargs
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Tiesībsargs samērā bieži saņem pacientu sūdzības, kurās tiek norādīts uz neskaidru vai nepieņemamu ārstniecības personas vai iestādes komunikāciju, nepietiekamu izskaidrošanu, nelaipnu attieksmi un iespējamām kļūdām ārsta rīcībā.
Ārsta kļūdas izvērtēšanai Latvijā darbojas Veselības inspekcija, kas var gan piemērot administratīvo atbildību, gan lemt par atbilstīgu materiālu un morālu atlīdzinājumu no Ārstniecības riska fonda.
Tāpat Latvijas Ārstu biedrībā darbojas Ētikas komisija, kura saskaņā ar nolikumu var izskatīt arī pacientu sūdzības par ārstu ētikas pārkāpumiem. Tomēr tiesībsarga rīcībā nav informācijas par šo instrumentu kā populāru un efektīvu strīdu risināšanas mehānismu.
Latvijā ir nepieciešams neatkarīgs pacientu ombuds.
Tādēļ tiesībsargs uzskata, ka Latvijā pilnīgi noteikti ir nepieciešams neatkarīgs pacientu ombuds, kurš spētu gan izvērtēt sūdzības par nelaipnu ārstniecības personu komunikāciju un attieksmi, nepietiekamu izskaidrošanu, gan pārstāvēt pacientu intereses valdībā vai parlamentā.
Tradicionāli nozaru ombudi (atpazīstamākie – finanšu nozarē) tiek veidoti nozares iekšienē, apvienojoties nozares dalībniekiem ar mērķi ātri un efektīvi atrisināt iespējamās domstarpības, uzlabot klientu apkalpošanas kultūru, darbojoties kā neatkarīgam mediatoram. Līdzīgi tiesībsarga ieskatā var tikt veidots arī pacientu ombuds.
Solvita Olsena
Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore un zvērināta advokāte
Foto: Ieva Čīka, LETA
Pacientu tiesību aizsardzības ombuda ideja attīstījās pagājušā gadsimta astoņdemitajos un deviņdesmitajos gados, kad visā Eiropā veidojās pacientu tiesību aizsardzības regulējums. Ombuda ideja nāk no Zviedrijas un ir vairāk nekā 300 gadus sena.
Ņemot vērā, ka slimība visus novājina, pacientiem ir grūti patstāvīgi parūpēties par savām tiesībām un interesēm. Tāpēc ideja par to, ka pacientu tiesību aizsardzības organizācijai ir svarīga loma pacientu tiesību aizsardzības sistēmā, ir attīstījusies vienlaikus ar speciālo pacientu tiesību likumu pieņemšanu Eiropas valstīs. Somija šo likumu pieņēma pirmā Eiropā, tas notika 1992. gadā.
Arī Eiropas Savienības līmenī darbojas pacientu tiesību aizsardzības organizācijas. Eiropas Komisija līdz šim tām piešķīra līdzfinansējumu, bet tikko ir pieņemts lēmums to vairs nedarīt. Pacientu tiesību aizsardzības organizācijas tagad iebilst, ka bez finansējuma nevar aizsargāt pacientu tiesības dažādā, arī politiskā, līmenī.
Pacientu tiesības ir aktuālas ikvienam, visi kādā brīdī esam pacienti, tā nav šaura grupiņa cilvēku, kuri slimo ar noteiktu slimību un kuriem ir specifiskas intereses. Līdz ar to pacientu ombuds būtu nepieciešams katra pacienta aizsardzībai.
Arī Latvijā ir vajadzīga pacientu tiesību aizsardzības organizācija.
Taču pacientu tiesību sargam ir svarīga neatkarība, finansiāla stabilitāte un profesionalitāte. Latvijā visu šo faktoru trūkst. Mums jau ir ar dažādām slimībām slimojošu pacientu tiesību aizsardzības organizācijas, bet nereti nākas jautāt, cik neatkarīgas tās ir no farmācijas kompāniju ietekmes, cik tās ir stabilas un profesionālas.
Nešaubos, ka pacientu tiesību organizācijas ir nozīmīgas un varošas, bet gribētu sagaidīt, ka to darbība ir caurskatāma un uzticama.
Ir divas iespējas, kā organizēt pacientu ombudu. Viena – tā varētu būt valsts struktūra, līdzīgi kā Latvijā darbojas Tiesībsarga birojs. Otra – tā ir nevalstiska organizācija.
Tātad pacientu ombuds ir vajadzīgs, bet ir jautājums, kas to finansēs. Lai pacientu aizsardzības organizācija (jeb pacientu ombuds) būtu efektīva, tai ir jābūt neatkarīgai – gan no valsts, gan no privātajiem sponsoriem. Ir vajadzīgi arī zinoši un prasmīgi organizācijas vadītāji un darbinieki. Ne vienmēr tas, kas notiek uz sabiedriskiem pamatiem, spēj pastāvēt un attīstīties.
Kāpēc Pacientu tiesību aizsardzības ombuds savulaik “aizgāja pa pieskari”? Tur nebija ne zināšanu, ne finansējuma. Ja organizācija nav spēcīga un zinoša, tad tā nevar aizstāvēt konceptuālās lietas. Es kā advokāte redzu, ka pacienti pēc palīdzības vēršas gadījumos, kad konkrēto lietu var atrisināt arī ar nelielu ieguldījumu. Ja darbotos pacientu ombuds, ja būtu kāda organizācija, kas konsultē, kā izpaužas pacientu tiesības, tad tā būtu ļoti noderīga.
Kristaps Kaugurs
C hepatīta pacientu apvienības vadītājs
Foto: Ieva Lūka, LETA
Ja runājam par pacientu ombudu kā vienotu pacientu tiesību aizsardzības organizāciju, tad ir divas tēmas. Pozitīvi, ja lielo, sadrumstaloto pacientu organizāciju tīklu varētu stiprināt, apkopojot vienā, līdz ar to tam būtu lielāka teikšana.
Ar zināmu līdzību šāda ombuda trūkumu šobrīd aizpilda uz Latvijas Reto slimības alianses bāzes izveidotais Latvijas Pacientu organizāciju tīkls. Tādējādi jau tiek īstenota vienota biedrību pārstāvniecība, ir formāts, kā sadarboties.
Pērn pavasarī tika noslēgts memorands ar Veselības ministriju par sadarbību, ir biedrību saraksts, kas ir iekļautas tīklā. Pacientu tiesību aizsardzību biedrību pārstāvji darbojas Veselības ministrijas un dažādu tās pakļautības iestāžu darba grupās. Varētu teikt, ka vajadzība pēc vienotas pacientu pārstāvniecības šādā veidā jau lēnām tiek aizpildīta un īstenota.
Negatīvā puse: lielākā organizācijā visas mazās vajadzības un intereses tiek pazaudētas. Mēs vēl neesam iemācījušies, kā organizēt demokrātiju tā, lai NVO sektorā spētu visu pārstāvēt. Līdz ar to ir pilns spektrs ar visu, ko var iedomāties, – ar ķildām, nespēju vienoties par prioritātēm –, tādā veidā bieži vien palaižot garām daudzas lietas.
Lielākā organizācijā visas mazās vajadzības un intereses tiek pazaudētas.
Vajadzētu stiprināt šādas [Latvijas Pacientu] organizācijas institucionālo kapacitāti no valsts puses, proti, nodrošināt ikdienas biroja juridiskās vajadzības un citas lietas lielākai jumta organizācijai. Patlaban juristu konsultācijas ir brīvprātīga darbība, kuru mēdz īstenot aktīvākās biedrības, bet vairākumam juridiskās konsultācijas nav pieejamas. Jā, vajadzība pēc juridiskajiem padomiem būtu, bet neredzu, ka tas varētu tikt īstenots tikai pacientu ombuda ietvarā.
Pacientu ombuds klasiskā izpratnē ir strīdu risināšana. Tādā veidā ombudam vajadzību neredzu. Šobrīd ir atsevišķi tiesu darbi par pacientu prasībām, kuros nesaskatu lielu ombuda lomu.
Oskars Šneiders
Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs
Foto: Zane Bitere, LETA
Skaidrojot iedzīvotāju iespējas risināt problēmsituācijas ārstniecības jomā, jānorāda, ka gadījumos, kad pacientu neapmierina ārstniecības iestādē saņemtie pakalpojumi vai veidojas konflikts ar personālu, vispirms būtu jāvēršas pie iestādes administrācijas. Ja pacientu neapmierina medicīniskās aprūpes kvalitāte vai pacients nepiekrīt ārsta rīcībai un uzskata, ka ārsts savus profesionālos pienākumus veic nekvalitatīvi, viņam ir iespēja vērsties Veselības inspekcijā.
Sabiedriskās organizācijas var sniegt atbalstu noteiktu iedzīvotāju grupu sasniegšanā un informēšanā.
Savukārt, ja pacientam tiek pieprasīts vai dots netiešs mājiens par neoficiālu maksājumu nepieciešamību ārstniecības pakalpojuma saņemšanai, tad par to jāinformē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Visa informācija par pacientu līdzmaksājumiem par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu pieejama Nacionālā veselības dienesta (NVD) mājaslapā. Savukārt ar maksas veselības aprūpes pakalpojumu cenrādi ir iespējams iepazīties katras ārstniecības iestādē.
Sabiedriskās organizācijas var sniegt atbalstu noteiktu iedzīvotāju grupu sasniegšanā un informēšanā. Līdzšinējā pieredze Veselības ministrijai un nozares iestādēm ar dažādām pacientu organizācijām ir bijusi veiksmīga, īstenojot izglītojošas un sabiedrību iesaistošas aktivitātes.
