Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Inga Vanaga: “Skolotājiem ir daudz vairāk jāpiedomā gan pie uzdevumu uzdošanas, gan pie atgriezeniskās saiknes uzturēšanas, gan skolēnu konsultēšanas. Ir jāņem vērā arī interneta kvalitātes problēmas, iespējamie sakaru pārrāvumi. Savukārt paši bērni raksta, ka grib iet uz skolu, tikties ar klasesbiedriem.”
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Attālināta mācīšanās vīrusa krīzes apstākļos ir solis pareizā virzienā, taču pirmās nedēļas atsegušas arī vairākas nepilnības, skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja INGA VANAGA. Noslēgusies pedagogu elektroniskā aptauja par attālināto mācību procesu, un kļuvuši zināmi tās pirmie rezultāti.
Kādi ir būtiskākie signāli, kas saņemti no pedagogiem?
Aptaujājot 5000 respondentu, pirmkārt, redzams: tehnoloģiskais nodrošinājums ne skolotājiem, ne skolēniem un viņu ģimenei joprojām nav tik pietiekams gan kvantitatīvi, gan no interneta ātruma, gan no programmu viedokļa, lai varētu pilnvērtīgi izmantot visas iecerētās metodes. Pedagogi norāda, ka attālinātais mācību process ir apgrūtināts kā pašiem, tā arī skolēniem.
Izglītības ministre ir pārsteigta, ka pedagogiem nav atbilstoša tehnoloģiskā nodrošinājuma, taču piemirst, ka viņi tagad lielākoties strādā no mājām, kur nav visu nepieciešamo tehnoloģiju. Lai darbu varētu veikt pilnvērtīgāk, daudziem skolotājiem būtu vajadzīgas kameras, mikrofoni, programmatūra, IT speciālistu atbalsts. Pedagogi arī ziņo par nepieciešamību pilnveidot savas digitālās prasmes.
96% respondentu norāda, ka intensīvi izmanto savu personīgo datoru, telefonu un interneta pieslēgumu, izdevumi palielinās. Pieaug arī elektrības rēķini. Tas nozīmē, ka tiek pārkāptas Darba likuma normas, kas paredz, ka viss darbam nepieciešamais ir jānodrošina darba devējam. Mēs prasīsim to kompensēt – līdz zināmai robežai varam būt solidāri ar pārējo sabiedrību krīzes apstākļos, neprasām samaksāt visu līdz pēdējam santīmam, taču uzskatām, ka vismaz daļa ar attālināto darbu saistīto izdevumu ir jākompensē. Ja valsts atrod par iespējamu atbalstīt praktiski visu privāto sektoru un spēj zibenīgi atrast 150 miljonus aviokompānijai “Air Baltic”, tā varētu arī atrast nepieciešamo skolotāju atbalstam.
90% respondentu ziņo, ka viņu noslodze ir ievērojami palielinājusies, – sadarbība ar strādājošajiem vecākiem bieži vien ir iespējama tikai vakaros, kad pedagogs jau ir nostrādājis visu dienu. 24% aptaujāto pedagogu norādījuši, ka viņu darba apstākļi ir pasliktinājušies – arī darba vietas iekārtojums mājas apstākļos daudziem nav pielāgots ilgstošai strādāšanai. Vienam otram mazkustīga un sēdoša darba apstākļos saasinājušās veselības problēmas.
Tātad būtiskākās problēmas – tehnoloģiju pieejamība, interneta ātrums un kvalitāte, digitālās prasmes, izdevumu un darba slodzes palielināšanās, darba devēju attieksme un arī darba tiesību pārkāpumi. Bieži vien ir jāstrādā vairāk, par ko netiek samaksāts.
Kādi bijuši būtiskākie darba devēju pārkāpumi? Kur visvairāk bijis šādu pārkāpumu?
Vēl pirmajā nedēļā daudzviet pedagogiem likts atrasties skolā – par spīti valdības aicinājumiem strādāt attālināti. Tas gan tagad ir uzlabojies. Problemātiski izrādījušies darba samaksas jautājumi – daļa pedagogu ir neziņā par sava atalgojuma stabilitāti. Tas sasaucas ar signāliem, ko saņemam katru dienu: daudzviet darba devēji pa savam interpretē Darba likumu, apliecinot apbrīnojamu jaunradi šajā jomā.
Visrupjākie Darba likuma pārkāpumi ir pieļauti tieši pirmsskolas izglītības iestādēs, par kurām vēl tikai veiksim aptauju: darba devēji darbiniekiem liek iet atvaļinājumā, dara to nesaskaņoti, liek ņemt bezalgas atvaļinājumu. Ziņosim par to Valsts darba inspekcijai.
Kas notiek ar skolu sociālajiem pedagogiem un pagarināto grupu pedagogiem? Viņi ir pauduši bažas, vai un kādā apmērā saņems atalgojumu, ja pašlaik nav bērnu, ar kuriem strādāt ne klātienē, ne attālināti.
Ikvienam izglītības iestādē strādājošajam, vai tas ir pedagogs vai tehniskais darbinieks, darba samaksa jāsaglabā pilnā apmērā, pat ja ir dīkstāve, jo tā nav radusies darbinieka vainas dēļ. To nosaka Darba likums – nedrīkst pieļaut izmaiņas ne darba slodzes, ne samaksas ziņā.
Jau tiek izteikti pieņēmumi, ka attālinātā mācīšanās, tāpat kā attālinātais darbs, varētu kļūt par vispārēju praksi, normu. Vai tam, jūsuprāt, ir perspektīva?
Tikai daļēji. Tiešais kontakts kopumā ir ļoti būtisks izglītības procesā. Attālinātā mācīšanās ļoti ievērojami palielina darba slodzi, jo pedagogam daudz vairāk laika ir jāvelta tam, lai nodrošinātu individualizēto pieeju. Ņemot vērā, ka skolēnu zināšanas atšķiras, pie tā ir daudz vairāk jāpiedomā, nekā strādājot klasē, kur iespējams pieiet pie katra un palīdzēt. Tagad skolotājiem ir daudz vairāk jāpiedomā gan pie uzdevumu uzdošanas, gan pie atgriezeniskās saiknes uzturēšanas, gan skolēnu konsultēšanas. Ir jāņem vērā arī interneta kvalitātes problēmas, iespējamie sakaru pārrāvumi. Savukārt paši bērni raksta, ka grib iet uz skolu, tikties ar klasesbiedriem.
Jā, eksistē arī tālmācības skolas, taču tās jau attiecas uz vecāko klašu skolēniem, kuriem ir augstākas pašorganizēšanās spējas, cita motivācija. Pēc Covid-19 krīzes mēs tiešām būsim piedzīvojuši attīstību digitālo rīku izmantošanā un droši vien lietosim tos vairāk, taču tie neaizstās tiešo kontaktu.
Kā vērtējamas tas, ka no šīs nedēļas attālināto mācīšanos papildinās vēl viena iespēja – TV kanāls “Tava klase”?
Ideja kopumā ir laba, bet sliktās komunikācijas dēļ var rasties pārpratumi. Ministrijas komunikācijā par šo projektu ir tik daudz interpretējamu lietu, ka man rodas bažas, vai to neuztvers kā obligātu. Proti, vai nesāksies dubults mācību darbs – gan tas, ko rādīs televīzijā, gan tas, ko īstenos skolas. Skolotāji, bērni un vecāki jau bija sākuši iestrādāties, sadarbojoties noteiktās platformās, bet tagad man ir bažas, ka šī nedēļa sāksies ar jaunu stresu skolēniem un vecākiem.
Ministrijai bija jāpaskaidro, ka šis telekanāls ir papildu iespēja, ko var izmantot mācībās brīvprātīgi. To ministrija skaidri nav pateikusi. Sasolīts, ka skolotājiem atbilstoši TV pārraidītajam saturam ir jāuzdod mācību uzdevumi. Taču pedagogam nav iespējams uzreiz pēc katra raidījuma sagatavot attiecīgus uzdevumus.
Ir paustas bažas par to, ka attālinātais mācību process nav pilnvērtīgs un nākamo mācību gadu daudzi skolēni sāks ar robiem zināšanās. Ir valstis, kuras atteikušās no attālinātajām mācībām un iekavēto atgūs klātienē, kad tas būs iespējams. Varbūt arī Latvija varēja rīkoties līdzīgi?
Domāju, ka darījām pareizi. Jā, pirmā un otrā attālināto mācību nedēļa nav noritējusi bez problēmām, un ir skaidrs, ka, turpinot attālināto mācību procesu, pilnīgi visu paredzēto apgūt nevarēs. To saprot visas iesaistītās puses. Taču rudenī, pārbaudot, kā patlaban apgūta mācību viela, varēs secināt, kur izveidojušies kādi neapgūtie lauki, kur mācības varbūt būs jāpastiprina. Es domāju, ka pedagogi ar to tiks galā. Zinu, ka Lietuvā vecāki aicina pārtraukt mācību gadu. Pēc mūsu domām, to darīt nevajadzētu.
