LV portāls jautā
Kādas atziņas guvāt, ēnojot uzņēmējus?
Ralfs Nemiro
Ekonomikas ministrs
Iniciatīvas “Ierēdnis ēno uzņēmēju” dienā viesojos pie jūras produktu konservu ražotāja SIA “Karavela”. Runājām par to, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu un nodarbināt trešo valstu pilsoņus, kā arī diskutējām par nozares nākotnes attīstības tendencēm.
Atklāts dialogs starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem ir atslēga plaukstošai uzņēmējdarbības videi. Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir pavērusi iespējas tam notikt plašākā lokā, veidojot savstarpējos kontaktus un atgriezenisko saiti no uzņēmējiem par dažādajiem valsts pārvaldes lēmumiem un ikdienas darbībām. Šo iniciatīvu noteikti turpināsim un, iespējams, nākotnē paplašināsim, lai tā iedzīvotos uzņēmējdarbības kultūrvidē un kalpotu kā labs piemērs valsts pārvaldes un uzņēmēju sadarbībai arī ārpus Latvijas.
Madara Ambrēna
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktora vietniece
Ēnoju tehnoloģiju jaunuzņēmumu “Alīna”. Diskutējām par daudzo dažādo Eiropas Savienības fondu atbalsta instrumentiem, runājām par to, kas būtu pilnveidojams. Kopā ar uzņēmumu spriedām par labāku regulējumu tehnoloģiju pārneses jomā, par “Alīnai” piemērotākajiem atbalsta veidiem, kā arī par iespēju sadarboties ar zinātniekiem, studentiem utt.
Baiba Šmite-Roķe
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču aprites daļas vadītāja
Iniciatīvas “Ierēdnis ēno uzņēmēju” laikā viesojos poligrāfijas pakalpojumu uzņēmumā “Baltijas banknote”, kas piedāvā pilnu ražošanas ciklu drukātiem produktiem ar pretviltošanas elementiem. “Baltijas banknote” ir ilggadējs VID sadarbības partneris, kurš ražo un piegādā akcīzes nodokļa markas.
“Baltijas banknote” tikšanās laikā vērsa uzmanību uz nepieciešamību pēc vienotiem nosacījumiem attiecībā uz dokumentu aizsardzības elementiem, kā piemēru minot dažādus Ministru kabineta noteikumus, kuros iestrādātās prasības, iespējams, ir novecojušas un nenodrošina mūsdienīgas drošuma prasības vai arī izvirza prasības, kas nepamatoti sadārdzina produktus.
Armands Plāte
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors
Zemnieku saimniecība “Vilciņi-1” apsaimnieko 2200 ha zemes un ir liela saimniecība, kas kopš 2003. gada izmanto globālās pozicionēšanas sistēmas priekšrocības un ir ieviesusi precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas. Tas palīdz uzņēmumam strauji attīstīties, racionāli apgūt lauksaimniecībā izmantojamās zemes un veicināt apkārtējās vides saglabāšanu. Šogad uz saimnieciskās ēkas jumta uzstādītas saules baterijas, kas nodrošina atjaunojamo enerģiju pašu vajadzībām un enerģijas tirgum. Pērn CSP statistikā pirmo reizi iekļuva mazie elektrības ražotāji, kuri elektrību ražo ar saules baterijām.
Zemnieku saimniecība CSP sniedz informāciju par lauksaimniecību, enerģētiku un vides aizsardzību. Saimniecībai ir aktuāli 2020. gadā CSP organizētās lauksaimniecības skaitīšanas rezultāti, kad tiks iegūta precīza aina par lauku saimniecībām un to struktūru. Nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā plānots iekļaut īpašu atbalstu atsevišķām saimniecību grupām, tādēļ lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem būs liela ietekme uz turpmāko lauksaimniecības attīstību.
Enerģētikas statistikā, kurā tiek uzskaitīts dīzeļdegvielas patēriņš, ar šādu zemes struktūru zemnieku saimniecībai “Vilciņi-1” tas ir diezgan liels. Tagad saprotu, kāpēc tas tā ir, – saimniecības zeme neatrodas vienkopus. Iepriekš man bija sajūta, ka atskaitēs ir kāda kļūda.
Ilze Doniņa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vecākā eksperte
Apmeklējot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu “ZAAO”, iepazinos ar uzņēmuma attīstības stratēģiju un pakalpojumu sniegšanas shēmu. Bija iespēja pārliecināties, kā praksē tiek piemēroti normatīvie akti par atkritumu savākšanas prasībām, kuros ir ietvertas arī prasības atkritumu uzskaitei, kad tos nodod savākšanas laukumos. Būtiski bija iepazīties ar normatīvo aktu piemērošanu praksē, jo reizēm tomēr trūkst sasaistes ar reālo ikdienu. Nav arī tik daudz iespēju izvērtēt, kā darbojas normatīvie akti un vai ir kādas problēmas to piemērošanā. Valmierā apmeklējām divus atkritumu pieņemšanas laukumus. Radās varianti, kādā veidā samazināt administratīvo slogu un uzskaites prasības.
Inese Spirka
VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietnieka pienākumu izpildītāja
Apmeklējot AS “Printful”, secinām, ka iegūtā informācija bija abpusēji vērtīga un noderīga, guvām padziļinātu ieskatu mūsdienīga, uz attīstību vērsta komersanta darbībā. Galvenās problēmas, ko uzsvēra uzņēmums:
- Latvijā ir grūti atrast kompetentus darbiniekus, tāpēc nesen izveidota filiāle Spānijā;
- ņemot vērā uzņēmuma darbību ASV un ES, ir grūti korekti piemērot nodokļu likumdošanu.
AS “Printful” bija aktuāls jautājums, kā VID ierobežo aplokšņu algas, jo tas ir būtisks komersanta konkurences aspekts. Tāpat arī uzņēmums interesējās par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu e-komercijas darījumu jomā.
Laima Letiņa
Uzņēmumu reģistra eksperte juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā
Iniciatīva “Ierēdnis ēno uzņēmēju” ir lieliska iespēja paraudzīties uz to, ko iestāde izdarījusi pareizi: kas strādā, palīdz un ir lietderīgs uzņēmējam ikdienā. Taču tā arī parāda, kurā jomā neesam efektīvi vai ko varētu darīt labāk. Kopīgā dialogā iezīmējām nākotnes perspektīvas – kā sadarbojoties izveidot jēgpilnus risinājumus, kas gan veicina uzņēmumu darbību, gan saprātīgāk nodrošina valstij nepieciešamo. Ceram uz iniciatīvas turpmāku izdošanos un sakām paldies AS “Swedbank” par iespēju gūt informāciju.
Dzintars Lagzdiņš
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants
Iniciatīvas “Ierēdnis ēno uzņēmēju” laikā iepazinos ar VAS “Latvijas valsts meži” Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītāja darba pienākumiem un apmeklēju Klīves iecirkni. Svarīga ir mineralizēto joslu ierīkošana un ar to saistītās problēmas. Mineralizētās joslas būtu vēlams ierīkot rudenī, tādējādi izvairoties no pavasara izkaltušās zāles aizdegšanās iespējamības. Piemēram, joslā, kas atdala dzelzceļa uzbēruma malu un mežu, gar dzelzceļu ne visās vietās šīs joslas ir iespējams ierīkot. Līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka vasaras sausajā periodā no dzelzceļa lokomotīves zālē var nonākt dzirkstele un sākties degšana, kas Klīves iecirknī jau ir noticis. Tāda pati situācija ir ar valsts un pašvaldību autoceļiem, kas robežojas ar mežu.
Meži ieskauj kūdras ieguves vietas, no kurām visbiežāk arī izceļas ugunsgrēki blakus mežos, kā šogad notika Klīves iecirknī. Ugunsgrēks mežā izcēlās izstrādātā kūdras ieguves vietā, kuru bieži izmanto aktīvās atpūtas cienītāji, braucot pa to ar kvadracikliem. Sausā kūdra pielīp pie karstā dzinēja detaļām un viegli aizdegas. Ja ir vējš, dzirksteles tiek ienestas mežā, sākas degšana. Meža aizdegšanos ir grūti uzreiz pamanīt: kad sākas dzēšanas darbi, parasti jau ir izdegusi liela platība.