VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
07. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: LV portāls jautā
TĒMA: Ekonomika
5
5

Ekonomikas atveseļošanas plāns: kādiem mērķiem tērēt grantu naudu

FOTO: Freepik

No Eiropas Savienības (ES) jaunā budžeta instrumenta – Atveseļošanas un noturības mehānisma – Latvijai varētu piešķirt 2,02 miljardus eiro lielu finansējumu, no kura garantētā daļa būs 1,65 miljardi eiro, bet pārējais pieejams indikatīvi. Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma jeb Ekonomikas atveseļošanas plāna pirmo versiju plānots izstrādāt līdz oktobra beigām, bet līdz gada beigām to paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā.

īsumā
  • I. Šteinbuka: “Ekonomikas transformācijas plānā jāparedz, ka tautsaimniecības augšupejas dzinējspēks būs Latvijas flagmaņu uzņēmumi, kas jau tagad spēj ražot un eksportēt produkciju un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību.”
  • P. Strautiņš: “Pats svarīgākais mērķis, kas jāsasniedz ar investīcijām papildus pieejamo naudu, ir Rīgas transporta infrastruktūras uzlabošana.”
  • L. Meņģelsone: “Cenšoties novērst Covid-19 krīzes radītos zaudējumus un atjaunot ekonomiku, būtiskākais ir noteikt sasniedzamos virsmērķus, lai finansējums atbalstītu ekonomikas stabilizāciju, transformāciju un izaugsmi.”

Finanšu ministrija (FM) ir plāna koordinējošā iestāde. FM Eiropas Savienības (ES) fondu stratēģijas departamenta direktora vietnieks Boriss Kņigins prezentācijā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 23. septembrī stāstīja, ka līdzekļus plānots ieguldīt ilgtermiņa Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai ekonomikā, 20% no tiem jāiegulda digitalizācijā, bet 37% – klimata jautājumu risināšanā. Tas izriet no Eiropas Padomes rekomendācijām.

Ekonomikas atveseļošanas plānam indikatīvi varētu būt pieejami vēl 370 miljoni eiro, un tas atkarīgs no nākamā gada statistikas – izaugsmes tendencēm un nodarbinātības kritērijiem. “Ja labi veiksies ar attīstību, tad saņemsim līdz 2,02 miljardiem eiro lielu finansējumu,” tā B. Kņigins. Līdzekļi būs pieejami līdz 2026. gada vidum.

Ekonomikas atveļošanas plānam nozaru ministrijas līdz 11. septembrim iesniegušas priekšlikumus par 7,5 miljardiem eiro. Piemēram, Ekonomikas ministrija energoefektivitātes paaugstināšanai, viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanai vēlētos izmantot 656 miljonus eiro, ekonomikas transformācijai un produktivitātes celšanai – 500 miljonus eiro, bet mājokļu pieejamībai – 230 miljonus eiro.

Reformas ietver visas nozares, un darbs pie plāna projekta turpināsies sešos virzienos:

  • klimata pārmaiņas un ilgtspēja;
  • digitālā transformācija;
  • ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;
  • veselība;
  • nevienlīdzības mazināšana;
  • likuma vara.

Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu līdz 2021. gada aprīļa beigām paredzēts iesniegt apstiprināšanai Eiropas Komisijā. 2021. gada trešajā ceturksnī plānots uzsākt tā īstenošanu.

Jāatgādina, ka šā gada 21. jūlijā ES dalībvalstis Eiropadomes ārkārtas sanāksmē vienojās par ES daudzgadu budžetu 2021.–2027. gadam un ES Atveseļošanas instrumentu ES ekonomikas atbalstam izejai no Covid-19 krīzes. Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro. Tāpat paredzēts izveidot ES Ekonomikas atjaunošanas mehānismu 750 miljardu eiro apmērā, no kura Latvijai iezīmēti pieci miljardi eiro. No tiem puse tiks piešķirta grantu veidā, bet puse – aizdevumu veidā.

LV portāls jautā: Kādi, jūsuprāt, ir galvenie reformu virzieni un investīcijas, kas noteikti jāiekļauj Ekonomikas atveseļošanas plānā?

Inna Šteinbuka

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja

Foto: Ieva Leiniša, LETA

Eiropas Atveseļošanas un noturības plāns sniedz unikālu iespēju ne tikai mazināt pandēmijas sekas, bet arī veicināt ekonomikas izrāvienu. Tas ir ļoti svarīgi, jo tikai ekonomikas izrāviens ir iedzīvotāju labklājības pieauguma garants un valsts budžeta papildu ienākumu avots, kas nākotnē nodrošinās adekvātu veselības aprūpes, izglītības un citu valsts svarīgo funkciju finansējumu. Raugoties no valsts fiskālās ilgtspējas aspekta, visticamāk, jaunais instruments neietekmēs vispārējo valdības budžeta bilanci un valsts parādu.

Būtiski, ka atšķirībā no ES struktūrfondu apguves atveseļošanas plāna īstenošanā ir svarīga institūciju spēja ātri sagatavot un iesniegt projektus. Aptuveni 70% no pieejamā Atveseļošanas mehānisma finansējuma ir jārealizē (jāiesāk projekts) jau līdz 2022. gada beigām, pārējie 30% – līdz 2023. gada beigām.

Pamatojot lēmumus par Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu piešķiršanu, jāņem vērā ES izvirzītās prioritātes: veicināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi un atbalstīt zaļās un digitālās transformācijas. Minēto prioritāšu īstenošana nav iedomājama bez būtiskas ekonomikas transformācijas.

Latvijas problēma iepriekšējos gados ir bijusi nespēja fokusēties uz kādas nozares attīstību. Tā varētu būt pārtika vai IKT, vai farmācija, vai ķīmiskā ražošana, kur būtu nepieciešama “piešprice” konkurētspējas un eksportspējas celšanai. Tādēļ Latvijas ekonomikas transformācijas plānā jāparedz, ka tautsaimniecības augšupejas dzinējspēks būs Latvijas flagmaņu uzņēmumi, kas jau tagad spēj ražot un eksportēt produkciju un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tieši šādi uzņēmumi veidos tautsaimniecības kodolu, kas stiprinās ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot kopējo produktivitātes līmeni un veicinot iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu un tādējādi mazinot riskus, ko rada pašreizēja krīze.

Analizējot publiski pieejamo informāciju par ekonomikas transformācijas iecerēm, vēlos pievērst uzmanību izvirzītajam uzdevumam radīt augsti apmaksātas darbavietas. Manuprāt, darbavietām jābūt ne tikai augsti apmaksātām, bet arī augsti produktīvām. Līdz šim mūsu valstī produktivitāte ir augusi lēni – pēc “Eurostat” datiem, 2019. gadā produktivitāte personai par nostrādātu stundu atpaliek no Igaunijas par 12,5% un no Lietuvas – par 10%. Līdz ar to par indikatīvo rādītāju būtu primāri jānosaka pievienotā vērtība un produktivitāte, kam alga sekos jau kā rezultāts.

Nosakot kritērijus, kādiem uzņēmumiem un nozarēm būs pieejams atbalsts, jāpatur prātā, ka produktivitāte ir svarīgs, bet noteikti ne vienīgais kritērijs. Liela nozīme ir arī augstai saražotās produkcijas pievienotajai vērtībai, uzņēmumu eksportspējai un citiem rādītājiem. Katrā gadījumā ir vajadzīgs caurspīdīgs līdzekļu piešķiršanas mehānisms un finanšu plūsmas pārskatāmība – kam dots, cik dots, kādi rezultāti ir sagaidāmi –, bet vēlāk: informācija par faktiskajiem sasniegumiem.

Inovāciju un tehnoloģisko izmaiņu laikmetā flagmaņa uzņēmumiem ir jāstrādā roku rokā ar zinātniskiem institūtiem, kuru kapacitāte būtu jākāpina vienlaikus ar uzņēmumu kapacitāti atveseļošanas programmas ietvaros.

Nedrīkstam arī aizmirst par ilgtermiņa tendencēm demogrāfijā: Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās, un populācija noveco. Šajā kontekstā ļoti pozitīvi novērtēju Sociālās integrācijas fonda pieteikto atbalstu maznodrošināto un trūcīgo personu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Valdības iecere paaugstināt mājokļu pieejamību kopumā ir labs impulss, jo mājokļu pieejamība un kvalitāte ir zema, tā ir īpaši asa problēma reģionos. Arī energoefektivitātes paaugstināšana noteikti ir atbalstāma zaļā kursa kontekstā un saistībā ar mājokļu pieejamības programmu. Tas ir sen nepadarīts “mājas darbs”, kuru tagad, “pateicoties” EK Atveseļošanas un noturības mehānismam, varam izdarīt.

Pamatojot efektīvu atveseļošanas plāna ieguldījumu tautsaimniecībā, galvenais ir nevis vienkārši stimulēt un stabilizēt ekonomiku, piemēram, ieguldot lielus finansiālos līdzekļus infrastruktūrā, bet gan investēt tādā veidā, lai uzņēmumi kļūtu eksportspējīgāki un tautsaimniecība kopumā – konkurētspējīgāka. Tāpēc ļoti būtiski, lai pieejamie līdzekļi nepārveidotos par vairākiem infrastruktūras projektiem.

Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam ir jābūt skaidri mērķētam un ar ātru atdevi. Ja efekts tiks sasniegts tikai ilgtermiņā, tad mehānisma lietderība Covid-19 seku mazināšanas kontekstā būs apšaubāma.

Pēteris Strautiņš

bankas “Luminor” ekonomists

Foto: Evija Trifanova, LETA

Pats svarīgākais mērķis, kas jāsasniedz ar investīcijām papildus pieejamo naudu – ar “Next Generation” ES fonda un nacionālā finansējuma palīdzību –, ir Rīgas transporta infrastruktūras uzlabošana. Ilgu laiku Rīgā nopelnītā nauda ir finansējusi infrastruktūras attīstību citur Latvijā, mērķis bija attīstības līmeņa izlīdzināšana. Ar šo naudu ir panākts daudz. Taču šobrīd atbalstu ir pelnījusi pati Rīga. Pārvietošanās pilsētā kļūst arvien grūtāka. Daļa no risinājuma būs pasākumi, kas mudinās cilvēkus mazāk izmantot automašīnu, paplašinās iespējas pārvietoties citādi – ar sabiedrisko transportu, elektroskūteriem, velosipēdiem. Dažus no šiem mērķiem var panākt ar maziem ieguldījumiem, tātad te nav nekādu dilemmu, tas ir jādara. Taču arī bez automašīnām mūsdienīga pilsēta iztikt gluži nevar. Liela daļa sastrēgumu Rīgā rodas tāpēc, ka trūkst iespēju apbraukt pilsētas centru. Ir nepieciešams vēl viens Daugavas šķērsojums uz ziemeļiem no Vanšu tilta. Ļoti noderīgs būtu Rīgas apvedceļa pagarinājums no Babītes līdz Bolderājai, kas ļoti palīdzētu pilsētas rūpniecībai un ostas darbībai.

Tā kā Rīga ar priekšpilsētām veido ap divām trešdaļām Latvijas tautsaimniecības, saprātīgi ieguldījumi tās infrastruktūrā dos lielu ekonomisko atdevi. Ir jāatturas no vēlmju domāšanas, piemēram, centieniem ar atsevišķu infrastruktūras elementu palīdzību radīt attīstību vietās, kur trūkst citu priekšnoteikumu. Rīgā šie citi attīstības priekšnoteikumi ir vai tiek veidoti ar privāto investīciju palīdzību, piemēram, tiek veikta vai tuvākajā laikā plānota biroju centru būve, kuros varēs izvietoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksportētāji. Te attīstās arī tehnoloģiski augsta līmeņa rūpniecība, piemēram, farmācija. Pilsētas ienākumu līmenis ir pietiekams, lai attīstītos uz komerciāliem pamatiem balstīta mājokļu attīstība. Rīgā ir daudz ekonomikas izaugsmes enerģijas, sabiedriskā sektora uzdevums ir paplašināt infrastruktūras artērijas, pa kurām šī enerģija var plūst.

Līga Meņģelsone

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Foto: Ieva Makare

Cenšoties novērst Covid-19 krīzes radītos zaudējumus, atjaunot ekonomiku un palīdzēt sabiedrībai pielāgoties jaunajiem apstākļiem, būtiskākais ir noteikt sasniedzamos virsmērķus, lai finansējums atbalstītu ekonomikas stabilizāciju, transformāciju un izaugsmi. Ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna izstrādē jāiesaista sociālie partneri.

Ņemot vērā līdzšinējo Covid-19 vīrusa izplatības attīstību, Latvijas Darba devēju konfederācija joprojām uzsver: lai darbavietās novērstu un pārvaldītu epidemioloģiskos riskus, ir jāiegulda sabiedrības veselībā un videi draudzīgā ekonomikā. Tādēļ strādājošajiem ir jāparedz finansiāls atbalsts, ieviešot uzņēmumos veselības drošības aizsardzības pasākumus. Lai atgrieztu nodarbinātības rādītājus pirmskrīzes līmenī, jāīsteno mērķtiecīga nodarbinātības politika un jāievieš īslaicīgās nodarbinātības atbalsta sistēmas krīzes situācijām vai gadījumiem, kad uzņēmumi citu iemeslu dēļ nonāk īslaicīgās grūtībās, – saīsinātais darba laiks un pagaidu atlaišana.

Diemžēl Latvijā līdz šim nav izdevies atbilstoši pašreizējai situācijai veiksmīgi plānot bezdarba mazināšanas pasākumus. To, ka Latvijā šobrīd ir neproporcionāli liels bezdarba pieaugums attiecībā pret Covid-19 izplatību, apliecina arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dati.

Ir jāmācās no iepriekšējām kļūdām. Jāierobežo uzņēmumu bankroti un bezdarbs, turpinot atbalstīt ekonomiku kopumā – uzņēmumu darbības un iedzīvotāju ienākumu saglabāšanu. Jāizmanto arī šīs krīzes radītās iespējas: veidot ilgtspējīgu investīciju politiku nodarbinātībai, uzņēmējdarbībai, konkurētspējas un produktivitātes uzlabošanai. Palielinot ieguldījumus cilvēku prasmēs, pētniecībā, infrastruktūrā un tehnoloģijās, vienlaikus varam sekmēt zaļo ekonomiku un digitālo transformāciju.

Tāpat svarīgi ir pabeigt visas iesāktās strukturālās reformas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU