Edmunds Dukulis
Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” biedrs
Eiropas Savienības (ES) institūcijas, protams, ir milzīgi birokrātiskie organismi, kuru darbībai izsekot līdzi spēj tikai paši to dalībnieki, politikas apskatnieki un žurnālisti. Arī man ikdienā pietrūkst laika, lai iedziļinātos visos aktuālajos jautājumos. Atšķirībā no dalībvalstu parlamentiem, kuros pieņemtie lēmumi tieši vai netieši ietekmē mūsu dzīvi jau šodien, Eiropas Parlamenta (EP) lēmumi bieži vien ietekmē mūsu dzīvi rīt un parīt. Kā piemērus te var minēt plastmasas trauku vai dīzeļdzinēju auto aizliegumu, starptautisko gigantu, kā "Google", "Facebook" un "Amazon", gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem – šāda mēroga jautājumu virzīšana nacionālo parlamentu līmenī ir teju neiespējama.
Diemžēl vietējā mērogā pieņemtajos lēmumos neatspoguļojas rūpes par vidi, drīzāk savtīgu interešu vārdā tiek bremzētas vides iniciatīvas, piemēram, nepilnvērtīga atkritumu pārstrāde, nespēja ieviest plastmasas pudeļu depozīta sistēmu vai samilzušās problēmas ar automašīnu riepu pārstrādi.
Nenoliedzami, maniem vienaudžiem rūp, kādā Eiropā mēs dzīvosim pēc 10 un 50 gadiem – vai mūsu atvases dzīvos tīrākā un ilgtspējīgākā Eiropā nekā mēs. Noteikti ir jāpiedalās EP vēlēšanās, balsojot par tiem kandidātiem, kuru vērtības par Eiropu – gan politiski, gan sadzīviski, gan ilgtspējīgi – sakrīt ar mūsu vēlmēm. To politisko spēku elektorāts, kurus motivē vāja un sašķelta ES, savu izvēli noteikti izdarīs.
Manuprāt, Briseli vajadzētu uztvert kā forumu, kurā pieņemto lēmumu augļus varam baudīt ilgtermiņā, nevis kā naudas maisu, no kura pasmelties līdzekļus jaunu ēku būvniecībai nekurienes vidū. ES mums sniedz tādas privilēģijas kā starptautiskas izglītības pieejamība, brīvā tirdzniecība un brīva darbaspēka pārvietošanās, kas palīdz celt mūsu ģimeņu un līdz ar to visas valsts labklājību.
Everita Nensija Trankale
Rīgas Stradiņa universitātes programmas “Starptautiskās attiecības – Eiropas Studijas” absolvente, maģistratūru studē Lielbritānijā
Uz ES darbību raugos pozitīvi un saskatu ievērojamu nākotnes potenciālu arī turpmāk. Tiesa, sagaidu, ka Latvijas mediji no savas puses vairāk ieinteresē un informē sabiedrību par Eiropas norisēm – sniedz pilnvērtīgu informāciju par jaunumiem Eiropas Savienībā, tostarp arī par EP vēlēšanām. Manuprāt, ir būtiski, lai sabiedrība, tai skaitā jaunā paaudze, tiek informēta, ieintriģēta un iesaistīta Eiropas Savienības politiskajās norisēs. Šobrīd, kad dzīvojam pasaulē, kur gandrīz 80% vietējo likumu sākotnēji tiek apstiprināti Eiropas Parlamentā, ir ļoti svarīgi saprast to nozīmi gan lokāli, gan starptautiski.
Kāpēc būtu jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Visbūtiskākais ir tas, ka darbs EP ietekmē jebkura Eiropas pilsoņa ikdienu un labklājību. Dalība vēlēšanās ir nozīmīgs katra pilsoņa ieguldījums labākas un veiksmīgas Eiropas veidošanā, tādas Eiropas, kas paver plašas iespējas arī mūsu pašu jauniešiem iesaistīties dažāda veida projektos plašākā pasaulē.
Raivis Gunārs Tauriņš
ES kluba ““Māja” – jaunieši vienotai Eiropai” prezidents
Iepriekšējās – 2014. gada EP vēlēšanās piedalījās apmēram 20% iedzīvotāju, kas ir salīdzinoši zems rādītājs.
Man Eiropa primāri asociējas ar brīvību, jo Eiropas Parlamenta pieņemtie lēmumi agrāk vai vēlāk skar mūs ikvienu. Piemēram, runājot par ceļošanu, Šengenas zona piešķir Latvijas pilsonim tiesības bez robežkontroles doties pārgājienā līdz pat Portugālei – tā ir brīvība, ko nevar baudīt daudzu citu valstu iedzīvotāji, kuriem nākas formēt vīzas, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Jau piecus gadu Latvijā ir eiro, kas ļauj doties uz Vāciju, Spāniju un vēl 17 valstīm, nemeklējot visizdevīgāko valūtas konvertāciju. Tāpat, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, jauniešiem ir tik daudz iespēju, kas saistītas ar apmācību, apmaiņas programmām, citiem projektiem un kas paplašina redzesloku, ļauj iemantot jaunas prasmes un kompetenci.
Mūsu valstij Eiropas Parlamentā ir astoņas vietas – jebkura no tām var kļūt par Latvijas balsi pasaules līmenī. Tāpēc mēs šajās vēlēšanās nedrīkstam izniekot savu balsi. Mana Eiropa ir gan jaunietis un seniors, gan celtnieks un direktors, gan draugi un ģimene – mēs visi esam šajā valstī un gribam tās izaugsmi.
