VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
28. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 21 minūte
6
6

Kāpēc Latvijā nepieciešams ieviest jaunu doktorantūras modeli

LV portālam: KRISTAPS JAUDZEMS, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) valdes loceklis; AGRITA KIOPA, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore; DAINA VASIĻEVSKA, Biznesa augstskolas “Turība” prorektore zinātniskajā un akadēmiskajā darbā; AGNESE LĪGOTNE, Latvijas Universitātes (LU) Studiju departamenta direktore; GATIS KRŪMIŅŠ, Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors

Plānots, ka kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3–4 gadiem un atbildīs labai starptautiskajai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai.

FOTO: Freepik

Valdībā ir atbalstīts konceptuālais ziņojums par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā. Tas paredz noteikt augstskolām lielāku atbildību par doktora studiju programmas kvalitātes nodrošināšanu un ieviest jaunu doktorantūras finansēšanas modeli, jaunu doktora grāda piešķiršanas jeb promocijas procesu, kā arī citus priekšnosacījumus doktora studiju programmas īstenošanai. LV portāls apkopojis vairāku augstāko izglītības iestāžu un Latvijas Jauno zinātnieku apvienības viedokļus par jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu.

īsumā
  • Kristaps Jaudzems: “Jauns doktorantūras modelis ir nepieciešams jau sen, jo doktorantūras un promocijas procesā ilgstoši eksistē būtiski trūkumi, līdz ar to doktora grādu ieguvušo skaits ir nepietiekams pat tikai akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotnes nodrošināšanai.”
  • Agrita Kiopa: “Jaunajā finansēšanas modelī iezīmētās studiju bāzes izmaksas ir apmēram divas reizes zemākas par faktiskajām doktorantūras izmaksām medicīnas jomā. Izglītības un zinātnes ministrijas arguments, ka piešķirtā finansējuma ietvaros bāzes izmaksas varēs pārdalīt starp zinātņu nozaru grupām, RSU gadījumā nestrādā, jo lielākā daļa doktorantu RSU studē medicīnu un veselības zinātnes. Tādējādi piedāvātais modelis mums nozīmē samazinājumu doktorantu nodrošinājumam ar infrastruktūru un atbalstu.”
  • Daina Vasiļevska: “Grūti teikt, vai tas ir pluss vai mīnuss, bet nedaudz mulsinošs ir fakts, ka noteiktais doktorantūras studiju laiks ir 3–4 gadi. Šajā neilgajā laika posmā jāpaspēj gan studēt, gan strādāt, gan uzrakstīt kvalitatīvu pētniecisko darbu, kurš arī jāaizstāv. Tam pa vidu vēl kaut kā jāatrod laiks ģimenei un hobijiem.”
  • Agnese Līgotne: “Šobrīd vēl grūti spriest par galīgo jauno doktorantūras modeli, jo pastāv vairākas neskaidrības, piemēram, par doktorantūras skolu kā struktūrvienību ieviešanu augstskolās, jauno doktora studiju programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību, tās kritērijiem u. c. aspektiem. Ceram, ka saistošie Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti pārdomāti un apstiprināti savlaicīgi, lai nodrošinātu harmonisku pāreju, neradot liekus riskus doktorantiem.”

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norāda, ka konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” (turpmāk tekstā – konceptuālais ziņojums) paredz būtiski uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un ieviest jaunu finansēšanas kārtību, nodrošinot doktorantiem konkurētspējīgu atalgojumu studiju laikā, kā arī noteikt vienotu promocijas kārtību. Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai jauno doktorantūras finansēšanas pieeju pakāpeniski sāks īstenot no nākamā studiju gada, līdzšinējo 113 eiro stipendiju vietā doktorantam piešķirot atalgojumu vismaz 1000 eiro mēnesī (bruto). Līdz 2023. gada beigām doktoranta atalgojumu nodrošinās no Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma.

Tāpat jaunais doktorantūras modelis paredz, ka doktora studiju programmas apguve, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrāde būs vienots process, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu. IZM skaidro, ka līdz šim lielākajā daļā augstskolu doktora studiju programmas bija nošķirtas no doktora grāda piešķiršanas procesa, proti, pēc programmas apguves doktorants kļuva par doktora grāda kandidātu un virzīja savu promocijas darbu aizstāvēšanai, kas varēja aizņemt līdz pat vairākiem gadiem.

Konceptuālajā ziņojumā noteikts, ka kopējais doktora līmeņa studiju process, kas noslēgsies ar doktora grāda piešķiršanu, nebūs garāks par 3–4 gadiem un atbildīs labai starptautiskajai praksei, vienkāršojot un būtiski saīsinot promocijas darba virzīšanu aizstāvēšanai. Savukārt attiecībā uz promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu izmaiņas nav plānotas, norāda IZM.

Jaunā kārtība paredz arī to, ka doktora studiju programmas visām augstskolām būs jāorganizē centralizēti – doktorantūras skolās –, uzņemoties institucionālu atbildību par pētniecībā balstītām studijām. Kā skaidro IZM, augstskola varēs veidot doktorantūras skolu, ja tai būs atbilstošs sniegums noteiktajā zinātnes nozarē, kas mazinās problēmu, ko nereti risina paši doktoranti: “Proti, trūkst atbilstoši sagatavotu un pētniecībā aktīvi iesaistītu promocijas darbu vadītāju un konsultantu.”

LV portāls jautā: Vai un kāpēc jaunā doktorantūras modeļa ieviešana Latvijā ir atbalstāma? Kādus ieguvumus un zaudējumus saskatāt? Kā vērtējat to, ka tomēr nav plānots mainīt promocijas darba vai doktora teorētiskā pētījuma valodu?

Kristaps Jaudzems

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes loceklis

Foto: Evija Trifanova, LETA

Jauns doktorantūras modelis ir nepieciešams jau sen, jo doktorantūras un promocijas procesā ilgstoši eksistē būtiski trūkumi, līdz ar to doktora grādu ieguvušo skaits ir nepietiekams pat tikai akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotnes nodrošināšanai. Tas, ka joprojām ir saglabājies dalījums starp doktorantūru un promociju un doktorantūra netiek veidota kā pilna laika darbs, ir nepietiekams stimuls doktora grāda aizstāvēšanai. Vienotu kvalitātes kritēriju trūkums dažādu virzienu doktorantūrā ir iemesls, kāpēc pašreiz pat vienas un tās pašas universitātes ietvaros var būt doktorantūras programmas, kuru beidzējiem ir atšķirīga doktorantūras pieredze un apgūtās prasmes.

Konceptuālajā ziņojumā ir atrodami daudzi plusi. Daļa no tiem ir ļoti būtiski, daļa ir nelieli, bet arī svarīgi. Starp būtiskākajiem ir jāmin doktorantūras un promocijas procesa strukturāla apvienošana un sakārtošana. Tāpat svarīga ir doktorantu kā pilnvērtīga akadēmiskā personāla lomas stiprināšana, doktorantūras skolu kā kritiskās masas un kvalitātes nodrošinātāju stiprināšana, kā arī tas, ka ir iezīmēti mehānismi zinātnisko institūtu iesaistei doktorantūras pētnieciskās komponentes īstenošanā.

Arī atalgojums doktorantam ir atbalstāms, jo doktorantus mūsdienās pieņemts uztvert kā pilntiesīgus akadēmiskā personāla locekļus, kuriem doktorantūra ir pilna laika darbs, kā arī svarīgas ir sociālās garantijas. 

Atbalstāmi ir vairāki izvēlētie risinājumi, tostarp tas, ka doktorantūrai iespējami triju veidu finansējumi: valsts budžeta, pētniecības projektu un privātie līdzekļi. Turklāt valsts budžeta finansējumu plānots nodrošināt ar izpildes līgumu palīdzību, kas paredzētu gan vietu skaitu, gan sagatavojamo doktoru skaitu, atstājot augstskolām iespēju kombinēt dažādus finansējuma veidus, lai nodrošinātu pilna laika darbu.

Tāpat doktorantu pozīcijām vairs nebūs jāpiemēro smagnējā akadēmiskā personāla vēlēšanu procedūra, kas atvieglos dinamiskāku konkursu rīkošanu uz doktorantu pozīcijām. Savukārt kvalitatīvam promocijas darbu izvērtējumam tiks veidotas individuālas promocijas padomes, kurās pārsvarā būs recenzenti – nozares atzīti speciālisti, kas pēc būtības varēs izvērtēt darbu. Atbalstām arī virzību uz doktorantūras programmu organizēšanu doktorantūras skolās, kuras atbilstu noteiktiem zinātniskās kvalitātes kritērijiem. Tas dos iespēju nodrošināt augstu studiju kvalitāti un konsolidēt administratīvos resursus. Doktorantūras skolas, kas pašreiz darbojas Latvijā, ne vienmēr atbilst analogām organizācijām Eiropas universitātēs.

Par daļēju mīnusu jeb drīzāk risku var uzskatīt to, ka augstskolām uzticēts veikt būtisku daļu doktorantūras pārmaiņu. Līdz šim redzētā augstskolu attieksme nerada pārliecību, ka konceptuālajā ziņojumā iezīmētā augstskolām uzticētā brīvība un atbildība tiks kvalitatīvi izmantota. Liels mīnuss ir šībrīža finansējuma iespējas jauno doktoru sagatavošanā. Pat ar uzlaboto finansējuma mehānismu varam optimistiski sagaidīt 172 jaunos doktorus gadā, kas nav pietiekami, lai pārietu uz zinātņietilpīgu ekonomiku. Tāpēc jācer, ka rezultatīva modeļa ieviešana parādīs skaidru ceļu papildu finansējuma lietojumam.

Arī doktora darba valodas jautājums ir neviennozīmīgs. Konceptuālajā ziņojumā ir mēģināts sabalansēt iesaistīto pušu (dažādu zinātņu nozaru) atšķirīgos viedokļus. LJZA izskatās, ka atsevišķi zinātnē un augstākā izglītībā strādājošie promocijas darbu mēģina veidot kā savdabīgu latviešu valodas attīstības pamatu. Mums tas nešķiet pareizi, jo uzskatām, ka doktora darbs ir dokuments, kurā apkopoti doktora grāda pretendenta pētījumu rezultāti tādā formā (valodā), lai tos varētu izvērtēt promocijas komisijas locekļi, arī ārzemju eksperti. Nenoliedzot to, ka nepieciešams veicināt latviešu valodas attīstību, tomēr uzskatām, ka primāri jārūpējas, lai par Latvijā veiktajiem pētījumiem uzzinātu aizvien plašāk pasaulē. Promocijas darba rakstīšana zinātnes nozarē starptautiski plašāk lietotā valodā un ārzemju ekspertu iesaiste promocijas darbu vērtēšanā būtu instrumenti, kā to panākt. Līdz ar to domājam, ka promocijas darba valodas lietojums būtu jāvērtē, balstoties uz attiecīgajā zinātnes nozarē starptautiski pieņemto valodas lietojumu un nozares tradīcijām.

Agrita Kiopa

Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektore

Foto: Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Konceptuāli RSU atbalsta valdības izstrādāto jauno doktorantūras modeli, tomēr vērtē piesardzīgi tā ieviešanas iespējamību. Modelis ir vērsts uz to, lai risinātu vairākas sasāpējušas nacionāla mēroga problēmas, arī doktora grāda ieguvēju skaita pieaugumu, kas patlaban Latvijā ir tikai 0,3% no iedzīvotāju skaita, un doktora grāda iegūšanu optimālā laikā, 3–4 gados, ko Latvijas doktoranti reti spēj, jo paralēli strādā ar pētniecību nesaistītā darbā, lai sevi nodrošinātu.

Latvijai jāveicina inovatīvas doktora studijas un pētniecības izcilība, augstskolām nepieciešama aktīvu pētnieku kritiskā masa, bet šī mērķa sasniegšanai ir vajadzīgs pietiekams un pastāvīgs finansējums. Šis aspekts mūs jaunajā doktorantūras modelī dara bažīgus.

Doktorantūra ir dārgs studiju līmenis – patstāvīgs pētnieciskais darbs, publicēšanās izdevumi, materiāltehniskās bāzes izmaksas, mobilitāte, studiju kursu izmaksas, promocijas darba vadītāja atalgojums un citi izdevumi. Pārejas posmam līdz 2023. gada nogalei ir paredzēts finansējums doktorantu atalgojumam un mobilitātes izmaksām no Eiropas Sociālā fonda. Šis finansējums konkursa kārtībā nonāks pie 25 no apmēram 250 RSU studējošajiem un doktora grāda pretendentiem, kuriem būs iespēja sevi pilnībā veltīt pētnieciskajam darbam, izstrādāt un aizstāvēt promocijas darbu.

Tas, kur rast adekvātu finansējumu pēc pārejas posma beigām, nav skaidrs. Turklāt jaunajā finansēšanas modelī iezīmētās studiju bāzes izmaksas ir apmēram divas reizes zemākas par faktiskajām doktorantūras izmaksām medicīnas jomā. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) arguments, ka piešķirtā finansējuma ietvaros bāzes izmaksas varēs pārdalīt starp zinātņu nozaru grupām, RSU gadījumā nestrādā, jo lielākā daļa doktorantu RSU studē medicīnu un veselības zinātnes. Tādējādi IZM piedāvātas modelis mums nozīmē samazinājumu doktorantu nodrošinājumam ar infrastruktūru un atbalstu.

Doktorantūras finansēšana ir daļa no lielāka un jau gadiem sasāpējuša jautājuma – Latvijas finansiālais ieguldījums zinātnē nav pietiekams. ES ietvaros mēs apsteidzam vien Maltu, Kipru un Rumāniju. Doktorantūras kontekstā tas nozīmē, ka tikai nelielai daļai doktorantu ir iespējams nodrošināt pētniecības pieredzi un darbu zinātnes, piemēram, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmu (FLPP), projektos. Pēdējā konkursā bijām ļoti veiksmīgi – ieguvām finansējumu septiņiem projektiem, kuros tuvāko trīs gadu laikā būs iespēja strādāt 10–15 studentiem. Tomēr tas ir daudz par maz, lai nodrošinātu visus doktorantus. Ja netiks palielināts projektiem pieejamais finansējums, IZM modelis nestrādās.

Tajā pašā laikā vairākus jaunajā modelī ieskicētos aspektus RSU jau ir īstenojusi, turklāt pašas spēkiem un bez jebkāda mudinājuma. Koncepcija paredz, ka normatīvais regulējums par doktorantūras skolu izveidi un darbību stāsies spēkā līdz nākamā gada decembrim un šo skolu izveide sāksies 2022. gadā. Tikmēr RSU jau esam ieviesuši Eiropas labo praksi, proti, doktorantūra tiek īstenota centralizēti un to īsteno administratīvi koncentrēta struktūrvienība, un doktorantiem un zinātniskā grāda pretendentiem ir ieviestas darbavietas. Pērn startēja arī RSU Doktorantūras skola jeb vienas pieturas aģentūra, kas ir komunikācijas un atbalsta platforma topošajiem un esošajiem doktorantiem, zinātniskā grāda pretendentiem, pētniekiem un docētājiem. Tās mērķis ir nodrošināt informācijas apriti un profesionālo kompetenču attīstību starpdisciplinārā vidē. Doktorantūras skolas pasākumos gan “tīklojamies”, gan konsultējam, gan apgūstam, piemēram, bioinformātiku.

Daina Vasiļevska

Biznesa augstskolas “Turība” prorektore zinātniskajā un akadēmiskajā darbā

Foto: Biznesa augstskolas “Turība” publicitātes foto

Izmaiņas bija nepieciešamas. Laiks rit, tehnoloģijas mainās. Mainās arī cilvēki un attieksme. Līdz ar to arī izglītības sistēmai jāpielāgojas mūsdienu dzīves ritmam. To, vai šīs izmaiņas būs pozitīvas vai negatīvas, šobrīd grūti prognozēt: laiks rādīs.

Manā skatījumā konceptuālā ziņojuma vājākā vieta ir finansējums. Tas vairākas reizes tika minēts arī plašsaziņas līdzekļos un ekspertu viedokļos. Ar finansiālo jautājumu mēs saskaramies ik uz soļa, kā šobrīd, tā arī nākotnē. Ziņojumā minēts, ka finansējums tiek nodrošināts līdz 2023. gada beigām, respektīvi, par turpmāko skaidrības nav. Vienlaikus paredzētais valsts budžeta finansējums, 1000 eiro, par pusslodzi diez vai būs ļoti pievilcīgs kritērijs tiem doktorantiem, kuriem ir ģimene, jo vidējais doktoranta vecums Latvijā ir 35+, līdz ar to sarūk cerība, ka spēsim piesaistīt plānoto doktorantu daudzumu.

Būtībā, ja runājam par “Turību”, tad augstskola iegūst zināmu autonomiju. Jaunajā promocijas procesa norisē augstskolai jāveido savas promocijas padomes, līdz ar to tiek atcelts posms, kurš ir zināms kā “melnais recenzents”, proti, kad darbu vērtē nezināma persona. Kā rāda realitāte, “melnais recenzents” nav nemaz tik nezināms, kas brīžiem rada pretrunīgas situācijas darbu recenzēšanā.

Grūti teikt, vai tas ir pluss vai mīnuss, bet nedaudz mulsinošs ir fakts, ka noteiktais doktorantūras studiju laiks ir 3–4 gadi. Šajā neilgajā laika posmā jāpaspēj gan studēt, gan strādāt, gan uzrakstīt kvalitatīvu pētniecisko darbu, kurš arī jāaizstāv. Tam pa vidu vēl kaut kā jāatrod laiks ģimenei un hobijiem. Ir iekļauta arī viena vai divu gadu nobīde, kurai jābūt dokumentēti pamatotai. Uzskatu, ka šādi tiek sasteigts doktorantūras studijām atvēlētais laiks. Protams, tas īsā laikā palielinās doktoru skaitu Latvijā, bet vai valsts spēs nodrošināt arī darbavietu un atbilstošu atalgojumu? Uz šo jautājumu atbildes nav.

Prasības, kas tiek noteiktas tām augstskolām, kurām būs iespēja realizēt doktorantūras studijas, ir pietiekami stingras. Domāju, ka būs jāskatās, ko rādīs laiks, jo ne visas augstskolas pilnībā spēs izpildīt visas noteiktās prasības, bet būtībā tas nav nekas nepaveicams.

Tāpat pagājušā gada novembrī izskanēja prasība izstrādāt promocijas darbu tikai angļu valodā, bet šobrīd viss paliek pa vecam. Tas nozīmē, ka izvēle ir jaunā pētnieka ziņā. Kā toreiz, tā arī tagad neesmu ne par, ne pret šo aspektu. Viss ir atkarīgs no tā, kāda ir promocijas darba tēma, vai būs iespēja piesaistīt attiecīgo recenzentu, jo ir arī pietiekami šauras zinātņu jomas, kas Latvijā nav pārstāvētas. Zinātnē nav svarīgi, kurā valodā par to diskutē, svarīgi, lai jaunās idejas ir vajadzīgas un tās tiek izprastas zinātnes pasaulē.

Agnese Līgotne

Latvijas Universitātes Studiju departamenta direktore

Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Kopumā LU atbalsta jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā. Atzinīgi vērtējama ir iniciatīva noteikt doktora studiju programmām vienotu satura ietvaru, kā arī plānotās izmaiņas promocijas procesā, kas samazinās līdzšinējo birokrātisko slogu.

Ieviešot jaunu finansēšanas kārtību, paredzēts uzlabot doktorantūras studiju kvalitāti un augstskolu pētniecības darba rezultātus, nodrošinot doktorantiem atalgojumu studiju laikā un tādejādi dodot iespēju vairāk laika veltīt pētniecības darbam. Līdz ar to jaunā doktorantūras modeļa sekmīgai ieviešanai un īstenošanai svarīgs būs pieejamais finansējums un tā pietiekamība.

Šobrīd vēl grūti spriest par galīgo jauno doktorantūras modeli, jo pastāv vairākas neskaidrības, piemēram, par doktorantūras skolu kā struktūrvienību ieviešanu augstskolās, jauno doktora studiju programmu licencēšanas un akreditācijas kārtību, tās kritērijiem u. c. aspektiem. Ceram, ka saistošie Ministru kabineta noteikumi tiks izstrādāti pārdomāti un apstiprināti savlaicīgi, lai nodrošinātu harmonisku pāreju, neradot lieku risku doktorantiem.

Pārejot uz jauno doktorantūras modeli, svarīgi saglabāt doktorantūras pieejamību ikvienam, vienlaikus nodrošinot elastīgus un studentcentrētus ceļus šajā procesā.

Gatis Krūmiņš

Vidzemes Augstskolas rektors

Foto: Zane Bitere, LETA

Šāda reforma ir atbalstāma, jo tā stiprina doktorantūru un vienlaikus vairāk to pavērš zinātnes virzienā. Zinātne ir priekšnosacījums kvalitatīvai augstākajai izglītībai, savukārt labai zinātnei ir nepieciešama doktorantūra. Ar doktorantūru mēs veidojam jaunu zinātnieku paaudzi, un jauni zinātnieki ir nepieciešami ne tikai akadēmiskajā vidē, bet arī privātajā un valsts sektorā.

Reforma ir orientēta uz lielāku un spēcīgāku doktorantūru veidošanu, augstskolu savstarpēju sadarbību, doktorantūru konsorciju veidošanu. Šis virziens sakrīt arī ar mūsu augstskolas filozofiju. Vidzemes Augstskola kā neliela institūcija jau šobrīd doktorantūras programmas īsteno kopīgi ar citiem partneriem – Ventspils Augstskolu un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. Tāpat esam iesaistīti spēcīgā Eiropas līmeņa konsorcijā, kur kopīgi ar citām Eiropas valstīm ar Eiropas Universitātes projekta palīdzību cita starpā meklēsim ceļus kopīgas starptautiskas doktorantūras izveidei.

Ir ļoti pareizi, ka pēc reformas doktorantūru varēs īstenot ikviena augstākās izglītības institūcija ar labu sniegumu zinātnē, neizvirzot priekšrocības vienīgi universitātēm.

Doktorantūra ir agrīna posma pētnieku karjeras pirmā daļa. Persona stājas darba attiecībās līdz ar imatrikulāciju doktorantūras studiju programmā. Tāpēc doktorantus kā pētniecības personālu būtu jāiesaista visos iekšējās pārvaldības līmeņos un tiem jāpiedalās lēmumu pieņemšanā analogi zinātniskajam personālam. Doktoranta tiesībām jāgarantē adekvāti sociālā nodrošinājuma standarti neatkarīgi no nodarbinātības nosacījumu juridiskās būtības, un iestāšanās doktorantūrā vairs nebūs saistīta ar sociālās maznodrošinātības risku, kā tas konstatējams pašreizējā stipendiju modelī.

Konceptuālais ziņojums paredz: lai nodrošinātu ilgtspējīgu doktorantūras sistēmas finansējumu, nepieciešams nodrošināt aktuālām izmaksām un kvalitātes prasībām atbilstošu valsts budžeta finansējumu valsts finansētām doktorantūras studiju vietām.

Ar pašreizējo zinātnieku skaitu mēs nespējam atstāt pietiekamu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valstī notiekošajiem procesiem, mums vajag vairāk pētnieku un lielāku zinātnes jaudu. Latvijā ir ievērojami mazāk cilvēku ar doktora grādu nekā daudzās Eiropas valstīs, un tas ir viens no maniem skaidrojumiem, kāpēc mums ir problēmas ar tautsaimniecības produktivitāti, kāpēc nespējam maksāt tādas algas kā citviet Eiropā. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka jaunajā Nacionālajā attīstības plānā ir noteikts uzdevums palielināt doktoru īpatsvaru starp nodarbinātajiem.

Ir pareizi doktorantus integrēt pētniecībā un maksāt atalgojumu par veikto pētniecību, nevis stipendiju, jo doktorantūra vairāk ir pētniecība nekā studijas. Ir būtiski, lai doktorantūru uztver nevis kā daļu no studiju procesa, bet gan kā daļu no pētniecības.

Doktorantūras modeļa darba grupā atbalstīju arī radikālāku modeli, jo starptautiskā zinātnes valoda ir angļu valoda. Šīs bija strīdīgs jautājums, bet, manuprāt, beigās izdevās panākt pieņemamu kompromisu, lemjot, ka disertācija var būt vai nu latviski, vai angliski. Ja disertācija ir angļu valodā, tad kopsavilkumam ir jābūt latviešu valodā. Šī pieeja nebremzēs to institūciju attīstību, kas ir vairāk orientētas uz starptautisko zinātni.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU