VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
23. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 16 minūtes
14
14

Jauna doktorantūras modeļa ieviešana. Instrumenti, kas motivēs augstskolas un doktorantus

LV portālam: DACE JANSONE, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā

FOTO: Paula Čurkste, LETA

2020. gada 25. jūnijā stājās spēkā Ministru kabineta rīkojums, ar ko tika atbalstīts konceptuālais ziņojums par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā. Šis modelis paredz būtiski uzlabot doktora līmeņa studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem studiju laikā atalgojumu 1000 eiro apmērā par vienu slodzes daļu. Tāpat plānots panākt vienotu doktora studiju programmas un promocijas procesu. Sīkāk par jauno doktorantūras modeli LV portālam stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā DACE JANSONE.

īsumā
  • Valdība jauna doktorantūras modeļa izstrādi ir noteikusi par vienu no valsts prioritātēm augstākās izglītības jomā.
  • 2018. gadā Latvija pēc doktora grāda ieguvēju skaita uz 10 000 iedzīvotāju ieņem pēdējo vietu Eiropā.
  • Šobrīd pastāv ļoti lielas atšķirības starp dažādu nozaru un dažādu augstskolu studiju programmu kvalitāti, kas nozīmē, ka nepieciešama steidzama kopīgu standartu izveidošana un attīstīšana.
  • Augstskolām būs jāizveido doktorantūras skolas.
  • Šobrīd valsts budžeta studiju vietas doktorants saņem 113 eiro lielu stipendiju, savukārt jaunajā doktorantūras modelī viņa alga būs vismaz 1000 eiro mēnesī.
  • Ja jaunā doktorantūras modeļa ieviešana notiks pēc plāna, tad apmēram 2025. gadā šim finansēšanas modelim jābūt nostiprinātam visās doktora studiju programmās.
  • Paredzēts, ka jaunais pētnieks savā promocijas darbā ietvers glosāriju, proti, sava veida vārdnīcu, kurā vismaz divās vai vairākās valodās būs iekļauti pētnieciskajā darbā izmantotie termini un to skaidrojumi.

Valdība jauna doktorantūras modeļa izstrādi ir noteikusi par vienu no valsts prioritātēm augstākās izglītības jomā. Atbilstoši Ministru kabineta (MK) rīkojumam Nr. 345 “Par konceptuālo ziņojumu “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā”” paredzēts, ka jaunais doktorantūras modelis ļaus sagatavot pietiekami daudzus doktora grāda ieguvējus ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un kompetenci, lai īstenotu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā ietverto koncepciju un nodrošinātu tajā definēto specializācijas jomu attīstību.

Kā norādīts konceptuālajā ziņojumā “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” (turpmāk – konceptuālais ziņojums), no pētniecībā nodarbināto skaita un kompetences ir tieši atkarīga Latvijas konkurētspēja un dalība Eiropas Savienības (ES) inovāciju procesos un programmās, kā arī jaunu zināšanu radīšana, to tālāknodošana un attīstība.

Pagājušā gada nogalē saistībā ar jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā asākās diskusijas radīja promocijas darba valodas jautājums. Kādi apsvērumi palīdzēja vienoties, ka izmaiņas attiecībā uz promocijas darba valodu nav nepieciešamas?

Mulsumu, visticamāk, radīja tas, ka pie šī konceptuālā ziņojuma mēs strādājām nedaudz citādi nekā parasti. Pārsvarā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierēdnis saņem uzdevumu, dažkārt izveido ministrijas iekšējo darba grupu un izstrādā ziņojumu, kas tālāk tiek virzīts uz MK, kurā savukārt sākas saskaņošanas process.

Strādājot pie šī konceptuālā ziņojuma, IZM izveidoja atvērtu darba grupu, kurā piedalījās gan augstskolu, gan Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji. Proti, darba grupā bija daudz plašāks iesaistīto pušu īpatsvars, nekā ierasts, un konceptuālais ziņojums tika veidots kopīgi. Kad tas sasniedza pirmo gatavības pakāpi, darba grupa vēlējās ar padarīto iepazīstināt arī pašu augstāko izglītības sektoru, tāpēc organizēja publisku diskusiju, kurā tika prezentēti starpposma rezultāti jeb tā brīža konceptuālā ziņojuma projekts.

Šī IZM netipiskā pieeja radīja lielu ažiotāžu – daudziem šķita, ka konceptuālais ziņojums jau ir iesniegts MK un tūlīt tiks apstiprināts. Taču tā bija darba grupas pirmo priekšlikumu prezentācija. Visi jautājumi joprojām bija atvērti, un to izstrāde turpinājās. Promocijas darba rakstīšana svešvalodā bija tikai viens no tā brīža priekšlikumiem, par kuru pat darba grupā nebija vienprātības. Tas bija arī skaidri norādīts sektoram nosūtītajā konceptuālā ziņojuma projektā.

Diskutējot gan darba grupā, gan arī ar sektoru, nonācām pie valdības apstiprinātā risinājuma, ka šobrīd mēs kā sistēma neesam gatavi pāriet uz promocijas darba rakstīšanu svešvalodā.

Vienlaikus visi argumenti par to, ka latviešu valoda ir jāstiprina un jāattīsta, ir vietā. Līdz ar to konceptuālais ziņojums paredz, ka jaunais pētnieks savā promocijas darbā ietvers glosāriju, proti, sava veida vārdnīcu, kurā vismaz divās vai vairākās valodās tiks iekļauti pētnieciskajā darbā izmantotie termini un to skaidrojumi. Tas arī attīstīs zinātnes terminoloģiju latviešu valodā.

Kas liecina, ka Latvijā ir nepieciešams mainīt doktorantūras modeli?

Viena no problēmām, ko ātri un statistiski piefiksējam, ir doktora grāda ieguvēju skaits valstī. 2018. gadā Latvija pēc doktora grāda ieguvēju skaita uz 10 000 iedzīvotāju, kas ir starptautiski salīdzinošs rādītājs, ieņem pēdējo vietu Eiropā. Rodas jautājums, kāpēc, jo pēc doktorantu skaita uz kopējā fona mēs tik slikti neizskatāmies. Kaut kas notiek pa vidu – cilvēki iestājas doktora studiju programmās, bet tās nepabeidz. Analizējot mēs sapratām, ka problēmas ir vairākas un tās jāskata sistēmiski.

Vai viens no problēmjautājumiem ir pašreizējais doktorantūras finansēšanas modelis, tostarp doktorantu atbalsts 113 eiro stipendijas apmērā?

Jā, tas ir viens no jautājumiem. Pašreizējais doktorantūras finansēšanas modelis motivē augstskolas uzņemt studējošos, lai aizpildītu valsts budžeta studiju vietas doktora studiju programmās. Tālākā atbalsta sistēma, arī finansiālais atbalsts doktorantiem, kas šobrīd ir 113 eiro liela stipendija, galīgi nav motivējoša. Arī uz Lietuvas un Igaunijas fona mūsu atbalsts doktorantiem bija 5–6 reizes mazāks.

Skaidrs, ka doktorantam, uzsākot studijas doktorantūrā, vienlaikus jādomā par to, kur paralēli strādāt, jo viņš ir pieaudzis jauns cilvēks, kuram sevi jānodrošina un kuram, iespējams, jau ir ģimene, par ko jārūpējas.

Otrs jautājums, ko piefiksējām, – doktora studiju programmu kvalitāte ir ļoti neviendabīga. Proti, pastāv ļoti lielas atšķirības starp dažādu nozaru un dažādu augstskolu studiju programmu kvalitāti, kas nozīmē, ka nepieciešama steidzama kopīgu standartu izveidošana un attīstīšana.

Latvija ir viena no pēdējām valstīm ES, kurā promocijas process, proti, izstrādātā pētnieciskā darba izvērtēšana, aizstāvēšana un grāda iegūšana, ir nodalīts no doktora studiju programmas apguves.

Tieši tā. Pārējā Eiropā šis doktorantūras noslēguma posms, kad persona aizstāv savu darbu un iegūst doktora grādu, ir daļa no doktora studiju programmas: tikai iegūstot grādu, tiek absolvēta studiju programma.

Jaunā koncepcija ne tikai piedāvā jaunu doktorantūras finansēšanas modeli un noteic, ka promocijas process ir doktora studiju programmas daļa, tā arī paredz stingrākas prasības promocijas padomei, kas vērtēs, vai izstrādātais promocijas darbs tiešām atbilst nozares prasībām, vai tas ir aizstāvams un vai doktorants ir pelnījis doktora grādu. Proti, konceptuālajā ziņojumā noteikts: katram promocijas darbam tiks veidota individuāla doktora zinātniskā grāda piešķiršanas padome piecu locekļu sastāvā, no kuriem vismaz trīs locekļi būs recenzenti, tostarp vismaz viens no tiem – starptautiska mēroga ārvalsts zinātnieks.

Vēl viena konceptuāli jauna lieta, kas tiek ieviesta, ir prasība augstskolām, ņemot vērā labu starptautisko praksi, izveidot doktorantūras skolas. Turpmāk doktora studiju programmas, kā akadēmiskās, tā arī profesionālās doktora studiju programmas mākslās, augstskola īstenos doktorantūras skolā.

Kāda būs doktorantūras skolu būtība?

Doktora studiju programmas vairs nevarēs pastāvēt atsevišķi katra pati par sevi. Tās tiks sagrupētas atbilstoši zinātnes nozarei vai citiem kritērijiem un tiks īstenota zem vienota jumta, kas sauksies – doktorantūras skola. Šis ir viens no risinājumiem, kā tik tiešām varēs nodrošināt visā valstī vienotu doktora studiju programmas kvalitāti. Kā jau teicu, šobrīd doktora studiju programmas kvalitātes ziņā ir ļoti atšķirīgas.

Jaunais doktorantūras modelis paredz vienotus standartus visām doktora studiju programmām. Tas attiecas arī uz uzņemšanu doktorantūrā, studiju procesa norisi, pētnieciskā darba izstrādi un vadīšanu, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesu. Proti, tiek plānota daudz sistemātiskāka un sakārtotāka pieeja doktora studiju programmu administrēšanai un īstenošanai.

Doktorantūras skolām būs jānodrošina arī atbalsts mācībspēkiem, kuri piedalās doktora studiju programmas īstenošanā, jo īpaši uzlabojot pētnieciskā darba vadītāju darba vadīšanas prasmes, kā arī nodrošinot akadēmiskās un zinātniskās ētikas ievērošanu. Tā arī ir viena no iepriekš veiktajos pētījumos konstatētajām problēmām, proti, promocijas darbam ir vadītājs, bet konsultācijas pie viņa notiek neregulāri.

Doktorantūras skolām tiek noteiktas vienādas prasības, tādējādi mūsu skatījumā kopējai doktora studiju programmu kvalitātei visā valstī vajadzētu paaugstināties.

Atgriežoties pie atbalsta sniegšanas doktorantiem, pastāstiet sīkāk par plānotajām doktorantu algām vismaz 1000 eiro apmērā, kas aizstās pašreizējo 113 eiro stipendiju.

Šobrīd valsts budžeta studiju vietas doktorants saņem stipendiju 113 eiro apmērā, savukārt jaunajā doktorantūras modelī viņa alga būs vismaz 1000 eiro mēnesī. Turklāt šī alga ir tikai viena no jaunās finansēšanas pieejas komponentēm.

Šie 1000 eiro mēnesī būs valsts piešķirtais atalgojums par vienu slodzes daļu, kāda valsts budžeta studiju vietas doktorantam veidojas attiecīgajā augstākās izglītības iestādē. Mēs sagaidām, ka augstskola no savas puses arī nodarbinās doktorantu un nodrošinās viņam atalgojumu par otru slodzes daļu, finansējot to no sava pētniecības un attīstības budžeta.

Proti, ja šī viena puse, valsts finansējums 12 000 eiro gadā vai 1000 eiro mēnesī, doktorantam nodrošina pilnvērtīgu studiju kursu apguvi un pētniecības darba izstrādi, tad mēs sagaidām, ka papildus arī augstskola nodrošina to pašu, iesaistot doktorantu pētniecības projektos un paredzot viņam darba slodzi un atalgojumu.

No algas, protams, tiks ieturēti arī nodokļi, kas doktorantiem sniegs sociālās garantijas, kuru līdzšinējā modelī nebija.

Vai līdz šim augstākās izglītības iestādei nebija pienākuma finansiāli atbalstīt doktorantu darbu pētījuma projektā?

Ir augstskolas, kuras ar doktorantiem arī šobrīd slēdz darba līgumu un maksā viņiem algu. Bet pieredze ir ļoti dažāda.

Arī augstākās izglītības finansēšanas modelī esam paredzējuši instrumentu, kas motivēs augstskolas nodibināt darba attiecības un maksāt doktorantiem par darbu pētniecības projektos. Līdz šim nebija tādu prasību par līdzfinansējumu un doktorantu iesaisti pētniecības projektos. Kā jau minēju, ar jauno doktorantūras modeli mēs, no vienas puses, nodrošinām, ka valsts doktorantam par vienu slodzes daļu maksā algu 1000 eiro apmērā mēnesī, savukārt, no otras puses, mēs sagaidām, ka augstskola gan ar noslodzi, gan atbilstošu atalgojumu aizpilda šo otru slodzes daļu.

Tātad no valsts puses doktorantam ir garantēti 1000 eiro mēnesī un ne mazāk?

Valsts daļa ir konstanta.

Augstskolas daļa, plānojot doktora studiju programmas attīstību – uzņemamo studentu skaitu, esošos un paredzamos pētniecības projektus, iespējas nodarbināt doktorantus šajos projektos –, var mainīties. Protams, augstskolām to ir grūti 100% apmērā uzreiz nodrošināt, bet esam pateikuši, ka tas ir ideālais modelis, uz kuru vajadzētu tiekties.

Doktorantu alga 2022.–2023. gadā tiks nodrošināta no ES fondiem. Vai pēc tam šis finansējums būs jānodrošina no valsts budžeta?

Mēs sākam ar ES fondu atbalstu, jo ir nepieciešams zināms pārejas posms un papildu finanšu līdzekļi, lai ieviestu jauno doktorantūras modeli. ES fondu projekts ir pirmais atbalsts, kas dod iespēju augstskolām pilotēt šo jauno pieeju. Pēc tam pakāpeniski, atbilstoši konceptuālajā ziņojumā iezīmētajam laika grafikam, finansējums, kuru piešķir pēc vecajiem principiem, tiks pakārtots jaunajiem principiem. Tas ir process, kuru nevar nogriezt kā ar nazi. ES fondu finansējums būs atbalsta mehānisms, kas ļaus uzsākt pāreju uz jauno modeli.

Plānots, ka jaunais modelis tiks uzsākts no 2022. gada. Ja ieviešana notiks pēc plāna, tad apmēram 2025. gadā jaunajam finansēšanas modelim jābūt nostiprinātam visās doktora studiju programmās.

Kas notiks, ja doktorants būs uzsācis studijas un saņēmis valsts algu par vienu slodzes daļu, bet studijas pametīs un nepabeigs?

Jebkurā studiju līmenī pastāv zināms risks, ka students neturpinās uzsāktās studijas. Dažos gadījumos studiju pārtraukšana notiek objektīvu apstākļu dēļ. Šis ir jautājums arī par to, kā konkrētā augstskola atlasa topošos doktorantus, slēdz ar viņiem līgumu, kādi ir līguma nosacījumi. Ja man jāatbild uz jautājumu, vai jaunais doktorantūras modelis paredz, ka studentam, pametot studijas, valsts piešķirtie līdzekļi ir jāatmaksā, atbilde ir – nē, jaunais modelis to neparedz.

Nav paredzēta arī tās naudas atmaksa, kuru piešķirs pašas doktora studiju programmas bāzes nodrošināšanai. Arī pati studiju programma rada izmaksas, un jaunais modelis paredz, ka no valsts budžeta vienai doktorantūras studiju vietai turpmāk tiks piešķirti 8,5 tūkstoši eiro. Tos piešķirs pēc noteiktiem kvalitātes rādītājiem. Piemēram, viens no šādiem rādītājiem būs doktora grāda ieguvēju īpatsvars. Līdz šim rādītājs, pēc kura tika piešķirts finansējums, bija doktorantu skaits, kas iestājies doktora studiju programmā.

Tas nozīmē, ka augstskolām turpmāk būs daudz rūpīgāk un tālredzīgāk jāveic doktora līmeņa studiju pretendentu atlase. Daudz kritiskāk būs jāvērtē, vai pretendenti ir pietiekami motivēti un spējīgi studēt attiecīgajā doktora studiju programmā. Vienlaikus tam vajadzētu mazināt doktorantu atbirumu, kā arī veicināt to, ka uzsāktās studijas tiks pabeigtas un līdz ar to arī doktora grāds iegūts optimālā laikā (3–4 gados).

Vai doktorantiem pēc tam nebūs noteikts obligāts pienākums Latvijā strādāt vismaz pāris gadus?

Nē. Tādas idejas ir bijušas par citu studiju līmeņa absolventiem – bakalauriem un maģistriem. Taču doktorantūrā tas nav iespējams, jo doktorantiem un doktora grāda ieguvējiem tieši starptautiskā aprite, mobilitāte un starptautiskās pieredzes iegūšana ir ārkārtīgi būtiska savas zinātniskās kvalifikācijas celšanai.

Protams, mēs gribam, lai mums zinātniskajās institūcijās un augstskolās būtu tādi darba apstākļi un tāds atalgojums, kas doktorantus un jaunos doktorus motivētu palikt un strādāt Latvijā, bet vienlaikus pašsaprotama prasība ir arī starptautiskā mobilitāte un līdzdalība starptautiskos pētniecības projektos.

Kā jauno doktorantūras modeli vērtē augstskolas?

Augstskolas piedalījās šā ziņojuma izstrādē un tiešām ar nepacietību gaida, kad varēs uzsākt pārkārtojumus. Jo īpaši jaunā doktorantūras modeļa finansēšanas aspekti padara mūsu doktora studiju programmas vienlīdz konkurētspējīgas, salīdzinot ar tām, kas ir Lietuvā un Igaunijā. Tas ir diezgan būtisks reformas solis uz priekšu.

Jaunais modelis ievērojami samazinās doktorantu atbirumu un būtiski kāpinās doktora grāda ieguvēju skaitu, tādējādi paaugstinot doktorantūras efektivitāti. Mēs noteikti vairs neieņemsim pēdējo vietu Eiropā doktora grāda ieguvušo skaita ziņā.

Jaunie zinātnieki ir tie, kas rada jaunas zināšanas, idejas un risinājumus, ieguldījums viņos ir ieguldījums mūsu sabiedrības un ekonomikas ilgtermiņa izaugsmē.

Turpinājumā LV portāls apkopos vairāku augstākās izglītības iestāžu un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības viedokļus par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU