Būtu naivi apgalvot, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora krēsls profesionāliem, pieredzējušiem vadītājiem būtu iekārojamākais amats valstī. Lai gan šis postenis valsts pārvaldē ir salīdzinoši labāk atalgots, VID veicamo darbu “portfelis” ir izaicinošs. Visi sagaida lielāku iekasēto nodokļu apjomu, mazāku ēnu ekonomiku, draudzīgāku attieksmi pret nodokļu maksātājiem, veiksmīgāku muitas darbu utt.
Vērtējot VID ģenerāldirektora atlases procesa kontekstu, nevar ignorēt faktu, ka iestāde bez vadītāja ir kopš šī gada marta. Turklāt iepriekšējais konkurss beidzās bez rezultāta ar publisku skandālu. Jāņem arī vērā, ka daudzi profesionālie vadītāji vēlas turpināt iesākto savā pašreizējā amatā, citi nesaista savu nākotnes karjeru ar darbu valsts pārvaldē vai konkrēti VID, vēl citiem, iespējams, šķiet nepamatoti liela politiskā ietekme, ar ko VID vadītājam būtu jātiek galā ikdienā.
Manuprāt, ir divi galvenie nosacījumi, lai vadītāja atlases process izdotos, – tas ir profesionāls un caurskatāms process, kā arī spēcīgi kandidāti, no kuriem iespējams izraudzīties labāko. Konkurss uz VID vadītāja amatu ir veiksmīgi noslēdzies, tā uzvarētāja – Ieva Jaunzeme – paziņota. Tā kā arī turpmāk valsts sektora vadītāju atlases procesam tiks pievērsta pastiprināta uzmanība, ir vairāki aspekti, kurus būtu vērts atcerēties un izmantot nākotnē, meklējot citus vadītājus.
Pirmkārt, atlases procesa caurskatāmība un profesionāla vadība. Svarīgs priekšnoteikums veiksmīgam rezultātam ir profesionāli organizēts atlases process un tā caurskatāmība. Publiski izsludināts konkurss trīs kārtās, skaidri definēts – kas un kad notiks. Atlases procesa gaitā tika apzināts plašs pretendentu loks – starptautisks personāla atlases uzņēmums “Amrop” uzrunāja vairāk nekā 140 kandidātus no privātā un valsts sektora, kā rezultātā konkursam pieteicās 24 kandidāti.
VID vadītāja atlases procesā tika proaktīvi informēti potenciālie kandidāti, pārliecinot profesionāļus mainīt darbu. Ir skaidrs, ka ļoti bieži šie cilvēki paši nekad nepieteiktos. Pozitīvi, ka šajā konkursā netika “nopludināti” potenciālo kandidātu vārdi, ko esam vērojuši citos gadījumos (piemēram, meklējot valdes locekļus “Latvijas Dzelzceļā”, lidostā “Rīga”, Latvijas Radio).
Otrkārt, skaidras prasības un kandidātu profesionālās darbības un reputācijas risku padziļināts vērtējums. Konkursā tika izvirzītas skaidras un samērīgas prasības kandidātiem, tajā skaitā pieredze organizāciju vadīšanā, starptautiska sadarbības pieredze, nevainojama reputācija, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu, budžeta plānošanu, veiksmīga pārmaiņu vadīšanas pieredze.
Iepriekšējais konkurss noslēdzās bez rezultāta ar skandālu, kur viens no iemesliem bija formāla pieeja kandidātu atbilstības vērtēšanā – nepietiekami vērtējot kandidāta pieredzes atbilstību un reputācijas riskus. Šajā konkursā šī kļūda tika labota – kandidātiem tika veikti arī spēju un personības testi, ievāktas atsauksmes u. c.
Treškārt, konkursa komisijas sastāvā pieredzējuši vadītāji no privātā sektora. Konkursa komisijas sastāvs noteikti palielināja ticamību par godīgu konkursu, un vietā būtu teikt, ka “talanti piesaista talantus”. Ja konkursa komisijā ir tādi biznesa vidē atzīti uzņēmēji kā Ieva Tetere, Uldis Biķis un Zlata Elksniņa-Zaščirinska, tad nav pamata jebkādām bažām par konkursa norisi.
Konkursa komisijas sastāvs bija labi sabalansēts (valsts pārvaldes vadītāji, privātā sektora vadītāji), kas ļauj objektīvi un neatkarīgi vadīt procesu. Komisijas locekļiem bija savstarpēji papildinošas zināšanas un pieredze uzņēmējdarbībā, valsts pārvaldē.
Jāpiebilst, ka VID vadītāja amata kandidātu atlases process notika salīdzinoši ilgi (parasti tas prasa 6–8 nedēļas). Izstiepto laika rāmi varētu skaidrot ar to, lai šis amats nekļūtu par tādu kā deķi, kuru pirms vēlēšanām saplosītu Saeimā iekļūt alkstošie politiskie spēki.
Ņemot vērā pamatīgo kandidātu vērtēšanu, atsauksmju iegūšanu, drošības iestāžu veiktās pārbaudes, šķita, ka “aizejošā” valdība uzticēsies konkursa komisijai un apstiprinās jauno VID vadītāju (sākotnēji tā arī tas bija plānots). Šobrīd lēmums ir “nogaidīšanas režīmā”, arī pati konkursa uzvarētāja ir neizpratnē par ilgo ceļu līdz apstiprināšanai. Tiek zaudēts laiks, lai ar pilnu jaudu redzējums par VID darbību un attīstību tiktu īstenots praksē.
